• Tweet

Reāla politiskā kustība attiecībā uz Saeimas 2022. gada vēlēšanām sāksies tikai vasarā. Taču par to, ka uz tām būs jauns piedāvājums, man nav ne mazāko šaubu, intervijā Neatkarīgajai norādīja Saeimas deputāts Didzis Šmits.

Runājot par Gobzema partiju, Šmits norādīja, ka pieprasījums pēc alternatīvas esošajai politiskajai šķirai patiešām ir liels, bet Gobzema piedāvājums to neapmierina: “Nemaz nerunāsim par saturu, kuru es tā arī neesmu sapratis, šīs partijas līderim ir…, teiksim tā, morāli ētiskas dabas problēmas, kuras nav savietojamas ar maniem priekšstatiem, kādai jābūt publiskajai politikai. Man ir iekšēja apņemšanās viņus nekomentēt. Galu galā pirms diviem gadiem mēs kopā gājām, bet tagad man ar šo partiju nekā kopīga nav, un tajā es nebūšu.”

“Ja mūsu politika nav sasniegusi tās augstākās virsotnes, tad tas nenozīmē, ka alternatīva tam ir politiku nolaist vēl zemākā līmenī. Starp agresīvu negatīvismu, no vienas puses, un “Vienotības” stila valsts vadīšanas simulāciju, no otras puses, ir pietiekami plaša politiskā telpa pa vidu, kurā varētu izkristalizēties nopietns politiskais piedāvājums. Es ļoti gribu cerēt, ka, atjaunojoties normālai dzīvei, ejot ārā no covid krīzes, mēs saliedēsimies, nevis šķelsimies. Tādam, manuprāt, jābūt šim piedāvājumam,” pauda politiķis.

“Vienojošā tēma ir vienkārša – kā mēs visi labāk dzīvosim un kļūsim turīgāki. Ja man vienā teikumā būtu jādefinē mūsu lielākā problēma, tad es teiktu – iekšzemes kopprodukts salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Ne ar ko citu mums nav sevi jāsalīdzina. Tikai ar kaimiņiem. Mums nav nekādu objektīvu iemeslu būt sliktākiem. Uzliekam grafiku un skatāmies. Ko mēs redzam? Mēs redzam, ka atpaliekam, un šī atpalicība strauji palielinās. Nupat bija publicēti Baltijas valstu ostu grafiki, un tie ir Latvijai katastrofāli. Viena Klaipēdas osta pagājušā gadā pārkrāva vairāk nekā visas trīs mūsu ostas kopā. Viņiem apgrozījums pieaug, mums šie grafiki ir stāvus lejā. Tur būtu jāuzdod jautājumi – kā tas ir iespējams, ņemot vērā, ka Lietuvas politika attieksmē pret Krieviju nav īpaši atšķirīga no mūsējās. Ja arī ir, tad tikai ar vēl stingrāku retoriku. Šīs ir problēmas, kuras būtu jārisina, bet es neredzu, ka tās tiktu risinātas. Koalīcijai šie jautājumi nešķiet svarīgi. Arī es neesmu milzīgs IKP rādītāju cienītājs, un mūsdienās parādās arī citi labklājības indeksi, bet pagaidām tieši IKP rādītāji parāda mūsu reālo situāciju iepretim kaimiņvalstīm,” sacīja Šmits.

“Neizslēdzu iespēju, ka brīdī, kad nāks apjausma, ka pēc gada un astoņiem mēnešiem šai varas mašīnai pārbrauks pāri vēl nezināms tanks, kur Gobzems būs tikai viens pavadošais motocikls ar blakusvāģi, politiskais ledus sakustēsies. Kāds būs šis tanks, šobrīd pateikt nevar, bet dinamika ir nepārprotama – pieprasījums pēc politikas, kas atrodas starp “Vienotību” un Gobzemu, ir tik liels, ka piedāvājumam ir jānāk, pēc tirgus principiem. Brīdī, kad viņi sapratīs, ka, visiem kopā esot, viņi arī kopā aizies bojā, viņi būs gatavi kustībām. Šo scenāriju minu vienīgi kā iespējamu, jo ticamība, ka viņi to sapratīs, nav liela. Domāju, ka dominēs vēlme līdz galam noturēties šajā krēslā, un tad jau redzēs… Pirms gada vēl bija hipotēze, ka, piemēram, “Vienotībai” ir astoņas deputātu vietas Saeimā, bet ārkārtas vēlēšanu rezultātā “mēs varētu dabūt divdesmit”. Tagad par to vairs nerunā, un ne tikai covid dēļ. Katrs no tiem astoņiem pie sevis domā – var jau būt, ka mums būs divdesmit vietas, bet vai starp tiem divdesmit arī man noteikti būs vieta? Garantiju nav. Tāpēc pieļauju, ka ieķeršanās krēslos būs līdz galam. Ja man prasa prognozi, tad, visticamāk, šī koalīcija novilks līdz galam, un tad tiks brutāli nomainīta,” komentēja politiķis.

“Teiksim, ZZS esošajā formātā, visticamāk, būs arī nākamajā parlamentā, bet, ja viņi grib būt nozīmīgs spēks, un viņi tādi var būt, tad viņiem būs jāveic liela iekšējā pārstrukturēšanās. Vai viņi paši uz to ir gatavi, ir atklāts jautājums. Jo tas ir iekšējās konkurences jautājums, kas nevienā politiskā struktūrā nav viegls. Ir Reģionu apvienība, kura pagaidām ir klusa, bet kāpēc tai nekļūt par vērā ņemamu spēku? Jāsaprot, ka politiskais process attiecībā uz nākamo Saeimu varētu sākties tikai pēc pašvaldību vēlēšanām šogad, vasaras sākumā. Līdz tam būs tikai kaut kādas sarunas, veidosies nevalstiskās organizācijas, kuras jau aug kā sēnes,” pauda politiķis.

Vaicājot, vai tiem, kuriem šobrīd nosacīti “nav par ko balsot”, uz 2022. gada vēlēšanām būs plašāka izvēle nekā starp esošajiem un Gobzemu, Šmits pauda, ka “tas ir absolūti skaidrs.”:”Vienīgais jautājums, vai atkal nebūs šis vidusposms piecu partiju spektrā vai tomēr tas spēs saliedēties. Es ceru, ka šis vidējais spektrs būs spiests saliedēties. Kaut vai tāpēc, ka “Vienotības” (koalīcijas) galā būs lielais valsts finansējums, uz ko viņi ļoti cer. Proti, ka šis finansējums viņiem palīdzēs noturēties virspusē. Ka tikai nesanāk tieši otrādi. Covid viņus ir sasējis vienā veselumā, un nebūs tā, ka kāds teiks – ziniet, mums nesanāca, jo pārējie bija slikti, bet mēs vienīgie labi. Tā kā būs interesanti, jo šis jaunais piedāvājums briest neapturami. Es to jūtu katru dienu, runājot ar cilvēkiem.”

Foto: Saeimas kanceleja