• Tweet

Veselības ministre Anda Čakša drīzumā cer pielikt punktu ģimenes ārstu streikam un panākt rakstisku mierizlīgumu ar streikojošiem mediķiem.

Ministre intervijā LTV “Rīta panorāmai” norādīja, ka valdība ir gatava Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prasībai palielināt kapitācijas naudu jeb summu, ko ārsts ik mēnesi saņem par katru pacientu, tadējādi cerot pielikt punktu ģimenes ārstu streikam.

Čakša norādīja, ka rakstiskā vienošanās ar ārstiem vēl nav panākta, bet ir “labs finansiālais skatījums” par ģimenes ārstu darba apmaksu nākamgad.

Ministrija ir gatava nosūtīt streikojošajiem ārstiem rakstisku piedāvājumu palielināt kapitācijas naudu par 26% – 27%. Veselības ministre uzsvēra, ka mediķu prasītos 30% varētu ieviest no nākamā gada, bet ar nosacījumu, ja ārsti atsāks strādāt.

“Mēs gandrīz par 100% izpildījām prasības par kapitācijas naudas pieaugumu,” sacīja ministre.

Savukārt ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji būs brīvprātīgi, un par to izpildi būs palielināts finansējums, lai radītu motivāciju ārstiem to pildīt, stāstīja ministre. Pēc Čakšas sacītā, darbs pie “ideālās ģimenes ārstu prakses” principu izstrādes vel notiek.

Jau ziņots, ka ģimenes ārsti streiku sāka 3.jūlijā, atsakoties sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, izrakstīt darba nespējas lapas un receptes.

Dažas dienas pirms streika izskanēja aicinājums to atlikt līdz 22.jūlijam, taču ģimenes ārsti atteicās. Vēlāk gan mediķi paziņoja, ka turpina akciju, mainot tās formu – turpmāk pieņems līdz 20 pacientiem dienā.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība