EK aicina ar spēcīgām bankām atbalstīt izaugsmi un atjaunot uzticību
Eiropas Komisija (EK) trešdien ir nākusi klajā ar reformu kopumu, kura mērķis ir pabeigt pēckrīzes regulējuma programmas izveidi Eiropas Savienības banku sektorā, garantējot, ka regulējums novērš neatrisinātās problēmas attiecībā uz finanšu stabilitāti, kā arī vienlaikus nodrošinot to, ka bankas var turpināt atbalstīt reālo ekonomiku, informē Latvijas Komercbanku asociācija.
EK priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis norāda: “Eiropai ir nepieciešama stingra un daudzpusīga banku sistēma, lai finansētu ekonomiku. Mums ir nepieciešami banku aizdevumi, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus, saglabātu konkurētspēju un pārdotu lielākos tirgos, un lai mājsaimniecības varētu plānot uz priekšu. Šodien mēs esam iesnieguši jaunus riska samazināšanas priekšlikumus, kuru pamatā ir saskaņoti pasaules standarti un vienlaikus ņemtas vērā Eiropas banku sektora īpatnības.”
Eiropas Banku federācijas izpilddirektors Vims Mijs (Wim Mijs) norāda: “Šie priekšlikumi ievieš globālos standartus un precizē iepriekšējo regulējumu, kur prakse bija pierādījusi, ka sākotnējam regulējumam bija “pārāk smaga roka”. Jaunie priekšlikumi nemazina regulējumu, bet padara to labāku, samazinot sarežģītību un uzsverot, ka izaugsmes finansējums ir daļa no stabila attīstības ietvara. Mēs aicinām ES likumdevējiem rūpīgi izskatīt šo paketi, kā arī mudinām viņus būt ambiciozākiem, kad ir runa par darbavietu radīšanu un izaugsmi Eiropā, izmantojot efektīvi regulētu vienoto finanšu pakalpojumu tirgu. Bankām būtu jāspēj turpināt spēlēt savu lomu kā aizdevējiem, vienlaikus paliekot elastīgām, spēcīgām, inovatīvām un konkurētspējīgām gan Eiropas, gan pasaules sporta laukumos.”
Bankām ir svarīga loma ekonomikas finansēšanā un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā, tās ir galvenais finansējuma avots mājsaimniecībām un uzņēmumiem, norāda EK. Pēc finanšu krīzes EK sāka īstenot vērienīgu finanšu nozares regulējuma reformu, lai atjaunotu finanšu stabilitāti un uzticību tirgum. Jauno priekšlikumu mērķis ir pabeigt šo reformu programmu, pievēršoties dažiem vēl neatrisinātiem jautājumiem. Tāpat EK ir saredzējusi nepieciešamību precizēt dažus nesenā regulējuma aspektus, lai regulējumu padarītu labvēlīgāku izaugsmei un samērotu ar banku darbības daudzpusību, lielumu un biznesa profilu. Priekšlikumi ietver arī pasākumus, kas atbalstīs MVU un investīcijas infrastruktūrā.
Ar priekšlikumiem EK iesaka grozīt šādus tiesību aktus:
• 2013. gadā pieņemto Kapitāla prasību regulu (CRR) un Kapitāla prasību direktīvu (CRD), kurās izklāstītas prudenciālas prasības attiecībā uz kredītiestādēm (bankām) un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī noteikumi par pārvaldību un uzraudzību;
• 2014. gadā pieņemto Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD) un Vienotā noregulējuma mehānisma regulu (SRMR), kurās ir precizēti noteikumi par sanāciju un noregulējumu attiecībā uz grūtībās nonākušām iestādēm, kā arī izveidots vienotais noregulējuma mehānisms.
Foto: Eiropas Centrālā banka
Vēl par tēmu:
“Finanšu pieejamības pārskats”: pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences
Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā “Finanšu pieejamības pārskatā 2025”. Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas...
Lasīt tālākLBAS aicina politikas veidotājus apsvērt izmaiņu darba tiesībās sekas un nepieļaut darba devēju problēmu risināšanu uz darbinieku rēķina
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda – nav pieļaujams, ka uzņēmēji savas grūtības uzņēmumā mēģina risināt uz darbinieku interešu rēķina, samazinot viņu sociālās...
Lasīt tālākIestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem būs jāatbild septiņu darbdienu laikā
Iestādēm uz iedzīvotāju iesniegumiem pēc būtības būs jāatbild septiņu darbdienu laikā. To paredz trešdien, 22.oktobrī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijā biežāk nekā citās Baltijas valstīs patēriņa kredītu izmanto veselības aprūpei
Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas...
Lasīt tālākGandrīz puse vecāku atzīst – bērniem grūtības sagādā naudas vērtības izpratne
Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja atklāj, ka daudziem bērniem grūtības sagādā pamatprasmes, kas saistītas ar naudu. Gandrīz puse vecāku (43%) norāda, ka viņu bērniem vislielākās...
Lasīt tālākLPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākAugustā tūristu mītnēs apkalpots par 3,1% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 392,9 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 3,1% pieaugumu pret 2024. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,...
Lasīt tālākRīgas sabiedriskajā transportā šī gada septembrī par 5,5% vairāk pārvadāto pasažieru nekā pērn
Šī gada septembrī Rīgas sabiedriskajā transportā pārvietojušies 10 606 593 pasažieri, kas ir par 5,5% vairāk nekā šajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. No tramvajiem populārākais...
Lasīt tālākBirokrātijas mazināšanas nolūkā paredz atvieglot kūrorta statusa piešķiršanas kārtību
Lai mazinātu birokrātisko slogu gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina mainīt kūrorta statusa piešķiršanas kārtību – noteiktu teritoriju par kūrortu...
Lasīt tālāk