Eiropas līderi meklē risinājumus ES ekonomiskās izaugsmes paātrināšanai
23. un 24.oktobrī ES valstu un valdību vadītāji Briselē tikās kārtējā Eiropadomē, kur apsprieda vairākus aktuālus jautājumus, kā arī apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) jauno sastāvu. Tikšanās laikā Eiropadome vienojās par klimata un enerģētikas politikas ietvaru laika posmam līdz 2030.gadam, kā arī diskutēja par sarežģīto ekonomikas un nodarbinātības situāciju Eiropā un ārpolitikas jautājumiem, informē Minsitru kabinets.
Klimata un enerģētikas politikas diskusijās Ministru prezidente panāca, ka tika pieņemti Latvijai labvēlīgi lēmumi. Tika apstiprināti Latvijas attīstībai pozitīvi emisiju samazināšanas principi, radot trīs veida kompensāciju mehānismus, kas palīdzēs Latvijai līdzsvarot emisiju samazināšanas un tautsaimniecības attīstības mērķus. Tika arī atkārtoti atzīts, ka Baltijas valstu elektrības tīklu sasaistei un sinhronizēšanai ar visas Eiropas Savienības tīkliem ir būtiska nozīmes ES enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanai un tam tiks paredzēts nepieciešamais ES fondu līdzfinansējums arī pēc 2020.gada.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka ES klimata politikā tika panākti Latvijai labvēlīgi nosacījumi. “Klimata un enerģētikas paketē tika iekļauti nosacījumi, kas būtiski stiprinās ES un Baltijas reģiona enerģētisko drošību,” norādīja Ministru prezidente.
Diskutējot par ekonomikas jautājumiem, tika secināts, ka ES ekonomikas izaugsme joprojām ir vāja un bezdarba līmenis saglabājas augsts. Lai rastu iespējas izaugsmes veicināšanai, Eiropadome pauda atbalstu Eiropas Komisijas iecerei ieguldīt papildus 300 miljardu eiro publiskās un privātās investīcijas.
Apspriežot Ebolas vīrusa izplatību, Eiropadome apņēmās, ka ES arī turpmāk sniegs visu iespējamo atbalstu slimības ierobežošanai. ES dalībvalstis kopā jau ir sniegušas 600 miljonu eiro atbalstu un nākotnē tas tiks vēl papildināts. Tāpat Eiropadome apņēmās nodrošināt slimības apkarošanā iesaistītā medicīnas personāla evakuāciju, aprūpi un izveseļošanās izmaksas, ja tādas rastos, esošo resursu ietvaros. Jaunās EK humanitārās palīdzības un krīzes komisārs Kristoss Stilianides (Christos Stylianides) tika nozīmēts par ES kopējās rīcības koordinatoru.
Izvērtējot situāciju Ukrainā, dalībvalstu līderi apliecināja, ka arī turpmāk būs iesaistīti un ieinteresēti Ukrainas krīzes politiskā noregulējumā. Tika izteikts atkārtots aicinājums Krievijas Federācijai uzņemties atbildību par Minskas vienošanās īstenošanu, t.sk. ierobežot ieroču un kaujinieku pārvietošanos no savas teritorijas uz Ukrainu. ES uzmanīgi sekos, lai vēlēšanas Ukrainā noritētu brīvi, atklāti un demokrātiski.
Eiropadome norādīja, ka tuvojošajām vēlēšanām Moldovā būs ievērojama loma Asociācijas līguma tālākajā ieviešanā. Tāpat Eiropadome izteica bažas par saspīlējuma pieaugumu Vidusjūrā Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Vēl par tēmu:
Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālāk