Delna par korupcijas apkarošanas plānu: Iestādes nevēlas uzņemties atbildību
Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) seko līdzi Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2021.–2025. gadam (pretkorupcijas plāns) tapšanai, kas ilgst jau divus gadus un beidzot 2023. gada 19. janvārī nonāca izskatīšanā Valsts sekretāru sanāksmē. Delna ir novērojusi – iestādes neapstrīd pretkorupcijas plāna uzdevumu pamatojumu un vajadzību, taču vienlaikus nevēlas uzņemties galveno atbildību uzdevumu īstenošanā.
Delnas interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule uzsver: “Lai valsts efektīvi cīnītos ar korupciju, viens nav cīnītājs, tāpat kā jebkurā spēlē ir nepieciešama sadarbība un tai pat laikā līderis, kas vada komandu. Šobrīd, raugoties uz pretkorupcijas plāna saskaņošanas procesu 2023. gada 19. janvāra Valsts sekretāru sanāksmē, rodas iespaids, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam trūkst līderības un spēlētāji (ministrijas un to padotībā esošās iestādes) izvairās izrādīt iniciatīvu, tā vietā piespēlē bumbu viens otram, lai tā neatrastos pie viņiem brīdī, kad jāsit vārtos.”.
Šī pretkorupcijas plāna pieņemšanai bija jānotiek jau vairāk nekā pirms diviem gadiem, tieši tik ilgu laiku Latvijā nav valsts politikas korupcijas novēršanai un apkarošanai.
Šobrīd izstrādātais pretkorupcijas plāns kopumā ietver 13 rīcības virzienus un 54 aktivitātes, aptverot publisko un privāto sektoru, vērš uzmanību uz vajadzību stiprināt interešu konflikta pārvaldību, novērst publisko līdzekļu izšķērdēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, caurskatīt politisko partiju finansēšanu, politisko godaprātu un ētiku u.c.. 14 aktivitātēs par atbildīgo izpildītāju ir noteikts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB), 17 aktivitātēs – KNAB kopā ar kādu citu iestādi, savukārt, atlikušajās aktivitātēs – vairākas ministrijas un to padotībā esošās iestādes.
Saskaņošanas procesā vislielākos iebildumus izsauca uzdevumi, kas saistīti ar valsts politikas veidošanu korupcijas novēršanā un apkarošanā un kuri stiprina interešu konflikta novēršanu. Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas ieskatā šādu uzdevuma izpilde ir tieša KNAB kompetence un ministrijas nevēlas būt atbildīgie ieviesēji. Savukārt, KNAB saredz, ka savu resursu ietvaros uzdevumu nevar paveikt un lielāku potenciālu uzdevuma izpildē saskata tieši ministriju kompetencē.
DELNA AICINA PRETKORUPCIJAS PLĀNA IZSTRĀDĒ UN IZPILDĒ IESAISTĪTAJIEM:
- KNAB kā vadošajai iestādei korupcijas novēršanas jomā un pretkorupcijas plāna virzītājam ir jāuzņemas pienākums būt par atbildīgo izpildītāju uzdevumos, kuros nevar rast kompromisu ar ministrijām.
- Plāna izstrādē un saskaņošanā tiekties uz kompromisu panākšanu, piemēram, nosakot vairākus uzdevuma atbildīgos izpildītājus, paskaidrojot katra izpildītāja lomu un no viņa sagaidāmās darbības.
- Panākt vienošanos par prioritāri svarīgajiem uzdevumiem, kuri ir jāīsteno līdz 2025. gadam, jo pretkorupcijas pasākumu plāns ir plašs un visaptverošs, un jāīsteno īsā termiņā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk