• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
15/01/2014, Kategorija: Bizness, Ekonomika

eiro monetas 2Pretēji amatpersonu solījumiem par to, ka pāreja uz eiro neietekmēs preču un pakalpojumu cenas, daļai iedzīvotāju, kas izmanto valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens (PV) pakalpojumus, eiro ieviešanas dēļ par mēnešbiļeti ir jāmaksā vairāk nekā iepriekš. Sadārdzinājums skāris apmēram 26% no PV maršrutiem.

Lielvārdes iedzīvotāja Beatrise strādā Rīgā un katru darba dienu uz darbu un atpakaļ dodas ar vilcienu. Viņai par lielu pārsteigumu abonementbiļete piecām darba dienām tagad maksā par 18 eirocentiem dārgāk, bet mēnešbiļete – par 76 eirocentiem vairāk nekā iepriekš, lai gan Pasažieru vilciens tarifus nav paaugstinājis. Savukārt par biļešu iegādi pie konduktora vilcienā tagad ir jāmaksā 50 eirocentu agrāko 30 santīmu vietā (t. i., par 16% vairāk). Tas ir noticis pretēji amatpersonu pērn visu gadu skandinātajam, ka eiro ieviešana neko nesadārdzinās.

Vieniem lētāk, otriem dārgāk

Saskaņā ar VSIA Autotransporta direkcija un PV skaidrojumu mēnešbiļešu cenu izmaiņas ir izraisījusi biļešu cenu noapaļošana piecu eiro centu robežās, tas ir, maksa par braucienu atsevišķos maršrutos ir sadārdzinājusies vai nu par vienu, vai diviem eirocentiem (piemēram, maršrutā Rīga–Lielvārde biļetes cena pieaugusi par diviem eirocentiem), vai arī attiecīgi samazinājusies. Savukārt daļai biļešu cenas nav mainījušās.

«Saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir veikta cenu noapaļošana piecu eirocentu robežās, nevis tarifu paaugstināšana. Šādu tarifu aprēķināšanas kārtību vilcienos ir apstiprinājusi valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD), un tā ir saskaņota ar Finanšu ministriju. Tā rezultātā tiešām dažas biļešu cenas, pārrēķinātas atkal latos, it kā ir kļuvušas par santīmu dārgākas, savukārt daļa biļešu – par santīmu lētākas. Attiecīgi veidojas arī abonementbiļetes cena: viena brauciena cena sareizināta ar potenciālo braucienu skaitu, piemērojot atlaidi. Līdz ar to, ja vienreizējai biļetei apaļošanas rezultātā vērtība mainījusies par santīmu/eirocentu, arī kopējā abonementbiļetes cena var mainīties,» Neatkarīgajai skaidroja PV sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Priedniece. Piemēram, piecu dienu abonementbiļete (braucieniem turp un atpakaļ) tiek aprēķināta, pamatbiļetes cenu sareizinot ar 10 un piemērojot 25% atlaidi, abonementbiļete mēnesim (braucieniem turp un atpakaļ) – biļetes cenu sareizinot ar 50 un piemērojot 35% atlaidi. Līdz ar to, pēc PV aprēķiniem, iznāk, ka divu eirocentu pamatbiļetes sadārdzinājums maršrutā Rīga–Lielvārde rada 79 eirocentu mēnešbiļetes cenu kāpumu.

Analizējot datus par vienreizējo biļešu veidiem, kas iegādājami no stacijas Rīga (kopumā tādi ir 149), ATD ir secinājusi, ka biļešu cenu samazinājums līdz diviem centiem vērojams 48% gadījumu, bet biļešu cenas nav mainījušās 26% gadījumu. Izejot no tā, attiecīgajos maršrutos ir pieaugusi vai samazinājusies abonementbiļešu cena. Tas gan ir vājš mierinājums tiem pasažieriem, kuri iekļaujas tajos 26%, kuriem cenas ir pieaugušas.

«Eiro ieviešana nedrīkst pasliktināt ne 26 procentu, pat ne viena procenta iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Arī šie 26% ticēja valsts solītajam par cenu nepalielināšanos,» ar savām pārdomām dalījās Beatrise.

Autobusu šoferiem piemēro izņēmumu

Autrotransporta direkcija par cenas kāpumu daļai sabiedriskā transporta nav pārsteigta. «Starppilsētu sabiedriskā transporta biļešu cenu konvertācija no latiem uz eiro ir izņēmuma gadījums, uz kuru attiecas no citām pakalpojumu sfērām atšķirīgi noapaļošanas principi. 2013. gada augustā Eiro ieviešanas procesa vadības komiteja, konsultējoties ar PTAC, akceptēja Autotransporta direkcijas iesniegto priekšlikumu – biļešu cenu noapaļošanā starppilsētu maršrutos piemērot piecu centu soli. Tāds lēmums pieņemts, lai sīknaudas aprite tiktu pēc iespējas ierobežota, atvieglojot transportlīdzekļu vadītājukonduktoru darbu un samazinot reisu kavēšanas riskus.

