Druviete: ministrs Ķīlis nemācēja aiziet ar godu
Līdzšinējā izglītības ministra Roberta Ķīļa atkāpšanās no amata bijusi tikpat asa, cik visa viņa līdzšinējā darbība.
Aizejot R. Ķīlis skaļi aizcirta durvis, publiski aizvainojot gan daudzus nozares pārstāvjus, gan Saeimas Izglītības komisijas vadītāju Inu Druvieti. Viņa R. Ķīli raksturo kā «Latvijas politikā unikālu gadījumu ar mīnusa zīmi», norādot – «ir skumji, ja vīrietis, ministrs, nemāk aiziet ar godu».
Pirms nedēļas parlaments akceptēja Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) iecelšanu izglītības un zinātnes ministra amatā, postenī nomainot kolēģi R. Ķīli. Lai gan viņa demisijas oficiālais iemesls bija sliktais veselības stāvoklis, tomēr ne mazāk svarīgs arguments bija arī eksministra asais raksturs un spēja nonākt konfliktā gandrīz ar visiem nozares pārstāvjiem.
To, ka R. Ķīli raksturo pastāvīga vēlme pēc strīdiem, apliecināja arī pēdējā amatā pavadītā diena, kad eksministrs publiski izteica pārmetumus Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītājai, kādreizējai izglītības ministrei Inai Druvietei (Vienotība). Pēc R. Ķīļa teiktā, I. Druviete būtu jāpadzen no lielās politikas, jo viņa esot nekompetenta un nav ieinteresēta risināt izglītības nozares problēmas.
Aiz nozares ministra bijis nepārtraukti jāsaslauka
Pati I. Druviete sarunā ar Neatkarīgo neslēpa nožēlu par sava kolēģa, koalīcijas partijas pārstāvja izteikumiem. «Ja Robertam Ķīlim ir man kas sakāms, es būtu gribējusi dzirdēt konstruktīvus argumentus ar skaitļiem, faktiem un dokumentiem. Pretējā gadījumā šie pārmetumi ir tukšas emocijas. Manuprāt, Roberts Ķīlis savas agresīvās nostājas dēļ ir bijis Latvijas politikā unikāls gadījums ar mīnusa zīmi, kura saskarsmes stils un cilvēciskās īpašības ir radījušas ļoti lielas problēmas. Aiz nozares ministra ir bijis nepārtraukti jāsaslauka,» komentē I. Druviete.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis līdz šim vairākkārt netieši norādījis, ka R. Ķīlis ir konfliktējoša personība, taču pēc ministra demisijas premjers šo viedokli pauž jau pavisam nepārprotami. Valdības vadītājs atzīst, ka pirmais jaunā izglītības nozares vadītāja darbs būšot normalizēt dialogu ar nozari un atjaunot to, ka «ministrija sarunājas, nevis konfliktē».
Kolēģi novērtē atzinīgi
V. Dombrovskis arī uzsver, ka I. Druviete – gan kā bijusī ministre, gan kā cilvēks ar lielu akadēmiskā darba pieredzi – ir savā jomā kompetenta politiķe, kurai nevarot pārmest paviršu attieksmi pret nozari. Līdzīgu vērtējumu I. Druvietes darbam sniedz arī viņas kolēģi no Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas.
Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars Neatkarīgajai atzina: «Ina Druviete ir stingra komisijas vadītāja šī vārda labākajā nozīmē. Komisijas sēdes ir priekšzīmīgi apmeklētas, tajās valda kārtība un konstruktīva gaisotne. Man nav ne mazāko šaubu par Inas Druvietes kompetenci. Viedokļu atšķirība politikā ir normāla lieta, bet pārmest nekompetenci ir ļoti nekorekti.Arī koalīcijas ietvaros amatpersonas nedomā vienādi un daudzos jautājumos šķēpu laušana ir neizbēgama. No tā nevajag kautrēties vai kā īpaši to slēpt. Tai pašā laikā jājūt smalkā robeža, aiz kuras uzbrukums ir nevis cīņa par ideju, bet prasta personiska apvainošana.» Arī RP pārstāve Inga Vanaga sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: «Lai gan būtu gribējies, lai daži jautājumi, jo īpaši augstākās izglītības jomā, komisijā tiktu izdiskutēti plašāk un koleģiālāk, tomēr kopumā ir bijušas vairākas situācijas, kad Ina Druviete un citi politiķi profesionāli mobilizējas darbam, lai izlabotu pašas ministrijas pieļautās kļūdas.»
Sola atmaskojošu grāmatu
To, ka jaunajam izglītības ministram V. Dombrovskim būtu jāmācās no sava priekšgājēja kļūdām, apliecina gan I. Druviete, gan akcentē arī premjers. «Izglītības nozarē lēmumus ir iespējams pieņemt tikai konsensusa ceļā. Ceru, ka Vjačeslavs Dombrovskis to apzinās,» norāda I. Druviete.
Demisionējušais ministrs R. Ķīlis piedraudējis, ka negrasās pierimt un nekur tālu no izglītības nozares neiešot. R. Ķīlis ir gatavs izstrādāt augstskolu kreditēšanas sistēmu, kā arī izveidot grāmatu, kuras melnraksts varētu tapt uz rudens beigām. Kā zināms, R. Ķīlis ir iecerējis rakstīt grāmatu par politikā pavadīto laiku, kas atklātu politikas aizkulises un politiķu patieso attieksmi pret cilvēkiem.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk