• Tweet

Pretstatā amatpersonu uzskatam par eiro ieviešanas niecīgo ietekmi uz cenu līmeni, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka preces un jo īpaši pakalpojumi ir kļuvuši dārgāki.

Arī Ekonomikas ministrijas (EM) cenu monitoringa rezultāti liecina, ka atsevišķu pārtikas produktu cenas vienos un tajos pašos veikalos gada laikā kļuvušas pat divas reizes dārgākas.

Pēc vairāku mēnešu deflācijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) janvārī reģistrējusi inflāciju, proti, gada laikā patēriņu cenas pieaugušas par 0,4%, savukārt mēneša laikā cenu kāpums ir bijis 0,6%. «Pēc gada nogalē vērojamās deflācijas janvāris iezīmējās ar inflācijas atgriešanos. Visticamāk, paliekoši,» uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Dārgāki cīsiņi un frizieris

Pēc CSP datiem, gada laikā visvairāk cenas pieauga dārzeņiem un kartupeļiem – par aptuveni 11,0%; piens un piena produkti sadārdzinājās par 5,3%, siers – par 3,6%, gaļa un gaļas izstrādājumi – par 0,5%. Arī alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi šobrīd maksā dārgāk nekā pirms gada. Savukārt tēja un kafija, olas, maize un graudaugu izstrādājumi kļuvuši lētāki.

Atpūtas un kultūras grupā cenas pieauga vidēji par 1,5%, ko ietekmējis cenu pieaugums kultūras pakalpojumiem par 3%, kā arī atpūtas un sporta pakalpojumiem – par 3,8%. Savukārt lētākas kļuva TV, audio un video iekārtas – par 5,9%. Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas 12 mēnešu laikā pieauga par 3,7%, kafejnīcās un restorānos cenām palielinoties par 5,4%, ēdnīcās – par 1,5%, savukārt izmitināšanas pakalpojumu cenām pieaugot par 3,4%. Personīgās aprūpes preču un pakalpojumu cenas pieauga par 3,2%. Frizētavu pakalpojumiem cenas pieauga par 6,6%, juvelierizstrādājumi sadārdzinājās par 9,4% un finanšu pakalpojumu cenas kāpa par 6,6%.

Nozīmīgākais sadārdzinājums bijis mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumiem, cietajam kurināmajam, apģērbiem un īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm. Savukārt lētāki kļuvuši telekomunikāciju pakalpojumi.

To, cik liela ietekme inflācijas veidošanā ir bijusi tieši eiro ieviešanai, šobrīd neviens neņemas apgalvot, uzsverot, ka viens mēnesis ar eiro norēķinos ir par īsu laiku, lai izdarītu secinājumus.

Tomēr Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs ir pārliecināts, ka tās nozares, kur pakalpojumu cenu nomainīt ir bijis relatīvi viegli, to ir arī izmantojošas, droši noapaļojot cenas eiro izteiksmē. «Varbūt statistikas ailēs tas tik spilgti neatspoguļojas, taču iedzīvotāju maciņos – gan,» teica eksperts.

Cenu apaļošanu ir novērojis arī finanšu ministrs Andris Vilks. «Ja salīdzina cenas pirms pieciem, trim gadiem, gada un tagad, tad var redzēt, ka cena ir nedaudz apaļota uz augšu. Visticamāk, tas notiktu neatkarīgi no eiro ieviešanas, jo mazie uzņēmēji ir ilgstoši turējuši cenas nemainīgas, un janvāra sākumā ir psiholoģiski vieglāk paaugstināt cenas nekā jūnijā,» teica ministrs. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka kopumā memoranda Godīgs eiro ieviesējs dalībnieki bijuši godīgi eiro ieviesēji.

