• Tweet

Šodien, 9. februārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti nespēja vienoties par tālākajām darbībām reģionālo mediju ierobežošanā. Lai gan tiek norādītas nepilnības mediju tirgū, kā arī izteikta asa kritika, par to kā īsti iespējams definēt ar jēdzienu “žurnālists”, kā arī “neatkarīgs medijs”, tomēr situācija neļāva deputātiem vienoties par mediju politikas pamatnostādņu izveidi. Šobrīd deputāti spēja vienoties tikai par darba atlikšanu, lai noteiktu tālākos grozījumos pašvaldību likumos.

Grozījumu mērķis ir ierobežot pašvaldību iespējas konkurēt ar privātajiem izdevumiem, izdodot negodīgas konkurences apstākļos savas avīzes. Deputāte Lolita Čigāne (Vienotība) skaidro, ka komercdarbību nedrīkst organizēt, nodarbinot žurnālistus. Pašvaldība var izdot savus pasūtītos izdevumus, lai informētu par aktuālo pašvaldībā, tomēr “šobrīd šī situācija tiek sajaukta pilnībā, jo pašvaldība, kas simtprocentīgi finansē izdevumu var viņu piereģistrēt kā avīzi un tādā veidā avīžu liktenis lielākā termiņā ir nolemts iznīcībai.”

Lai gan ekspertu vidū viennozīmīga viedokļa par tālākiem priekšlikumiem, Vides un Reģionālās attīstības ministrija kopumā tam ir paudusi atbalstu, tādēļ deputāti nolēmuši turpināt darbu pie plāna vēlāk.

Konkurences padome un reģionālie mediju norādījuši, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nereti mēģina darboties līdzīgi neatkarīgajiem medijiem, tādējādi kropļojot mediju tirgu.

Pašlaik gandrīz katra no 119 Latvijas pašvaldībām pēc saviem ieskatiem un budžeta iespējām jau gadiem drukā savu oficiālo izdevumu. Tikai dažas veido mēnešrakstus, informējot iedzīvotājus par aktuālo domes darbu un tālākajiem plāniem. Bet daudzviet pašvaldības vairākas reizes mēnesī drukā krāsainus neatkarīgu avīžu atdarinātājus lielās tirāžās, domes informāciju papildinot ar izklaidējošiem rakstiem, sludinājumiem un reklāmām.