Druviete: ministrs Ķīlis nemācēja aiziet ar godu
Līdzšinējā izglītības ministra Roberta Ķīļa atkāpšanās no amata bijusi tikpat asa, cik visa viņa līdzšinējā darbība.
Aizejot R. Ķīlis skaļi aizcirta durvis, publiski aizvainojot gan daudzus nozares pārstāvjus, gan Saeimas Izglītības komisijas vadītāju Inu Druvieti. Viņa R. Ķīli raksturo kā «Latvijas politikā unikālu gadījumu ar mīnusa zīmi», norādot – «ir skumji, ja vīrietis, ministrs, nemāk aiziet ar godu».
Pirms nedēļas parlaments akceptēja Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) iecelšanu izglītības un zinātnes ministra amatā, postenī nomainot kolēģi R. Ķīli. Lai gan viņa demisijas oficiālais iemesls bija sliktais veselības stāvoklis, tomēr ne mazāk svarīgs arguments bija arī eksministra asais raksturs un spēja nonākt konfliktā gandrīz ar visiem nozares pārstāvjiem.
To, ka R. Ķīli raksturo pastāvīga vēlme pēc strīdiem, apliecināja arī pēdējā amatā pavadītā diena, kad eksministrs publiski izteica pārmetumus Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītājai, kādreizējai izglītības ministrei Inai Druvietei (Vienotība). Pēc R. Ķīļa teiktā, I. Druviete būtu jāpadzen no lielās politikas, jo viņa esot nekompetenta un nav ieinteresēta risināt izglītības nozares problēmas.
Aiz nozares ministra bijis nepārtraukti jāsaslauka
Pati I. Druviete sarunā ar Neatkarīgo neslēpa nožēlu par sava kolēģa, koalīcijas partijas pārstāvja izteikumiem. «Ja Robertam Ķīlim ir man kas sakāms, es būtu gribējusi dzirdēt konstruktīvus argumentus ar skaitļiem, faktiem un dokumentiem. Pretējā gadījumā šie pārmetumi ir tukšas emocijas. Manuprāt, Roberts Ķīlis savas agresīvās nostājas dēļ ir bijis Latvijas politikā unikāls gadījums ar mīnusa zīmi, kura saskarsmes stils un cilvēciskās īpašības ir radījušas ļoti lielas problēmas. Aiz nozares ministra ir bijis nepārtraukti jāsaslauka,» komentē I. Druviete.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis līdz šim vairākkārt netieši norādījis, ka R. Ķīlis ir konfliktējoša personība, taču pēc ministra demisijas premjers šo viedokli pauž jau pavisam nepārprotami. Valdības vadītājs atzīst, ka pirmais jaunā izglītības nozares vadītāja darbs būšot normalizēt dialogu ar nozari un atjaunot to, ka «ministrija sarunājas, nevis konfliktē».
Kolēģi novērtē atzinīgi
V. Dombrovskis arī uzsver, ka I. Druviete – gan kā bijusī ministre, gan kā cilvēks ar lielu akadēmiskā darba pieredzi – ir savā jomā kompetenta politiķe, kurai nevarot pārmest paviršu attieksmi pret nozari. Līdzīgu vērtējumu I. Druvietes darbam sniedz arī viņas kolēģi no Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas.
Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars Neatkarīgajai atzina: «Ina Druviete ir stingra komisijas vadītāja šī vārda labākajā nozīmē. Komisijas sēdes ir priekšzīmīgi apmeklētas, tajās valda kārtība un konstruktīva gaisotne. Man nav ne mazāko šaubu par Inas Druvietes kompetenci. Viedokļu atšķirība politikā ir normāla lieta, bet pārmest nekompetenci ir ļoti nekorekti.Arī koalīcijas ietvaros amatpersonas nedomā vienādi un daudzos jautājumos šķēpu laušana ir neizbēgama. No tā nevajag kautrēties vai kā īpaši to slēpt. Tai pašā laikā jājūt smalkā robeža, aiz kuras uzbrukums ir nevis cīņa par ideju, bet prasta personiska apvainošana.» Arī RP pārstāve Inga Vanaga sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: «Lai gan būtu gribējies, lai daži jautājumi, jo īpaši augstākās izglītības jomā, komisijā tiktu izdiskutēti plašāk un koleģiālāk, tomēr kopumā ir bijušas vairākas situācijas, kad Ina Druviete un citi politiķi profesionāli mobilizējas darbam, lai izlabotu pašas ministrijas pieļautās kļūdas.»
Sola atmaskojošu grāmatu
To, ka jaunajam izglītības ministram V. Dombrovskim būtu jāmācās no sava priekšgājēja kļūdām, apliecina gan I. Druviete, gan akcentē arī premjers. «Izglītības nozarē lēmumus ir iespējams pieņemt tikai konsensusa ceļā. Ceru, ka Vjačeslavs Dombrovskis to apzinās,» norāda I. Druviete.
Demisionējušais ministrs R. Ķīlis piedraudējis, ka negrasās pierimt un nekur tālu no izglītības nozares neiešot. R. Ķīlis ir gatavs izstrādāt augstskolu kreditēšanas sistēmu, kā arī izveidot grāmatu, kuras melnraksts varētu tapt uz rudens beigām. Kā zināms, R. Ķīlis ir iecerējis rakstīt grāmatu par politikā pavadīto laiku, kas atklātu politikas aizkulises un politiķu patieso attieksmi pret cilvēkiem.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Rīgā aizliegts atrasties uz visu ūdenstilpju ledus
Ņemot vērā laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes un to, ka uz ūdens neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta, no rītdienas, 4. marta, stāsies spēkā aizliegums atrasties uz visu Rīgas...
Lasīt tālākŠonedēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, piekrastē vējš būs brāzmains
Jaunu mēnesi iesākot, nedēļas pirmajā pusē laika apstākļus noteiks ciklonu aktivitāte ziemeļos – dažviet gaidāmi nokrišņi, vējš piekrastē būs brāzmains, savukārt gaisa temperatūra...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļi būs mainīgi, dienās gaiss iesils virs 0°
Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi – valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet atnesīs sniegu, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tas pāries slapjā sniegā, lokāli...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā gaisa temperatūra ievērojami paaugstināsies
Šīs nedēļas sākumā vēl tika aizvadītas aukstas naktis, kad vietām dienvidu rajonos termometra stabiņš noslīdēja zem -30° atzīmes. Nedēļas otrajā pusē Latvijā pakāpeniski ieplūdīs...
Lasīt tālākNedēļas sākumā bez ievērojamiem nokrišņiem, naktīs gaidāms stiprs sals
Aizvadītās nedēļas otrajā pusē laika apstākļus Latvijā ietekmēja ciklona darbība – debesis aizsedza mākoņi, palaikam sniga, turklāt gan piektdien, gan naktī uz sestdienu visā valsts...
Lasīt tālākPiektdien un naktī uz sestdienu stipri snigs un putinās
Šī nedēļa Latvijā iesākās ar samērā mierīgu laiku, taču nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties ciklonu ietekmei, debesis biežāk aizklāja mākoņi un sāka snigt. Ceturtdienas agrā rītā...
Lasīt tālākSaeima pauž atbalstu Ukrainas sportistiem un nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas rīcību
Latvijas Republikas Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma lēmumu par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanās karā kritušo biedru piemiņu Milānas–Kortīnas 2026.gada...
Lasīt tālākNoteic cenu griestus siltumenerģijai
Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...
Lasīt tālākFM: patēriņa cenu skrējiens rimstas
Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...
Lasīt tālāk