08/10/2014, Kategorija: Bizness, Ekonomika

timthumb

Eiropas Savienības enerģētikas ministru diskusijā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pēc 2020. gada, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Eiropas Savienības enerģētikas politikā nedrīkst izvirzīt mērķus, kas samazina dalībvalstu konkurētspēju. Klimatu pārmaiņu mazināšana ir būtiska, taču šobrīd piedāvātā mērķa izpilde būs ārkārtīgi dārga valstīm, kas jau līdz šim veikušas dažādus pasākumus emisiju samazināšanai, informē Ekonomikas ministrijā.

“Ir jāveic rūpīga priekšizpēte un izmaksu aprēķini pirms noteikt emisiju samazinājuma konkrētos apjomus. Pašlaik tādu precīzu aprēķinu nav, bet provizoriskie dati liecina, ka, lai izpildītu 10 % no EK piedāvātā, Latvijai būtu nepieciešamas 1,2 miljardu eiro lielas investīcijas. Kas nozīmē, ka, lai pilnībā izpildītu piedāvātās saistības, būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro. Līdz ar to šādam EK priekšlikumam ir iespējams piekrist vien tad, ja dalībvalstīm tiek paredzēti kompensācijas mehānismi,” norāda Vjačeslavs Dombrovskis.

“Mums jau ir bēdīga pieredze atjaunojamās enerģijas jomā. Visi atceras mazos HES, lielo atļauju skaitu, kas tika izsniegts, neaprēķinot nākotnes izdevumus un OIK maksājumus, kas pašlaik reāli samazina mūsu lielo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir rūpīgi jāvērtē iespēja realizēt EK piedāvātos mērķus katrā konkrētā dalībvalstī,” uzsver ministrs.

Prognozējams, ka mērķa izpilde uzliks papildu slogu atsevišķu nozaru komersantiem, t.sk., enerģētikas. Latvijas komersanti pēdējos gados jau ir īstenojuši dažādus modernizācijas pasākumus, nomainot novecojušās iekārtas pret jaunākām un efektīvākām iekārtām, kā arī pārejot no oglekļa intensīva kurināmā uz biomasu, kas nerada lielas emisijas.

Pirms šāda mērķa uzlikšanas visām dalībvalstīm nepieciešams rūpīgi izvērtēt katras dalībvalsts esošo un nākotnes potenciālu īstenot tik apjomīgu SEG emisiju samazinājumu. Jebkuram lēmumam par ambicioziem klimata mērķiem ir jābūt balstītiem uz ekonomiskiem apsvērumiem, kas ņem vērā dalībvalstu nacionālās īpatnības.

Kā zināms, Eiropas Komisija 2014. gadā nāca klajā ar piedāvājumu jaunam klimata un enerģētikas politikas satvaram laika posmam no 2020. gada līdz 2030. gadam. Tas paredz noteikt trīs ES līmeņa mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā:

40 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 2030. gadā, salīdzinot ar 1990. gada līmeni;
27 % atjaunojamās enerģijas (AER) gala patēriņā;
30% energoefektivitātes mērķis.

Eiropas Komisija SEG mērķi piedāvā sasniegt, nosakot dalībvalstīm individuāli saistošus nacionālos mērķus. Savukārt AER un energoefektivitātes mērķi tiktu noteikti ES līmenī, paredzot valstīm pienākumus izveidot vienotu nacionālo plānu šo mērķu sasniegšanai.

Neformālās ES enerģētikas padomes laikā, kas notika 2014. gada 5. un 6. oktobrī Milānā (Itālijā), vienlaikus tika pārrunāta ES enerģētiskās drošības situācija un nepieciešamie papildus pasākumi, kā arī sasniegtais progress attiecībā uz vienotā ES enerģijas tirgus izveidi un identificētajiem galvenajiem šķēršļiem pilnvērtīgai tā funkcionēšanai.

Kā zināms, jau 2011. gadā tika panākta vienošanās par nepieciešamību pabeigt ES iekšējo enerģijas tirgu 2014. gadā, kā arī novērst jebkuras dalībvalsts enerģētisko izolāciju līdz 2015 .gadam. Latvija uzskata, ka attiecībā uz šī mērķa sasniegšanu ir panākts ievērojams progress, tomēr ir palikuši vairāki iztrūkstoši elementi. Būtisks priekšnosacījums tirgu turpmākai integrācijai ir trūkstošo infrastruktūras projektu īstenošana, tāpēc ir svarīgi pievērsties starpsavienojumu izveidei un to kapacitātes uzlabošanai.

228 skatījumi




Video

Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?

11/09/2026

Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...

Lasīt tālāk
Video

2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem

10/09/2026

Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...

Lasīt tālāk
Video

Kabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam

09/09/2026

Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...

Lasīt tālāk
Video

VK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva

09/09/2026

Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...

Lasīt tālāk
Video

Neraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela

08/09/2026

Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...

Lasīt tālāk
Video

Tautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai

08/09/2026

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...

Lasīt tālāk
Video

Asociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem

07/09/2026

Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...

Lasīt tālāk
Video

KP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā

07/09/2026

Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...

Lasīt tālāk
Video

Mēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%

04/09/2026

2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...

Lasīt tālāk
Video

Satiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro

04/09/2026

Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...

Lasīt tālāk