Konvertējot biļešu cenas eiro valūtā, tās varēja mainīties divu centu robežās – gan pieaugot, gan samazinoties. Piemēram, ja biļetes cena ir 1,61 eiro vai 1,62 eiro, tā tika noapaļota līdz 1,60 eiro, savukārt gadījumā, ja biļetes cena ir 1,63 eiro vai 1,64 eiro, tā tika noapaļota uz 1,65 eiro,» Neatkarīgajai skaidroja ATD komunikācijas speciāliste Sandra Maļuha.

Arī Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone Neatkarīgajai apstiprināja, ka pērn darba grupās un Eiro ieviešanas vadības komitejā tika spriests par pāreju uz eiro pasažieru pārvadājumu jomā. «Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija bija izanalizējusi vairākus variantus, lai atrastu optimālāko, un tiešām rūpīgi vērtēja, lai pārejas ietekme būtu pēc iespējas mazāka. Un toreiz tika panākta vienošanās, ka starppilsētu pasažieru pārvadājumos eiro pārejā var tikt izmantots piecu eiro solis, lai starppilsētu autobusu vadītājiem būtu vieglāk izdot un operēt ar skaidru naudu. Toreiz par abonementbiļešu aprēķināšanas kārtību, kas varētu tik būtiski ietekmēt gala cenu, netika runāts,» atzina D. Kalsone.

Pagaidām bez rezultātiem

Finanšu ministrijas Eiro birojs, reaģējot uz Neatkarīgās jautājumu par izveidojušos situāciju, operatīvi sasauca sanāksmi, pieaicinot Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, PTAC, Autotransporta direkciju. Finanšu ministrija lūgusi Sabiedriskā transporta padomi un Pasažieru vilcienu apsvērt iespēju tajos gadījumos, kad abonementbiļetes ir sadārdzinājušās, palielināt atlaides apjomu, lai galacena būtu līdzvērtīga iepriekšējai cenai. Tāpat nolemts turpināt meklēt optimālāko risinājumu un pastiprināt komunikāciju ar sabiedrību, lai izskaidrotu, kāpēc dažas biļetes ir kļuvušas dārgākas, dažas lētākas.

«Mēs virzāmies soli pa solim. Žēl, ka šis jautājums netika izdiskutēts jau vasarā, kad tika detalizēti spriests par eiro pāreju pasažieru pārvadājumu jomā. Šobrīd pozitīvi ir tas, ka visas iesaistītās institūcijas atsaucas un ir gatavas meklēt risinājumu,» sacīja D. Kalsone.

Konduktoru pakalpojumi vērtīgāki

Savukārt konduktora pakalpojumu sadārdzināšanos S. Maļuha skaidro ar nepieciešamību pieradināt pasažierus pirkt biļeti kasē, ja ir tāda iespēja.

«Piemaksa par biļetes pārdošanu stacijās, kurās strādā kase, ir papildu pakalpojums, kas neietilpst pārvadājumu tarifā. Pasažierim ir iespējas iegādāties biļeti, neizmantojot šo papildu pakalpojumu. Lēmums noapaļot šā pakalpojuma cenu līdz apaļiem 50 eirocentiem pieņemts, lai mudinātu pasažierus iegādāties biļetes dzelzceļa stacijas kasēs, mazinot biļešu kontrolieru slogu un līdz ar to arī nepamanīto bezbiļetnieku skaitu. Jāuzsver, ka stacijās, kurās kases slēgtas, biļetes vilcienā tiek pārdotas bez minētā uzcenojuma,» skaidroja S. Maļuha.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

275 skatījumi




Video

Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem

30/04/2025

Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem

30/04/2025

Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...

Lasīt tālāk
Video

Pārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu

29/04/2025

2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...

Lasīt tālāk
Video

Radīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu

29/04/2025

Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...

Lasīt tālāk
Video

LBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem

28/04/2025

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...

Lasīt tālāk
Video

Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem

25/04/2025

Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...

Lasīt tālāk
Video

Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību

24/04/2025

Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...

Lasīt tālāk
Video

2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP

24/04/2025

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū

24/04/2025

40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...

Lasīt tālāk
Video

Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?

24/04/2025

Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...

Lasīt tālāk