EK aicina ar spēcīgām bankām atbalstīt izaugsmi un atjaunot uzticību

Eiropas Komisija (EK) trešdien ir nākusi klajā ar reformu kopumu, kura mērķis ir pabeigt pēckrīzes regulējuma programmas izveidi Eiropas Savienības banku sektorā, garantējot, ka regulējums novērš neatrisinātās problēmas attiecībā uz finanšu stabilitāti, kā arī vienlaikus nodrošinot to, ka bankas var turpināt atbalstīt reālo ekonomiku, informē Latvijas Komercbanku asociācija.
EK priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis norāda: “Eiropai ir nepieciešama stingra un daudzpusīga banku sistēma, lai finansētu ekonomiku. Mums ir nepieciešami banku aizdevumi, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus, saglabātu konkurētspēju un pārdotu lielākos tirgos, un lai mājsaimniecības varētu plānot uz priekšu. Šodien mēs esam iesnieguši jaunus riska samazināšanas priekšlikumus, kuru pamatā ir saskaņoti pasaules standarti un vienlaikus ņemtas vērā Eiropas banku sektora īpatnības.”
Eiropas Banku federācijas izpilddirektors Vims Mijs (Wim Mijs) norāda: “Šie priekšlikumi ievieš globālos standartus un precizē iepriekšējo regulējumu, kur prakse bija pierādījusi, ka sākotnējam regulējumam bija “pārāk smaga roka”. Jaunie priekšlikumi nemazina regulējumu, bet padara to labāku, samazinot sarežģītību un uzsverot, ka izaugsmes finansējums ir daļa no stabila attīstības ietvara. Mēs aicinām ES likumdevējiem rūpīgi izskatīt šo paketi, kā arī mudinām viņus būt ambiciozākiem, kad ir runa par darbavietu radīšanu un izaugsmi Eiropā, izmantojot efektīvi regulētu vienoto finanšu pakalpojumu tirgu. Bankām būtu jāspēj turpināt spēlēt savu lomu kā aizdevējiem, vienlaikus paliekot elastīgām, spēcīgām, inovatīvām un konkurētspējīgām gan Eiropas, gan pasaules sporta laukumos.”
Bankām ir svarīga loma ekonomikas finansēšanā un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā, tās ir galvenais finansējuma avots mājsaimniecībām un uzņēmumiem, norāda EK. Pēc finanšu krīzes EK sāka īstenot vērienīgu finanšu nozares regulējuma reformu, lai atjaunotu finanšu stabilitāti un uzticību tirgum. Jauno priekšlikumu mērķis ir pabeigt šo reformu programmu, pievēršoties dažiem vēl neatrisinātiem jautājumiem. Tāpat EK ir saredzējusi nepieciešamību precizēt dažus nesenā regulējuma aspektus, lai regulējumu padarītu labvēlīgāku izaugsmei un samērotu ar banku darbības daudzpusību, lielumu un biznesa profilu. Priekšlikumi ietver arī pasākumus, kas atbalstīs MVU un investīcijas infrastruktūrā.
Ar priekšlikumiem EK iesaka grozīt šādus tiesību aktus:
• 2013. gadā pieņemto Kapitāla prasību regulu (CRR) un Kapitāla prasību direktīvu (CRD), kurās izklāstītas prudenciālas prasības attiecībā uz kredītiestādēm (bankām) un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī noteikumi par pārvaldību un uzraudzību;
• 2014. gadā pieņemto Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD) un Vienotā noregulējuma mehānisma regulu (SRMR), kurās ir precizēti noteikumi par sanāciju un noregulējumu attiecībā uz grūtībās nonākušām iestādēm, kā arī izveidots vienotais noregulējuma mehānisms.
Foto: Eiropas Centrālā banka
Vēl par tēmu:
Trīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālāk