Eiropas Savienība sadusmo Izraēlu
Eiropas Savienības (ES) pieņemtajās jaunajās vadlīnijās aizliegts izsniegt bloka finanšu palīdzību Izraēlas institūcijām, kas darbojas Izraēlas okupētajās palestīniešu teritorijās. Izraēla ir paziņojusi, ka šāds lēmums draud ar krīzi starpvalstu attiecībās.
Saskaņā ar jaunajām ES vadlīnijām savienības finanšu līdzekļus piešķirt ir atļauts tikai tām Izraēlas iestādēm un firmām, kas nedarbojas ārpus Izraēlas 1967. gada robežām. 1967. gadā Izraēla Sešu dienu karā ar Ēģipti, Jordāniju un Sīriju ieguva kontroli Gazas joslā, Sīnāja pussalā, Rietumkrastā un Golānas augstienēs. 1967. gada novembrī ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju nr. 242, kurā Izraēla aicināta atkāpties no «1967. gadā okupētajām teritorijām», kā arī visas karā iesaistītās puses aicinātas atteikties no savām pretenzijām. Vēlāk Izraēla Ēģiptei atdeva Sīnāja pussalu un atstāja Gazas joslu. 1981. gadā Izraēla anektēja Golānas augstienes. Ja neskaita Austrumjeruzālemi, Rietumkrastu Izraēla nav anektējusi, taču tikai neliela daļa no tā ir Palestīniešu pašpārvaldes kontrolē. Daļa šīs teritorijas ir Izraēlas militārā kontrolē, bet vairāk nekā 60 procentu ir pilnīgā Izraēlas pārvaldībā. Izraēla noraida Starptautiskās tiesas viedokli, ka tās īstenotā okupācija pārkāpj starptautisko likumdošanu.
ES vadlīnijas nozīmē, ka iestādes un organizācijas, kas darbojas Izraēlas apmetnēs Rietumkrastā, Golānas augstienēs un Austrumjeruzālemē, nevar pretendēt uz grantiem, balvām un citiem atbalsta instrumentiem, kas tiek finansēti no ES kopējā budžeta. Vadlīnijās teikts, ka «ES neatzīst Izraēlas suverenitāti nevienā no šīm teritorijām».
Dokuments ir izraisījis Izraēlas sašutumu augstākajā līmenī. Gan premjerministrs Benjamins Netanjahu, gan prezidents Šimons Peress ES līdzekļu piešķiršanas ierobežojumu ir kritizējuši un aicinājuši Briseli pārdomāt savu nostāju. Taču ES ārlietu ministri šīs vadlīnijas atbalstīja vienbalsīgi. Pagājušajā piektdienā ES ārpolitikas koordinatore Katrīna Eštone izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka jaunajās vadlīnijās «atkārtota ES tradicionālā nostāja, ka divpusējās vienošanās ar Izraēlu neattiecas uz teritorijām, kuras Izraēlas pārvaldībā nonāca 1967. gadā». K. Eštone arī atgādina, ka ES «atzīs izmaiņas robežās, tiklīdz kā par tām būs vienojušās abas puses».
ES dokuments ir publiskots laikā, kad ASV mēģina panākt Izraēlas un palestīniešu miera sarunu atjaunošanu. Izraēlas prezidents Š. Peress uzskata, ka ES vadlīnijas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz centieniem sarunas atsākt. Pagājušajā ceturtdienā viņš izteicās, ka «ES vajadzētu piešķirt prioritāti mieram», turpretim jaunais dokuments «varētu izraisīt jaunu krīzi». Citi Izraēlas politiķi ir bijuši vēl skarbāki. Piemēram, celtniecības un mājokļu lietu ministrs Uri Ariēls paziņoja, ka «šis lēmums ir rasistisks un diskriminējošs un atgādina pret ebrejiem vērstos boikotus pirms 66 gadiem». Savukārt parlamenta priekšsēdētāja vietnieks un ciešs B. Netanjahu sabiedrotais Ofirs Akuniss izteicās, ka «šādi soļi vēl, pirms palestīnieši ir izteikuši gatavību atgriezties pie sarunām, šīs sarunas pavirza tālāk, nevis pietuvina». Viņš uzsvēra, ka Rietumkrasts nav okupēts, tā ir «ebreju tautas dzimtā zeme».
Izraēla pagājušajā nedēļā izsauca Lielbritānijas, Francijas un Vācijas vēstniekus, lai apspriestu dokumentu un brīdinātu, ka ES un Izraēlas attiecībās tā dēļ draud iestāties krīze. «Mēs lūdzām vēstniekus, lai viņi informē savas valstis, ka neviena Izraēlas valdība nevar pieņemt minētās vadlīnijas,» aģentūrai AFP sacīja kāds vārdā nesaukts Izraēlas diplomāts. Tanī pašā laikā vairāki kreisi noskaņoti Izraēlas politiķi ir norādījuši, ka šis ir nopietns signāls, ka Izraēlai pašai ir aktīvāk jāvirzās uz miera sarunām. «Premjerministram Netanjahu ir nekavējoties jāsāk sarunas ar Palestīniešu pašpārvaldi un jāiesaistās gala vienošanās izstrādē,» laikrakstam Jerusalem Post sacīja Izraēlas parlamenta opozīcijas līdere, Darba partijas pārstāve Šellija Jacimoviča.
Der Spiegel gan norāda, ka Izraēlas pūliņi pārliecināt Briseli varētu nebūt gluži velti. Tiek pieļauts, ka Izraēla pašlaik mēģina panākt, ka šo vadlīniju spēkā stāšanās termiņš tiek atlikts. Saskaņā ar pašreizējiem plāniem vadlīniju sākuma termiņš ir 2014. gada sākums.
Avots: nra.lv /Jānis Buholcs
Vēl par tēmu:
Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālāk