• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
01/03/2013, Kategorija: Eiropas Savienība, Pasaulē

Mēģinot mazināt sabiedrības sašutumu par banku sektora alkatību, Eiropas politiķi ir vienojušies par baņķieru prēmiju ierobežojumiem. Vislielākās iebildes pret šādu ideju bija Lielbritānijai, tomēr tai nav izdevies piesaistīt pietiekami daudz atbalstītāju savai pozīcijai.

Atbalstītie likumdošanas grozījumi noteic, ka, sākot ar 2014. gadu, Eiropas Savienībā (ES) tiks noteikti banku darbinieku prēmiju griesti. Pēc aptuveni desmit mēnešus ilgām sarunām šonedēļ politiķi vienojās, ka maksimālais prēmiju apmērs būs darbinieka gada alga. Prēmijas var palielināt līdz divām gada algām, bet tikai tādā gadījumā, ja to atbalsta vairākums bankas akcionāru. Grozījumi bankām arī uzliek par pienākumu sniegt informāciju par savu peļņu un citas ar to darbību saistītas ziņas.

Lai mazinātu riskus

«Pirmo reizi ES finanšu tirgus regulācijas vēsturē mēs ierobežosim baņķieru prēmijas,» teikts Eiropas Parlamenta galvenā sarunveža Otmāra Karasa paziņojumā. «Grozījumu būtība ir tāda, ka, sākot ar 2014. gadu, bankām paliks vairāk naudas, kas tām nodrošinās lielāku stabilitāti, kā arī tām būs vairāk iespēju pievērsties to pamata darbības laukam – reālās ekonomikas finansēšanai, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus un darba vietu veidošanos.»

Prēmiju ierobežošana izstrādāta, sadarbojoties ES un Eiropas Komisijas amatpersonām, kā arī 27 dalībvalstu pārstāvjiem. Šīs sarunas vadīja ES prezidējošās valsts Īrijas finanšu ministrs Maikls Mūnans, un to mērķis bija samazināt baņķieru motivāciju uzņemties pārlieku lielus riskus, kas var novest pie kredītiestāžu problēmām. Lai glābtu valsts finanšu sistēmas stabilitāti, valstīm šādas bankas pēdējos gados vairākkārt ir bijis jāglābj, tādējādi pasliktinot savu budžeta situāciju.

«Šī ES banku noteikumu reforma nodrošinās, ka bankām nākotnē pietiks kapitāla, lai izturētu grūtības,» sacīja M. Mūnans. «Tā nodrošinās arī, ka nodokļu maksātāji Eiropā nākotnē tiks pasargāti no tā, ka viņiem varētu būt jāsedz banku radītie zaudējumi.» Panāktā vienošanās paver ceļu plašākam banku darbību regulējošo noteikumu reformu kopumam, kam dots nosaukums Basel III. Šīs reformas ir vērstas uz finanšu sektoru, lai nodrošinātu to pret nākotnes satricinājumiem un liktu tām uzkrāt lielākas finanšu rezerves. Kad būs panākta oficiāla vienošanās par nepieciešamajiem pasākumiem, sāksies lielākā banku sistēmas pārveide kopš pasaules finanšu krīzes sākuma, vēsta BBC. Taču vismaz pašlaik par daudzām citām banku reformas idejām Eiropas valstīm vēl ir lielas nesaskaņas.

Šis ir kompromisa risinājums – lai panāktu lielāku vienprātību, ir pārskatīta nefinansiālu baņķieriem ilgtermiņā sniegto labumu vērtība, tādējādi nodrošinot, ka banku darbinieki var saņemt vairāk, taču nepārkāpjot prēmiju griestus. Vienošanās par baņķieru prēmijām gan vēl ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Ja tas izdosies, Eiropa varēs lepoties ar banku darbinieku samaksas stingrāko regulāciju pasaulē, raksta Der Spiegel. Jaunie noteikumi attieksies uz visām finanšu institūcijām, kas darbojas ES, kā arī uz to ārvalstu meitasuzņēmumiem. Tāpat tie attieksies arī uz citu valstu banku apakšuzņēmumiem, kuri darbojas ES teritorijā.

Briti – lielākie zaudētāji

Taču ne visas dalībvalstis šīs idejas ir atbalstījušas. Vislielāko opozīciju izrādīja Lielbritānija, kurai no visām ES dalībvalstīm ir vislielākais banku sektors. Londona mēģināja sarunu partnerus pārliecināt, ka šādi ierobežojumi traucēs to nozares attīstībai, kā arī neļaus šai nozarei Eiropā piesaistīt talantīgākos un spējīgākos darbiniekus. Pēdējo gadu laikā ievērojama daļa britu baņķieru prēmiju ir ieguldīta Londonas nekustamo īpašumu tirgū, savukārt šī naudas avota ierobežošana var Lielbritānijas politiķos un arī citos sabiedrības slāņos palielināt eiroskepses līmeni.

Šo grozījumu vietā Lielbritānija vēlas ieviest tā dēvēto Vikersa plānu, kas balstīts uz Džona Vikersa vadītās Neatkarīgās banku komisijas ziņojuma secinājumiem un ir vērsts uz to, lai bankās tiktu nodalīti privātpersonu ieguldījumu un uzņēmumu konti no investīciju banku aktivitātēm, vēsta BBC. Spekulatīvās darbības pamatā notiek investīciju banku operācijās, un to nošķiršana nozīmētu mazāku apdraudējumu citiem banku klientiem. Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons ir uzsvēris, ka Vikersa plāns dažos punktos piedāvā pat stingrāku banku regulāciju, nekā paredz Eiropas atbalstītie banku likumu grozījumi. Tomēr, lai šos noteikumus bloķētu, Lielbritānijai nepietika atbalsta, jo grozījumu pieņemšanai ir nepieciešams vairākuma valstu atbalsts, norāda Reuters.

Baņķieriem Eiropa nepatiks

Pašlaik baņķieriem daudzviet ir iespēja saņemt prēmijas atbilstoši saviem sasniegumiem, un tās dažkārt pamata algu pārsniedz vairākas reizes. Taču šī prakse daudzviet ir izraisījusi sabiedrības neapmierinātību, it īpaši gadījumos, kad pret saviem darbiniekiem dāsnās bankas finanšu grūtību apstākļos lūdz atbalstu no valsts.

Ir sagaidāms, ka vismaz daļa no banku sektora nebūs gatavas tos pieņemt. Ir izskanējuši viedokļi, ka šādi ierobežojumi ir apejami, ja tiek izstrādātas pietiekami sarežģītas atalgojuma shēmas. ETX Capital bankas pārstāvis Džo Randls BBC norādīja, ka bankas tagad var palielināt darbinieku algas, lai tādā veidā kompensētu prēmijas, kuras vairs nevarēs darbiniekiem maksāt. «Turklāt uzņēmumi, kuriem nav nepieciešamības atrasties ES iekšienē, aizies. Un, kad bankas ieguldīs savu filiāļu attīstībā, šīs filiāles atradīsies ārpus ES,» sacīja Dž. Randls. Tiesa, kā norāda Reuters, bankām, kuras darbojas Eiropā, apiet ierobežojumus nebūs tik viegli, jo prēmiju ierobežojums ir saistīts ar virkni citu prasību un ierobežojumu saistībā ar ieguldījumiem un algām.

ASV turpretim šādi ierobežojumi apsvērti netiek, un tur Volstrītas darbinieku prēmijas tikai pieaug. Pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, vidējā prēmija palielinājās par deviņiem procentiem un sasniedza 121 900 dolārus. Kopumā Volstrītā prēmijas pērn tika izmaksātas 20 miljardu dolāru apmērā.

Avots: nra.lv /Jānis Buholcs

390 skatījumi




Video

Lembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties

04/02/2025

Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas un Lielbritānijas vadītā Dronu koalīcija Ukrainai piegādās 30 000 dronu, no kuriem 12 000 ir Latvijā ražoti droni

13/01/2025

Starptautiskās Dronu koalīcijas ietvaros tika noslēgti līgumi par teju 54 miljonu eiro vērtām piegādēm no starptautiskā dronu fonda, lai nodrošinātu Ukrainu ar 30 000 droniem. Divi Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms

29/10/2024

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...

Lasīt tālāk
Video

Sagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam

14/08/2024

Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...

Lasīt tālāk
Video

Eiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju

18/07/2024

Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?

16/07/2024

Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....

Lasīt tālāk
Video

Igaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā

02/07/2024

Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...

Lasīt tālāk
Video

Pabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm

23/05/2024 | Autors: Artis Pabriks

Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....

Lasīt tālāk
Video

Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā

26/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...

Lasīt tālāk
Video

Vēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm

25/03/2024 | Autors: Nekā personīga, TV3

Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...

Lasīt tālāk