Dombrovskis: ES ekonomiskā un monetārā savienība ir spēcīgāka nekā pirms krīzes
Kā norāda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, pateicoties apņēmīgajai politiskajai reakcijai uz krīzi, Eiropas Savienības (ES) ekonomika pašlaik stabili atveseļojas un ekonomiskā un monetārā savienība ir spēcīgāka nekā pirms lejupslīdes.
Kā zināms, vispasaules finanšu krīze sākās pirms 10 gadiem, lai gan nav šobrīd tā sajūta, ka dzīve ir zaļāka, tomēr bezdarba līmenis ir viszemākais kopš 2008. gada, bankas ir stiprākas, ieguldījumu apjoms pieaug, un publiskās finanses ir labākā stāvoklī. EK informē, ka ir plāns attiecībā uz darbavietām, izaugsmi un sociālo taisnīgumu, kas ir jāizpilda.
“Mums ir jāturpina šis darbs, pabeidzot finanšu savienības izveidi, reformējot mūsu ekonomiku, lai veicinātu konverģenci, iekļautību un noturību, un saglabājot ilgtspējīgas publiskās finanses. Mums būtu tādējādi jācenšas īstenot līdzsvarotu pieeju, riska mazināšanai ejot roku rokā ar riska dalīšanu un saglabājot vienotā tirgus saliedētību,” pauž Dombrovskis.
Un kā uzskata EK Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī: “Desmit gadus pēc pasaules krīzes sākuma Eiropas ekonomikas atveseļošanās ir kļuvusi pamatīgāka un plašāka, un nepieciešams izmantot šo pozitīvo impulsu, lai pabeigtu ekonomiskās un monetārās savienības reformu”
Jau ziņots, ka 2007. gada 9.augustā, „BNP Paribas” kļuva par pirmo nozīmīgo banku, kas atzina, ka to ietekmē pakļautība augsta riska hipotekāro kredītu tirgiem ASV, kā rezultātā tai bija jāiesaldē līdzekļi. Turpmākajos gados krīze, kas sākotnēji bija finanšu krīze, izvērtās par banku krīzi un valsts parāda krīzi, jau drīzumā ietekmējot reālo ekonomiku. ES piedzīvoja lielāko lejupslīdi tās vēsturē, kas smagi skāra tās iedzīvotājus, uzņēmumus un dalībvalstu ekonomiku.
Foto: Eiropas parlaments
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk