• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
24/11/2016, Kategorija: Bizness, Finanses, bankas

Eiropas Komisija (EK) trešdien ir nākusi klajā ar reformu kopumu, kura mērķis ir pabeigt pēckrīzes regulējuma programmas izveidi Eiropas Savienības banku sektorā, garantējot, ka regulējums novērš neatrisinātās problēmas attiecībā uz finanšu stabilitāti, kā arī vienlaikus nodrošinot to, ka bankas var turpināt atbalstīt reālo ekonomiku, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

EK priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis norāda: “Eiropai ir nepieciešama stingra un daudzpusīga banku sistēma, lai finansētu ekonomiku. Mums ir nepieciešami banku aizdevumi, lai uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus, saglabātu konkurētspēju un pārdotu lielākos tirgos, un lai mājsaimniecības varētu plānot uz priekšu. Šodien mēs esam iesnieguši jaunus riska samazināšanas priekšlikumus, kuru pamatā ir saskaņoti pasaules standarti un vienlaikus ņemtas vērā Eiropas banku sektora īpatnības.”

Eiropas Banku federācijas izpilddirektors Vims Mijs (Wim Mijs) norāda: “Šie priekšlikumi ievieš globālos standartus un precizē iepriekšējo regulējumu, kur prakse bija pierādījusi, ka sākotnējam regulējumam bija “pārāk smaga roka”. Jaunie priekšlikumi nemazina regulējumu, bet padara to labāku, samazinot sarežģītību un uzsverot, ka izaugsmes finansējums ir daļa no stabila attīstības ietvara. Mēs aicinām ES likumdevējiem rūpīgi izskatīt šo paketi, kā arī mudinām viņus būt ambiciozākiem, kad ir runa par darbavietu radīšanu un izaugsmi Eiropā, izmantojot efektīvi regulētu vienoto finanšu pakalpojumu tirgu. Bankām būtu jāspēj turpināt spēlēt savu lomu kā aizdevējiem, vienlaikus paliekot elastīgām, spēcīgām, inovatīvām un konkurētspējīgām gan Eiropas, gan pasaules sporta laukumos.”

Bankām ir svarīga loma ekonomikas finansēšanā un izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā, tās ir galvenais finansējuma avots mājsaimniecībām un uzņēmumiem, norāda EK. Pēc finanšu krīzes EK sāka īstenot vērienīgu finanšu nozares regulējuma reformu, lai atjaunotu finanšu stabilitāti un uzticību tirgum. Jauno priekšlikumu mērķis ir pabeigt šo reformu programmu, pievēršoties dažiem vēl neatrisinātiem jautājumiem. Tāpat EK ir saredzējusi nepieciešamību precizēt dažus nesenā regulējuma aspektus, lai regulējumu padarītu labvēlīgāku izaugsmei un samērotu ar banku darbības daudzpusību, lielumu un biznesa profilu. Priekšlikumi ietver arī pasākumus, kas atbalstīs MVU un investīcijas infrastruktūrā.

Ar priekšlikumiem EK iesaka grozīt šādus tiesību aktus:

• 2013. gadā pieņemto Kapitāla prasību regulu (CRR) un Kapitāla prasību direktīvu (CRD), kurās izklāstītas prudenciālas prasības attiecībā uz kredītiestādēm (bankām) un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī noteikumi par pārvaldību un uzraudzību;
• 2014. gadā pieņemto Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (BRRD) un Vienotā noregulējuma mehānisma regulu (SRMR), kurās ir precizēti noteikumi par sanāciju un noregulējumu attiecībā uz grūtībās nonākušām iestādēm, kā arī izveidots vienotais noregulējuma mehānisms.

Foto: Eiropas Centrālā banka

997 skatījumi




Video

2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%

04/02/2026

[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Vismaz puse iedzīvotāju nepietiekamas pensijas gadījumā gatavi turpināt strādāt

04/02/2026

Darbs arī pensijas vecumā daudziem Latvijas iedzīvotājiem šķiet neizbēgams, ja ienākumi izrādītos nepietiekami, atklāj bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja....

Lasīt tālāk
Video

Tiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā

03/02/2026

VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...

Lasīt tālāk
Video

PTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts

02/02/2026

61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus

29/01/2026

40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari

29/01/2026

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...

Lasīt tālāk
Video

Apmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?

28/01/2026

Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...

Lasīt tālāk
Video

Pēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi

26/01/2026

Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku

23/01/2026

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē

23/01/2026

45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...

Lasīt tālāk