Demogrāfijas pasākumiem plāno novirzīt 12 miljonus eiro

Turpinoties budžeta jautājuma kārtošanai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) informējusi, ka viens no jautājumiem ir demogrāfija, tādēļ koalīcijas partneru sēdē tiks piedāvāts risinājums demogrāfijas programmai 2018.gadā piešķirt papildu 12 miljonus eiro.
Kamēr nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) demogrāfijas jautājumu risināšanai prasīja ap 85 miljoniem eiro, Reizniece-Ozola norādīja, ka tomēr fiskālā telpa nākamgad kopumā ir 80 miljoni eiro.
Ministre informē, ka šī summa paredzēta, lai dubultotu pabalstus par trešo bērnu – no 34,14 eiro līdz 65,86 eiro, bet par ceturto un katru nākamo bērnu – no 50,07 eiro līdz 65,86 eiro. Lielāks finansējums demogrāfijas pasākumu veikšanai varētu tikt novirzīts 2020.gadā.
“Šis būs būtisks atbalsts ģimenēm un signāls, ka atbalsta programma ģimenēm tiks īstenota. Turklāt šis ir saprātīgs un fiskāli atbildīgs priekšlikums, jo patlaban nav atbalstāmi priekšlikumi, kas paredz nodokļu vai nodevu pārskatīšanu. Īpaši tādēļ, ka nesen devām solījumu nepalielināt nodokļus budžeta vajadzībām,” teica ministre.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsver, ka demogrāfija ir viena no prioritātēm valdības veidošanas laikā, tam esot jāatspoguļojas arī budžetā.
Tikmēr ZZS koalīcijas sarunās par nākamā gada valsts budžetu iestājās par lauksaimnieku interesēm. Galvenā prioritāte – samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tāpat ZZS aicināja nākamgad pašvaldībām novirzīt 19,6% no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, nevis 19,5%, kā paredzēts šobrīd. Daļai no ZZS pieprasījumiem nepieciešams ap 29 miljoniem eiro.
Jau vēstīts, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro.
Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Būtiski, ka pateicoties aktīvai ministriju iesaistei, jau ir ieviestas izmaiņas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, kā pamata kritērijus izvirzot – pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un strukturālās reformas.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ministru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālāk