Eiro ieviešanas smagums gulstas uz uzņēmēju pleciem
Latvijas iedzīvotāji eiro klātieni sajuta jau uzreiz pēc gadu mijas, jo pirmā eiro banknote tika izņemta pulksten 0.03 no SEB bankas bankomāta Rīgā – pat agrāk, nekā to svinīgā ceremonijā izdarīja Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un Igaunijas premjers Andruss Ansips.
Tā kā maksājumu karšu darbībā nebija tikpat kā nekādu pārrāvumu, jau mirkli pēc pusnakts jaunā gada sagaidītāji izmantoja iespēju maksāt par pirkumu ar kartēm. Pirmajā stundā pēc eiro ieviešanas Latvijā Swedbank bankomātos veiktas 963 transakcijas un 157 maksājumi ar norēķinu kartēm. Pirmais maksājums ar Swedbank norēķinu karti tika veikts četras minūtes pēc pusnakts klubā Četri balti krekli.
Atveroties veikaliem, pie kasēm veidojās rindas, jo lielākā daļa pircēju norēķinājās latos un tikai dažs maksāja ar karti vai jau ar eiro. Ieraugot uz kases monitora nepierasti augsto cenu, dažs pircējs pat pirmajā brīdī apstulba un tikai pēc tam saprata, ka cena ir eiro.
Daļa iedzīvotāju jau vakar ar nepacietību gaidīja atveramies Latvijas Bankas kases un Swedbank, SEB bankas vai Nordea bankas filiāles, lai savus skaidrās naudas uzkrājumus pārvērstu eiro. SEB bankas filiāles atvēršanu Vecrīgā gaidīja aptuveni 20 cilvēku, tikpat daudz drūzmējās arī pie Swedbank filiāles Vecrīgā. Savukārt Latvijas Bankas kasēs eiro gribētāju rinda dienas vidū bija aptuveni divas reizes lielāka.
Swedbank filiālēs vakar latus pret eiro samainīja 430 iedzīvotāju par kopējo summu 356 000 eiro, savukārt no Swedbank bankomātiem vakar līdz pulksten 16 kopumā tika izņemti 1,768 miljoni eiro.
SEB bankas filiālēs vakar tika veikti 522 darījumi, no kuriem 86% gadījumu bija valūtas maiņa, kopumā samainot 274 000 latu pret 389 870 eiro. Vislielākais cilvēku pieplūdums bijis Jelgavas, Daugavpils un Āgenskalna filiālēs. Savukārt no SEB bankomātiem vakar līdz pulksten 16 tika izņemti 779 885 eiro.
Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms stāstīja, ka gadu mijā Latvijas banku kontos bezskaidrā naudā atradās aptuveni seši miljardi latu, kas pusnaktī pēc oficiālā kursa tika konvertēti un pārtapa par 8,5 miljardiem eiro. Savukārt skaidrā naudā bija aptuveni 630,8 miljoni latu. Viņš cer, ka līdz 14. janvārim skaidras naudas atlikums Latvijā būs sarucis uz pusi, bet pēc trim mēnešiem nesamainīti pret eiro būs palikuši vien 10–20% no pašreiz apgrozībā esošajiem skaidras naudas latiem.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Saeima atbalsta ieceri paplašināt nevalstisko organizāciju iespējas ziedot Ukrainas atbalstam
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz paplašināt biedrību un nodibinājumu iespējas...
Lasīt tālākFM: Apstrādes rūpniecība aprīlī aug par 6,8%, bet saglabājas ārējie riski
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada aprīlī pieauga par 6,8% pret pērnā gada aprīli, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tikmēr kopējā rūpniecība auga par 7%, kur...
Lasīt tālākAr vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākIUB lēmums izgaismo problēmas ēdināšanā – bioloģisko zemnieku vārdi iepirkumos, bet bioloģisko produktu bērnu šķīvjos nav
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ar bažām vērtē Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu attiecībā uz Rīgas skolu ēdināšanas iepirkumu, kurā par nepamatotiem...
Lasīt tālākAsociācija: Ilgstoši nerisināto problēmu sakārtošana pasažieru pārvadājumu nozarē – viens no jaunā satiksmes ministra primāri veicamajiem darbiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) norāda uz diviem steidzami risināmiem satiksmes ministra uzdevumiem, lai novērstu kritisko situāciju nozarē. Pirmais ir ilgtermiņa līgumu indeksācija...
Lasīt tālākVienoto biļeti vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam plānots saglabāt līdz 2026. gada beigām
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja vienotās biļetes pilotprojekta pagarināšanu līdz 2026. gada 31. decembrim, kā arī tā paplašināšanu no A zonas uz visām piecām...
Lasīt tālāk