Eiropas skolu beidzēji reti atgriežas Latvijā
Eiropas skolās, kurās mācās Eiropas Savienības institūciju darbinieku bērni, zinības apgūst arī 165 Latvijas skolēni.
Tā kā viņiem būtiski ir nepazaudēt savu dzimto valodu, jo pamatā stundas tiek pasniegtas angliski, franciski vai vāciski, kā obligātais mācību priekšmets stundu sarakstā ir arī latviešu valoda un literatūra. Diemžēl Latvijā atgriežas neliels skaits šo skolu absolventu – to atzīst arī šo mācību iestāžu latviešu valodas skolotāji.
Pagājušajā nedēļā četrām skolotājām Izglītības un zinātnes ministrijā tika pasniegti diplomi par aktīvu darbu diasporā. Divas no viņām – Ineta Cara un Dace Vuškāne – strādā Briselē, bet Kristīne Jurgensone un Evija Avotiņa – Luksemburgā. Visas viņas ārvalstu skolās darbojas jau vairākus gadus. Tās visas ir lielas mācību iestādes, piemēram, tajā, kur pasniedz D. Vuškāne, ir 3500 audzēkņu un 370 pedagogu. Arī ritms ir atšķirīgs no Latvijā ierastā, piemēram, stundas notiek bez starpbrīžiem, tas ir paredzēts tikai viens – 20 minūšu garš. Bērni arī agrāk sāk skolas gaitas – no piecu gadu vecuma. Taču, kā uzsvēra skolotājas, sarežģītākais viņu darbā ir tas, ka audzēkņiem ir ļoti atšķirīgs dzimtās valodas līmenis. Daudzi Latvijā nekad nav dzīvojuši un jau no agras bērnības pamatā runājuši citās valodā, nevis latviešu. Turklāt daļai no viņiem viens no vecākiem nav latviski runājošs. Programmas ir gana apjomīgas, jo veidotas tā, lai, atgriežoties Latvijā, izglītojamie spētu iekļauties izglītības sistēmā. Šobrīd gan te atgriežas aptuveni 10%, un arī studēt te izvēlas neliels skaits jauniešu. Skolotājas vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas augstskolām vajadzētu aktīvāk sevi reklamēt, tāpēc tagad kā vienu no saviem uzdevumiem esot izvirzījušas sadarbību ar tām.
Arī E. Avotiņa Neatkarīgajai apliecināja, ka kolēģu akcentētā problēma par to, ka jaunieši nevēlas atgriezties Latvijā, esot taisnība. No viņas audzēkņiem tikai divi šogad izvēlējušies studēt Latvijā. «Tendence tomēr ir tāda, ka viņi nevēlas atgriezties. Viņi raugās, kur ir labāka dzīve, kur var labāk nopelnīt un iespējas veidot karjeru – labākas,» atzina E. Avotiņa, norādot, ka tas rodas no tā, ka skolās un ģimenēs tiek vairāk uzsvērts racionālais, biznesa un naudas aspekts, mazāk garīgais. Ja būtu lielāks akcents uz garīgumu, tad bērni varbūt nepaliktu Anglijā vai Vācijā, bet vēlētos atgriezties. Tāpēc viens no skolotāja uzdevumiem ir ne tikai mācīt latviešu valodu, bet arī dvēseliski bagātināt sevi un savus skolēnus.
Vaicāta, kā viņa pati nokļuvusi Luksemburgā, E. Avotiņa, kura pirms tam strādājusi Ventspils ģimnāzijā un kādu laiku arī naftas terminālī par sekretāri, Neatkarīgajai pastāstīja, ka pati pieteikusies uz vakanci vienā no Eiropas skolām. Taču izrādījies, ka tur vieta jau aizņemta. Kad jau vairs necerējusi uz šādu iespēju, pēkšņi nācis piedāvājums no Luksemburgas. Sākotnēji domājusi, ka būs jāmāca viena klase, bet tad izrādījies, ka tie ir visi vidusskolas skolēni. Patlaban viņu ir 32. «Pirmais gads bija gana grūts, jo nācās aptvert, ko no manis grib un ko es varu piedāvāt, ko bērni zina, ko ne. Tas sarežģītākais ir tas, ka šie bērni nedzīvo latviskā vidē. Tāpēc nākas pielāgoties viņiem, katram atrast savu pieeju. Nevaru vienkārši ņemt mācību programmu un mēģināt ieborēt,» paskaidroja skolotāja, piebilstot, ka nākas pacīnīties ne tikai ar bērniem, bet arī ar vecākiem, jo daļai šķiet – ja bērns runā latviski, ar to pietiek. Prieks esot tad, kad beigās izdodas rast kompromisu ar visām pusēm un padarīt mācīšanās procesu radošu un pozitīvu.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Vai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk“Bērna māja” vēl tikai ceļā uz mērķa sasniegšanu
No vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotajai “Bērna māja” ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko...
Lasīt tālākBrīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā
Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...
Lasīt tālākVDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju
Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākOlas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai
Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...
Lasīt tālākValsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu
Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākZemgales Olimpiskajā centrā noskaidroti kaķu izstādes “FIFe Baltijas uzvarētājs 2025” uzvarētāji
Aizvadītajā nedēļas nogalē Jelgava uz vienu brīdi kļuva par Eiropas kaķu galvaspilsētu – Zemgales Olimpiskajā centrā norisinājās prestižā starptautiskā kaķu izstāde “FIFe Baltijas...
Lasīt tālākTrešo valstu pilsoņiem bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas pirms ieceļošanas Latvijā būs jānorāda ziņas par sevi
Trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi....
Lasīt tālāk