Monitorētā siera cena krīt

EM regulāri ziņo par cenu monitoringā iegūtiem datiem, un lielākoties šie dati ir patērētājus nomierinoši, proti, cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu aptuveni 90% gadījumu nav mainījušās un cenu pieaugums konstatēts vien atsevišķiem produktiem. Neatkarīgā salīdzināja pagājušā gada janvāra cenu monitoringa datus, kad šis pētījums tika veikts pirmo reizi pilotprojekta ietvaros, un jaunāko pētījumu – 31. janvāra datus. Tad aina vairs nav tik rožaina. Gada laikā cenu izmaiņas ir bijušas daudz būtiskākas. Cenu kāpums ir bijis aptuveni 20% gadījumu, kad varēja salīdzināt identiskas preces vienos un tajos pašos veikalos. Sadārdzinājums (sākot no 1% līdz 139%) bija skāris gan pārtikas, gan nepārtikas preces, gan arī pakalpojumus. Vienlaikus, daļa preču un pakalpojumu gada laikā bija palikuši lētāki, piemēram, Holandes siers Cesvaines – par 10%, kausētais siers Dzintars (par 6%). Siera mīļotāji gan ir ievērojuši, ka lētāks ir palicis vien monitorētais siers, savukārt daudzi citi siera veidi ir kļuvuši dārgāki. Arī CSP ziņo, ka piena produktu un jo īpaši siera cena ir kāpusi (par 3,7%).

Iedzīvotāji vaino eiro

Absolūtais vairākums iedzīvotāju (83%) uzskata, ka Latvijā 2013. gada laikā patēriņa cenas ir pieaugušas un lielākoties to ir veicinājusi eiro ieviešana, liecina pētījumu kompānijas TNS šī gada februāra sākumā veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Par patēriņa cenu pieaugumu visbiežāk ir pārliecināti 35–44 gadu veci iedzīvotāji, kas ir no aktīvākajām patērētāju grupām. Vairākums iedzīvotāju uzskata, ka cenas pieauga pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, mājokļa uzturēšanai (ūdenim, elektroenerģijai, gāzei, apsaimniekošanai, remontam, īrei utt.), kā arī transportam un degvielai. Vienīgā patēriņa grupa, kur iedzīvotāji biežāk novērojuši cenu kritumu, ir sakaru pakalpojumi (mobilie un fiksētie sakari, internets, pasta pakalpojumi).

Savukārt iedzīvotāji, kuru ienākumi ir vismaz 450 eiro uz vienu iedzīvotāju, domā, ka cenas vispār nav mainījušās.

Apaļošana vēl nav beigusies

D. Gašpuitis uzskata, ka šogad inflācija uzrādīs straujāku kāpumu, taču, ņemot vērā zemās globālās inflācijas vidi, tās nesamērīgs kāpums nav gaidāms. Šogad inflācija, pēc viņa teiktā, grozīsies ap 2%, kas, ņemot vērā tendences Latvijas ekonomikā, esot adekvāts līmenis. «Lielākā ietekme uz inflāciju būs elektroenerģijas cenu kāpumam, kas inflācijai var pieplusot aptuveni 0,7 procentpunktus, kā arī tas, ka it īpaši pakalpojumu sfērā cenām būs tendence turpināt kļūt apaļākām,» sacīja D. Gašpuitis.

Arī Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne neprognozē deflāciju tuvākā nākotnē: «Gaidāms, ka aprīlī Latvijas gada inflācija jau būs augstāka nekā eirozonā vidēji mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācijas dēļ, ja vien politiķi to tomēr neatliks. Šogad varētu pamazām pieaugt spiediens uz cenām no augošajām darbaspēka izmaksām, ko gan nedaudz piebremzēs labvēlīga izejvielu cenu dinamika pasaulē.» Swedbank pieļauj, ka šogad Latvijā gada vidējā inflācija varētu sasniegt ap 2,5%, kamēr eirozonā tā varētu būt pie 1% atzīmes.

