Diplomu pielīdzinātāji izmaksā 250 latus mēnesī
Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) turpina diplomu pielīdzināšanu – šis process augstskolu beidzējiem ir bez maksas, bet centram gan ik mēnesi rodas papildu izdevumi.
Papildu izdevumus sagādā tie cilvēki, kuri pēc AIC lēmuma neierodas paši. Viņiem tas tiek nosūtīts pa pastu. Mēnesī vidēji tiek nosūtīti 200 lēmumi, bet atteikumus nosūta ierakstītā vēstulē. Parastās vēstules izmaksas ir 39 santīmi, ierakstītā maksā vienu latu. AIC šādu vēstuļu sūtīšana mēnesī izmaksā ap 250 latu. Tomēr puse vai pat vairāk cilvēku no tiem, kuriem jāsaņem AIC lēmums, pēc tā ierodas paši. Rīdzinieki nebūt nav aktīvākie – ir pietiekami daudz galvaspilsētā dzīvojošo, kuriem lēmumu nākas nosūtīt vēstulē.
AIC informē, ka pašlaik vairs nav rindu dokumentu iesniegšanai. Diplomu pielīdzināšanai nav noteikts arī gala termiņš. AIC ir noteicis daudz lielāku laika periodu, kurā sagatavo lēmumus par iepriekš iegūtas augstākās izglītības pielīdzināšanu. Tagad mājaslapā ir informācija, ka lēmumus par visiem iesniegumiem, kas saņemti pēc 2012. gada 1. maija, var pieņemt ne ātrāk kā astoņu mēnešu laikā. Padomju laikā iegūtās augstākās izglītības diplomu pielīdzināšana mūsdienu standartiem bez maksas bija pietiekami vilinoša, lai šādu iespēju izmantotu, pat ja uzreiz pielīdzināšanas ceļā iegūtais bakalaura, maģistra vai doktora grāds nemaz nebija vajadzīgs. Vislielākā ažiotāža sākās pērn, kad šāda iespēja tika piedāvāta. Tik lielu diplomu pielīdzinātāju skaitu acīmredzot nebija plānojuši arī Ministru kabineta (MK) noteikumu Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība izstrādātāji, jo sākotnēji bija noteikts, ka AIC lēmumi ir jāsagatavo mēneša laikā, pēc tam – četros mēnešos. Tie, kuri savus iesniegumus bija iesnieguši pērn vasaras sākumā, informatīvo vēstuli no AIC saņēma tikai tagad, maijā. Turpmāk iesniegumu izskatīšana notiks raitāk.
Pašlaik neizpratni varētu radīt AIC izsniegtajā lēmumā norādītie formulējumi, jo mūsdienās studiju nosaukumi ir mainījušies un nereti ir grūti salīdzināt jomas, kuras norādītas padomju diplomā. Tolaik pēc iegūtās augstākās izglītības specialitātē bija iespējams norādīt pat vairākas jomas, bet tagad vērtētāji neizlemj, kura no tām ir svarīgāka vai otrā plāna. AIC lēmumā tiek norādīts, kādam grādam un kura līmeņa profesionālajai kvalifikācijai iegūtā izglītība ir pielīdzināta, bet diploms paliek tas pats vecais – jaunu neizsniedz.
Tā kā AIC ar iesniegumiem vēršas arī cilvēki, uz kuriem diplomu pielīdzināšana neattiecas, pirms došanās uz AIC ieteicams izlasīt iepriekš nosauktos MK noteikumus un Augstskolu likumu. Būtiskākais, kas jāzina – padomju laikā iegūtā augstākā izglītība četru gadu studiju programmā tiek pielīdzināta bakalaura grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai, bet piecu un vairāk gadu studiju programmā –maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā norisināsies izstāde “Peonijas 2026”
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 18. līdz 21. jūnijam norisināsies izstāde „Peonijas 2026”. Izstādē būs eksponētas turpat 200 šķirņu peonijas, kas lielā rūpībā izaudzētas Elitas...
Lasīt tālākBūtiski pieaudzis sabiedrības novērtējums par Latvijas tiesu sistēmas neatkarību
Eiropas Komisija šā gada 4. jūnijā publicēja 2026. gada pārskatu par tiesiskuma rādītājiem Eiropas Savienības dalībvalstīs (EU Justice Scoreboard), kas izdots jau četrpadsmito reizi. Šajā...
Lasīt tālākUzmanību: telefonkrāpnieki uzdodas par Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem
Rīgas Sociālais dienests informē, ka iedzīvotāji saņēmuši zvanus no personām, kas uzdodas par dienesta darbiniekiem un krievu valodā mēģina iegūt personas un bankas datus. Rīgas Sociālais...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākKomisija atbalsta grozījumus bibliotēku lomas stiprināšanai mūsdienu sabiedrībā
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus Bibliotēku likumā, kas paredz to pielāgot mūsdienu sabiedrības vajadzībām...
Lasīt tālāk“Skolotāj, kāpēc mums nav grāmatu?”
Šobrīd valsts finansējums mācību līdzekļu iegādei ir aptuveni 35,20 eiro uz vienu skolēnu, lai gan pilnvērtīgai viena skolēna nodrošināšanai ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem būtu...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija: sabiedriskajā medijā plānots stiprināt valsts valodas lomu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 27. maijā, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā...
Lasīt tālākPiešķir finansējumu “112.lv” tehniskās kapacitātes stiprināšanai krīzes situācijās
Otrdien, 26. maijā, Ministru kabinets nolēma piešķirt Iekšlietu ministrijai līdz 660 000 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu izdevumus saistībā...
Lasīt tālākĀrkārtas apstākļu dēļ skolēnus varēs atbrīvot no eksāmenu kārtošanas
Valdība otrdien, 26. maijā, apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz tiesisku regulējumu skolēnu atbrīvošanai...
Lasīt tālākKatrs ceturtais vecāks nezina, kā risināt bērna uzvedības grūtības: sākas kampaņa bērnu drošībai un labbūtībai
Bērnu emocionālā pašsajūta pēdējos gados ir pasliktinājusies – kopš 2017. gada arvien biežāk bērni izjūt satraukumu, dusmas, nomāktību, vientulību un nedrošību. Samazinās to bērnu...
Lasīt tālāk