• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
08/10/2014, Kategorija: Bizness, Ekonomika

timthumb

Eiropas Savienības enerģētikas ministru diskusijā par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu par 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas pēc 2020. gada, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Eiropas Savienības enerģētikas politikā nedrīkst izvirzīt mērķus, kas samazina dalībvalstu konkurētspēju. Klimatu pārmaiņu mazināšana ir būtiska, taču šobrīd piedāvātā mērķa izpilde būs ārkārtīgi dārga valstīm, kas jau līdz šim veikušas dažādus pasākumus emisiju samazināšanai, informē Ekonomikas ministrijā.

“Ir jāveic rūpīga priekšizpēte un izmaksu aprēķini pirms noteikt emisiju samazinājuma konkrētos apjomus. Pašlaik tādu precīzu aprēķinu nav, bet provizoriskie dati liecina, ka, lai izpildītu 10 % no EK piedāvātā, Latvijai būtu nepieciešamas 1,2 miljardu eiro lielas investīcijas. Kas nozīmē, ka, lai pilnībā izpildītu piedāvātās saistības, būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro. Līdz ar to šādam EK priekšlikumam ir iespējams piekrist vien tad, ja dalībvalstīm tiek paredzēti kompensācijas mehānismi,” norāda Vjačeslavs Dombrovskis.

“Mums jau ir bēdīga pieredze atjaunojamās enerģijas jomā. Visi atceras mazos HES, lielo atļauju skaitu, kas tika izsniegts, neaprēķinot nākotnes izdevumus un OIK maksājumus, kas pašlaik reāli samazina mūsu lielo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc ir rūpīgi jāvērtē iespēja realizēt EK piedāvātos mērķus katrā konkrētā dalībvalstī,” uzsver ministrs.

Prognozējams, ka mērķa izpilde uzliks papildu slogu atsevišķu nozaru komersantiem, t.sk., enerģētikas. Latvijas komersanti pēdējos gados jau ir īstenojuši dažādus modernizācijas pasākumus, nomainot novecojušās iekārtas pret jaunākām un efektīvākām iekārtām, kā arī pārejot no oglekļa intensīva kurināmā uz biomasu, kas nerada lielas emisijas.

Pirms šāda mērķa uzlikšanas visām dalībvalstīm nepieciešams rūpīgi izvērtēt katras dalībvalsts esošo un nākotnes potenciālu īstenot tik apjomīgu SEG emisiju samazinājumu. Jebkuram lēmumam par ambicioziem klimata mērķiem ir jābūt balstītiem uz ekonomiskiem apsvērumiem, kas ņem vērā dalībvalstu nacionālās īpatnības.

Kā zināms, Eiropas Komisija 2014. gadā nāca klajā ar piedāvājumu jaunam klimata un enerģētikas politikas satvaram laika posmam no 2020. gada līdz 2030. gadam. Tas paredz noteikt trīs ES līmeņa mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā:

40 % siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 2030. gadā, salīdzinot ar 1990. gada līmeni;
27 % atjaunojamās enerģijas (AER) gala patēriņā;
30% energoefektivitātes mērķis.

Eiropas Komisija SEG mērķi piedāvā sasniegt, nosakot dalībvalstīm individuāli saistošus nacionālos mērķus. Savukārt AER un energoefektivitātes mērķi tiktu noteikti ES līmenī, paredzot valstīm pienākumus izveidot vienotu nacionālo plānu šo mērķu sasniegšanai.

Neformālās ES enerģētikas padomes laikā, kas notika 2014. gada 5. un 6. oktobrī Milānā (Itālijā), vienlaikus tika pārrunāta ES enerģētiskās drošības situācija un nepieciešamie papildus pasākumi, kā arī sasniegtais progress attiecībā uz vienotā ES enerģijas tirgus izveidi un identificētajiem galvenajiem šķēršļiem pilnvērtīgai tā funkcionēšanai.

Kā zināms, jau 2011. gadā tika panākta vienošanās par nepieciešamību pabeigt ES iekšējo enerģijas tirgu 2014. gadā, kā arī novērst jebkuras dalībvalsts enerģētisko izolāciju līdz 2015 .gadam. Latvija uzskata, ka attiecībā uz šī mērķa sasniegšanu ir panākts ievērojams progress, tomēr ir palikuši vairāki iztrūkstoši elementi. Būtisks priekšnosacījums tirgu turpmākai integrācijai ir trūkstošo infrastruktūras projektu īstenošana, tāpēc ir svarīgi pievērsties starpsavienojumu izveidei un to kapacitātes uzlabošanai.

192 skatījumi




Video

Biedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu

23/04/2026

Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...

Lasīt tālāk
Video

Ekonomikas ministrija izstrādājusi operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku

23/04/2026

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku, kas nodrošina sabiedrībai un uzņēmējiem aktuālu, ikdienā atjaunotu informāciju par naftas un naftas...

Lasīt tālāk
Video

Datorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam

16/04/2026 | Autors: Publicitātes materiāls

Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...

Lasīt tālāk
Video

Vai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?

16/04/2026

[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai

16/04/2026

Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...

Lasīt tālāk
Video

Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus

16/04/2026

Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...

Lasīt tālāk
Video

Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus

15/04/2026

Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...

Lasīt tālāk
Video

Aizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens

13/04/2026

Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...

Lasīt tālāk
Video

Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums

09/04/2026

2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...

Lasīt tālāk
Video

“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums

09/04/2026

2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...

Lasīt tālāk