***

EM cenu monitoringa fiksētās izmaiņas gada laikā

cenu pieaugums

Produkts Veikals

(pakalpojumu sniegšanas vieta) Cena 2013. gada janvārī, eiro Cena 2014. gada 31.01., eiro Izmaiņas, %

Cīsiņi Rakveres Rimi (t/c Alfa, Cietoksnis,

Valmiera, Ventspils) 1,58 3,78 +139

Cīsiņi Rakveres Iki (Valdeķu, Pasta, Ganību, Rīgas iela) 1,76 3,78 +114

Divvietīgs numurs Hotel Leo 56,91 120 +111

Cīsiņi Rakveres Rimi (t/c Ostmala) 1,84 3,78 +106

Cīsiņi Rakveres Mego (Kurzemes prosp.) 2,06 3,97 +92

Divvietīgs numurs Hotel Jelgava 85,37 156 +83

Krabju nūjiņas Viči Maxima (Cietokšņa iela, Atbrīvošanas aleja, Nīcgales) 0,47 0,79 +68

Cīsiņi Rakveres Maxima (Slokas, Nīcgales, G. Apiņa iela, Atbrīvošanas aleja) 2,26 3,78 +67

Divvietīgs numurs Alberta Hotel 95,33 158 +66

Kāposti, kg Elvi (Lāčplēša iela) 0,28 0,47 +65

Divvietīgs numurs Kolonna Hotel Rezekne 72 116 +61

Burkāni, kg Maxima (Klaipēdas iela, Atbrīvošanas aleja) 0,31 0,48 +53

Kāposti, kg Mego (Kurzemes prosp., K. Valdemāra iela) 0,28 0,42 +47

Saldie pipari, kg Elvi (Lāčplēša iela) 2,05 2,99 +46

Uzvalka tīrīšana Clean Control (TC Vivo) 7,11 9,98 +40

***

cenu kritums

Auzu pārslas Herkuless Iki (Pasta iela) 1,96 0,84 –57

Jauns pieslēgums LMT 12,76 5,69 –55

Saulespuķu eļļa Floriol Maxima (Nīcgales, Driksas,

Klaipēdas, Cietokšņa iela) 2,55 1,15 –55

Vienreizējie skuvekļi Gilette Rimi (t/c Rēzekne) 4,41 1,98 –52

Ārvalstu valūtas pirkšana DNB 1,42 0,71 –50

Vienreizējie skuvekļi Gilette Rimi (t/c Alfa) 3,51 1,98 –44

Zobu pasta Colgate Drogas (Rīgas iela) 2,69 1,55 –42

Apelsīni, kg Rimi (t/c Jelgava) 1,35 0,78 –42

Matu griezums dāmām Oāze (Peldu iela) 9,96 6 –40

Fa dušas želeja Rimi (t/c Cietoksnis, Ostmala) 2,26 1,38 –39

Kafija Merild Maxima (Slokas, Cietokšņa, Driksas, Klaipēdas, G. Apiņa iela) 6,53 3,99 –39

Fa dušas želeja Rimi (t/c Alfa, Centrs, Jelgava, Rēzekne, Valmiera) 2,25 1,38 –39

Kafija Merild Rimi (t/c Alfa, Centrs, Cietoksnis, Jelgava, Ostmala, Rēzekne, Valmiera) 6,89 4,29 –38

Divvietīgs numurs Hotel Vilnis 128,06 80 –38

Alus Aldaris Apinītis Maxima (G. Apiņa iela) 2,21 1,41 –36

Avots: Neatkarīgā, EM cenu monitorings

***

Patēriņa cenu izmaiņas gada laikā*,%

Pārtika +0,1

Alkohols, tabaka +1,7

Apģērbs, apavi +0,5

Mājoklis +0,1

Mājokļa iekārta +0,9

Veselība +1,3

Transports 1,8

Sakari 2,5

Atpūta, kultūra +1,5

Izglītība 0,1

Viesnīcas, restorāni +3,7

Pārējie +3,2

*2014. gada janvārī salīdzinājumā ar 2013. gada janvāri

Vidēji +0,4

*

Avots: CSP

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde, Lelde Veinberga

---