• Tweet

Eiropas Parlamentā (EP) trešdien norisinās debates par noteikumiem, kurus Eiropas Savienības pārstāvjiem jāņem vērā sarunās ar Lielbritāniju par tās izstāšanos no Eiropas Savienības (ES). Gaidāms, ka EP atbalstīs ES līderu aicinājumu Lielbritānijai vispirms panākt vienošanos par izstāšanos no bloka un tikai tad organizēt sarunas par turpmākajām attiecībām ar ES.

Lielbritānija pirms nedēļas iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no Eiropas Savienības.

Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.

“Mēs vēlamies skaidru signālu, ka Eiropas Savienība ir vienota,” paziņoja Vācijas EP deputāts Manfrēds Vēbers, kurš ir Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijas līderis, brīdinot, ka ES nostāju nebūs iespējams sašķelt.

EP būs pirmā ES institūcija, kas nāks klajā ar oficiālu nostāju “Brexit” sarunās un tās balsojums kalpos kā pirmais punkts grūtām un sarežģītām sarunām, lai definētu nosacījumus Lielbritānijas aiziešanai.

ES uzstāj, ka jaunu tirdzniecības līgumu starp abām pusēm būs iespējams parakstīt vienīgi pēc tam, kad Lielbritānija 2019.gadā būs no bloka izstājusies, tomēr nav izslēgta iespēja uzsākt sarunas par nākotnes attiecību “ietvaru” jau agrāk. Savukārt kā prioritāte sarunās tiek minēta Lielbritānijā dzīvojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu un kontinentā mītošo britu tiesiskā statusa atrisināšana, aicinot saglabāt visas viņu tiesības, kas iegūtas pirms Lielbritānijas izstāšanās no bloka.

Foto:Number10/https://www.flickr.com/photos/number10gov//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/