Druviete: ministrs Ķīlis nemācēja aiziet ar godu
Līdzšinējā izglītības ministra Roberta Ķīļa atkāpšanās no amata bijusi tikpat asa, cik visa viņa līdzšinējā darbība.
Aizejot R. Ķīlis skaļi aizcirta durvis, publiski aizvainojot gan daudzus nozares pārstāvjus, gan Saeimas Izglītības komisijas vadītāju Inu Druvieti. Viņa R. Ķīli raksturo kā «Latvijas politikā unikālu gadījumu ar mīnusa zīmi», norādot – «ir skumji, ja vīrietis, ministrs, nemāk aiziet ar godu».
Pirms nedēļas parlaments akceptēja Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) iecelšanu izglītības un zinātnes ministra amatā, postenī nomainot kolēģi R. Ķīli. Lai gan viņa demisijas oficiālais iemesls bija sliktais veselības stāvoklis, tomēr ne mazāk svarīgs arguments bija arī eksministra asais raksturs un spēja nonākt konfliktā gandrīz ar visiem nozares pārstāvjiem.
To, ka R. Ķīli raksturo pastāvīga vēlme pēc strīdiem, apliecināja arī pēdējā amatā pavadītā diena, kad eksministrs publiski izteica pārmetumus Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītājai, kādreizējai izglītības ministrei Inai Druvietei (Vienotība). Pēc R. Ķīļa teiktā, I. Druviete būtu jāpadzen no lielās politikas, jo viņa esot nekompetenta un nav ieinteresēta risināt izglītības nozares problēmas.
Aiz nozares ministra bijis nepārtraukti jāsaslauka
Pati I. Druviete sarunā ar Neatkarīgo neslēpa nožēlu par sava kolēģa, koalīcijas partijas pārstāvja izteikumiem. «Ja Robertam Ķīlim ir man kas sakāms, es būtu gribējusi dzirdēt konstruktīvus argumentus ar skaitļiem, faktiem un dokumentiem. Pretējā gadījumā šie pārmetumi ir tukšas emocijas. Manuprāt, Roberts Ķīlis savas agresīvās nostājas dēļ ir bijis Latvijas politikā unikāls gadījums ar mīnusa zīmi, kura saskarsmes stils un cilvēciskās īpašības ir radījušas ļoti lielas problēmas. Aiz nozares ministra ir bijis nepārtraukti jāsaslauka,» komentē I. Druviete.
Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis līdz šim vairākkārt netieši norādījis, ka R. Ķīlis ir konfliktējoša personība, taču pēc ministra demisijas premjers šo viedokli pauž jau pavisam nepārprotami. Valdības vadītājs atzīst, ka pirmais jaunā izglītības nozares vadītāja darbs būšot normalizēt dialogu ar nozari un atjaunot to, ka «ministrija sarunājas, nevis konfliktē».
Kolēģi novērtē atzinīgi
V. Dombrovskis arī uzsver, ka I. Druviete – gan kā bijusī ministre, gan kā cilvēks ar lielu akadēmiskā darba pieredzi – ir savā jomā kompetenta politiķe, kurai nevarot pārmest paviršu attieksmi pret nozari. Līdzīgu vērtējumu I. Druvietes darbam sniedz arī viņas kolēģi no Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas.
Nacionālās apvienības pārstāvis Raivis Dzintars Neatkarīgajai atzina: «Ina Druviete ir stingra komisijas vadītāja šī vārda labākajā nozīmē. Komisijas sēdes ir priekšzīmīgi apmeklētas, tajās valda kārtība un konstruktīva gaisotne. Man nav ne mazāko šaubu par Inas Druvietes kompetenci. Viedokļu atšķirība politikā ir normāla lieta, bet pārmest nekompetenci ir ļoti nekorekti.Arī koalīcijas ietvaros amatpersonas nedomā vienādi un daudzos jautājumos šķēpu laušana ir neizbēgama. No tā nevajag kautrēties vai kā īpaši to slēpt. Tai pašā laikā jājūt smalkā robeža, aiz kuras uzbrukums ir nevis cīņa par ideju, bet prasta personiska apvainošana.» Arī RP pārstāve Inga Vanaga sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: «Lai gan būtu gribējies, lai daži jautājumi, jo īpaši augstākās izglītības jomā, komisijā tiktu izdiskutēti plašāk un koleģiālāk, tomēr kopumā ir bijušas vairākas situācijas, kad Ina Druviete un citi politiķi profesionāli mobilizējas darbam, lai izlabotu pašas ministrijas pieļautās kļūdas.»
Sola atmaskojošu grāmatu
To, ka jaunajam izglītības ministram V. Dombrovskim būtu jāmācās no sava priekšgājēja kļūdām, apliecina gan I. Druviete, gan akcentē arī premjers. «Izglītības nozarē lēmumus ir iespējams pieņemt tikai konsensusa ceļā. Ceru, ka Vjačeslavs Dombrovskis to apzinās,» norāda I. Druviete.
Demisionējušais ministrs R. Ķīlis piedraudējis, ka negrasās pierimt un nekur tālu no izglītības nozares neiešot. R. Ķīlis ir gatavs izstrādāt augstskolu kreditēšanas sistēmu, kā arī izveidot grāmatu, kuras melnraksts varētu tapt uz rudens beigām. Kā zināms, R. Ķīlis ir iecerējis rakstīt grāmatu par politikā pavadīto laiku, kas atklātu politikas aizkulises un politiķu patieso attieksmi pret cilvēkiem.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Braže: ar ES budžeta komisāru panākta kopīga izpratne par nepieciešamību stiprināt atbalstu Latvijas drošībai
2026. gada 12. jūnijā ārlietu ministre Baiba Braže un satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis Rīgā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru budžeta, krāpšanas apkarošanas un publiskās pārvaldes...
Lasīt tālākTuvākajās dienās saglabāsies lietains laiks, un karstums nav gaidāms
Nedēļas izskaņā un jaunajā darba nedēļā debesis bieži klās mākoņu sega, kas daudzviet valstī atnesīs lietu un lokāli arī pērkona negaisu. Vējš pārsvarā pūtīs lēni, un maksimālā...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai ieviesīs 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākŠonedēļ bez lietus mākoņiem neiztiksim – daudzviet līs stipri
Šīs nedēļas sākumā Latvijas teritorijā laikapstākļus nosaka ciklona centrs, kas šķērso valsts austrumus, kā rezultātā pirmdien intensīva nokrišņu zona sāks virzīties no dienvidaustrumiem...
Lasīt tālākNedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālāk