Šī gada 21. decembrī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās pagarināt ekonomiskās sankcijas pret Krieviju uz sešiem mēnešiem, savukārt Maskava paziņoja par pārtikas embargo ieviešanu pret Kijevu par Ukrainas tirdzniecības vienošanos ar ES.
“Tā kā Minskas līgums netiks pilnībā īstenots līdz 31.decembrim, sankciju ilgums tiks pagarināts, kamēr dalībvalstu padome turpinās vērtēt progresa īstenošanu,” rakstīts padomes paziņojumā.
Lai arī sākotnēji lēmums tika domāts kā formalitāte, tās apstiprināšana aizkavējās, jo vairākas valstis, it īpaši Itālija, izvirzīja jautājumus par to, kā ES varēs sodīt Krieviju, ja aizvien meklē tās palīdzību galvenajos starptautiskajos jautājumos, tostarp saistībā ar Sīrijas konfliktu.
Krievija uz sankciju pagarināšanu reaģēja asi, norādot, ka tā vietā, lai veidotu konstruktīvu sadarbību un apkarotu galvenās problēmas, piemēram, starptautisko terorismu, Brisele dod priekšroku turpināt tuvredzīgu sankciju spēli.
Tajā pašā dienā, līdz ar Eiropas Savienības sankcijām, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka Krievija ieviesīs pārtikas embargo pret Ukrainu, tādējādi paplašinot represīvos pasākumus pret Rietumu valstīm.
“Šie pasākumi tiks ieviesti līdz ar 1.janvāri,” sacīja Medvedevs, apliecinot, ka tikko parakstījis attiecīgo dekrētu.
Brīvās tirdzniecības darījumam starp Ukrainu un Eiropas Savienību ir jāstājas spēkā no 1.janvāra, kas ir daļa no plašākas vienošanās, kura savukārt izraisīja pašreizējo krīzi starp Kijevu un Maskavu.
Krievijas puse jau vairākkārt norādījusi, ka Ukraina nevar būt divas brīvās tirdzniecības zonas dalībnieks, jo tas var radīt risku, ka Krievijā ieplūdīs daudz preces no trešajām valstīm. Tā uzstāja uz konkrētiem pasākumiem risku novēršanai, taču, tā kā līdz šim Ukraina nav nākusi klajā ar Krievijai apmierinošu ieceri, Ukrainai draud pārtikas embargo, kā atbilde uz anti- Krievijas sankcijām.
Jau vēstīts, ka plašas ekonomiskās sankcijas Krievijas banku, naftas un aizsardzības sektoriem tika noteiktas pēc tam, kad 2014.gada jūlijā virs Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolē esošās Austrumukrainas daļas tika notriekta Malaizijas pasažieru lidmašīna.
Pašreizējo sankciju termiņš beidzas 31.janvārī, savukārt pagarinājums paredz sankcijas līdz 2016. gada 31. jūlijam.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālāk
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālāk
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālāk
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālāk
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālāk
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālāk
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālāk
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālāk
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālāk
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālāk