• Tweet

Aizsardzības ministrija informē, ka trešdien, 10. jūlijā, NATO līderu samitā Vašingtonā Apvienotās Karalistes un Latvijas vadītās dronu koalīcijas dalībvalstis parakstīja saprašanās memorandu par kopīga fonda izveidi un turpmāko darbu.

“Dronu koalīcija vieno 15 valstis un nacionālās aizsardzības industrijas, tādēļ, lai sniegtu Ukrainai maksimālu atbalstu, dalībvalstis ir vienojušās par kopīga fonda izveidi. Ukrainai ir būtiski atrasties soli priekšā Krievijai bruņojuma ziņā, un arī mums pašiem jāstiprina mūsu dronu spējas. Ir svarīgi, ka, paralēli dronu piegādēm Ukrainai, norit kopīgs un mērķtiecīgs koalīcijas dalībvalstu darbs pie dronu industrijas stiprināšanas un attīstības,” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Līdz ar sadarbības memoranda parakstīšanu dronu koalīcijai pievienojusies Jaunzēlande.

Dronu koalīcijas dalībvalstis jau ir sniegušas ievērojamu atbalstu Ukrainai, īstenojot dronu piegādes. Latvija dronu koalīcijas mērķiem šogad ir atvēlējusi 20 miljonus eiro, kā arī nodrošina dronu testēšanas iespējas ražotājiem un bruņotajiem spēkiem, lai nepārtraukti uzlabotu dronu tehnoloģijas.

Tāpat dronu koalīcija ir izsludinājusi nozares konkursu pirmās personas skata (FPV) dronu iegādei, kurā pašlaik tiek vērtēti 265 saņemti piedāvājumi. Interesi par dalību konkursā izrādīja vairāk nekā 400 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa reģistrēti Apvienotajā Karalistē, Latvijā un Ukrainas. Konkursa rezultāti un līgumu parakstīšana paredzēta šā gada augustā. Līgumu slēgšanai tiks izmantots koalīcijas jaunizveidotais kopīgais fonds, kurā Apvienotā Karaliste, Dānija, Jaunzēlande, Latvija, Nīderlande un Zviedrija sākotnēji ir ieguldījušas kopskaitā 58 miljonus eiro.

Vienlaikus koalīcijas dalībvalstis strādā, lai nodrošinātu arī cita veida dronus, piemēram, izlūkošanas, triecienu dronus, ar mākslīgo intelektu modernizētus dronus, kā arī pretdronu spējas. Dronu koalīcija ir atvērts sadarbības formāts Ukrainas atbalstam, un tai aicinātas pievienotas arī citas sabiedrotās valstis.