• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
07/05/2012, Kategorija: Izglītība, Sabiedrība

Augstākajā izglītībā vislielākās problēmas vērojamas izglītības programmās, kopumā aptuveni ceturtajā daļā studiju programmu konstatētas būtiskas problēmas un nepieciešami uzlabojumi. Par to liecina “De facto” rīcībā nonākušais ekspertu sagatavotais starpziņojums par augstākās izglītības stāvokli Latvijā. No Eiropas Sociālā fonda finansētais miljonu vērtais pētījums sākts pērn, bet pilnībā noslēgsies pēc gada.

Izglītības programmu virzienā no kopumā 95 programmām tikai trešā daļa atzīta par ilgtspējīgām un atbilstošām. Vēl trīsdesmit programmām nepieciešami uzlabojumi, bet 11 izrādījušās sliktas kvalitātes. Savukārt 21 programma vērtēšanai nemaz netika iesniegta, kas acīmredzot nozīmē – jau pati augstskola apzinās, ka vērtēšanas kritērijus piedāvātie kursi neizturēs.

 Tāpat būtiskas problēmas konstatētas arī psiholoģijas, tiesību zinātņu un tulkošanas studiju virzienos.

 Ministrija un citi nozares pārstāvji gan aicina skatīties uz pozitīvajiem skaitļiem, proti, ka kopumā lielākā daļa programmu tomēr atzītas par ilgtspējīgām. «Es domāju, no ministrijas puses tā ir gaidīta situācija. Jo lielākā daļa, tātad 74%, ir atzītas par augsti kvalitatīvām programmām, par ilgtspējīgām. Un tas ir diezgan labs rezultāts,» komentē Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktora p.i. Anatolijs Melnis.

 Nozares pārstāvji arī nav gatavi pateikt, kādas sekas ekspertu secinājumiem būs, un par augstskolu slēgšanu izvairās runāt. Tomēr pilnīgi skaidrs, ka būs izmaiņas valsts apmaksātajās budžeta vietās, un par to tiks lemts jau šoruden, apliecina Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra. Viņš arī norāda – izmaiņas budžeta vietu sadalījumā varētu skart, piemēram, to pašu izglītības nozari, kā arī inženierzinātnes, jo šo programmu nodrošināšanai augstskolas, sevišķi reģionos, iegulda salīdzinoši lielus līdzekļus. Tādēļ būtu jāskatās, kā šos ieguldījumus infrastruktūras attīstībā pilnvērtīgi izmantot. Proti, vairāk domājot par augstskolu sadarbību un kopēju programmu veidošanu.

 «Tur izmaiņām ir faktiski jābūt, jo citādi ieguldīt 6 miljonus korpusa būvē Rēzeknē un nedot valsts budžeta vietas man izklausās diezgan absurdi. Un kur lai dabū budžeta vietas, ja valsts finansējums ir tāds, kāds ir. Tātad to var tikai kaut kādā veidā pārdalot,» norāda Vētra.

 Tāpat izmaiņas paredzētas arī augstskolu un programmu akreditācijas komisijā, un šajā procesā tikšot ņemti vērā arī patlaban vēl topošā pētījuma rezultāti. «Sakarā ar to, ka būs jauni noteikumi, studiju virzienu akreditācijas noteikumi, arī komisija būs jauna. Un tad tie vēl noteikumi pagaidām top, tur vēl būs diskusijas, tur komisijas sastāvs varētu būt ļoti atšķirīgs no esošās komisijas,» skaidro Melnis.

 Eksperti jau saskatījuši arī virkni dažādu citu problēmu, tostarp saistības trūkumu starp studiju programmu satura veidošanu Latvijā un citviet Eiropas Savienībā. Tāpat beidzot kāds uzdrošinājies pateikt, ka studiju kursi tiek pielāgoti akadēmiskā personāla vajadzībām, nevis programmu loģikai.

 Latvijas Studentu apvienība vērienīgo pētījumu uzteic kā līdz šim apjomīgāko un kritiskāko, norādot uz pozitīvajiem ieguvumiem no tā. Tai pašā laikā paužot cerību, ka visas programmas, kurās eksperti saskatījuši trūkumus, tiks slēgtas.

 Tikmēr pret apjomīgo izvērtējumu no augstskolu vadītājiem izskan arī iebildumi. Piemēram, Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš norāda – kopīga definējuma trūkuma dēļ augstskolu sniegtie dati daudzos gadījumos ir nesalīdzināmi un izglītības iestādes tos interpretējušas dažādi.

 «Indikatori ir nesalīdzināmi, un no paša sākuma tas bija skaidrs, ka viņi būs nesalīdzināmi. Un tad, kad augstskolas gribēja panākt – kāda problēma, sanākam kopā un vienojamies, skaitīsim tā vai citādi, tad ātri man radās sajūta, ka patiesībā mēs to negribam izdarīt, jo duļķainā ūdenī daudz labāk peldēt,» norāda Auziņš.

 Augstskolu izvērtēšanu un piedāvāto studiju programmu kvalitātes analīzi pilnībā plānots pabeigt pēc gada. Līdz tam gan atbildīgā Augstākās izglītības padome, gan izglītības ministrs no konkrētu problemātiskāko augstskolu nosaukšanas atturas. Latvijas Universitātes rektors gan norāda – tas ir nepareizi, jo principā maldina studentus, un līdz ar to var izveidoties situācija, ka šogad vēl ar valsts budžeta apmaksātām studiju vietām nodrošinātās programmās jau nākamajā mācību gadā finansējums tiek nogriezts vai tās slēgtas vispār. Bet tādējādi muļķos atkal paliks studiju patērētājs, proti, students. Tikmēr ministrijas atbilde par to, vai nekvalitatīvās programmas nevajadzētu nosaukt jau tagad, ir vienkārša – studentiem par to neesot jāuztraucas, jo tādā gadījumā viņiem tiks nodrošinātas vietas citās līdzīgās programmās. Piemēri neesot tālu jāmeklē – tā notika, piemēram, likvidējot Policijas akadēmiju, uzsver ministrijas pārstāvis. Atliek vien piebilst, ka par to, vai Policijas akadēmijas likvidācija notika veiksmīgi, viedokļi atšķiras.

Avots: nra.lv

386 skatījumi




Video

Vai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?

23/04/2025

Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....

Lasīt tālāk
Video

“Bērna māja” vēl tikai ceļā uz mērķa sasniegšanu

22/04/2025

No vardarbības cietušo bērnu nopratināšanai speciāli izveidotajai “Bērna māja” ir jātiecas uz visaugstākajiem profesionalitātes standartiem, kurā strādā speciālisti ar visaugstāko...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par mutes un nagu sērgas izplatību Eiropā un draudiem Latvijā

17/04/2025

Lai vienotos par dienestu sadarbību bīstamās dzīvnieku infekcijas slimības mutes un nagu sērgas draudu un uzliesmojuma gadījumā, Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) tikās Valsts ugunsdzēsības...

Lasīt tālāk
Video

VDD atkārtoti rekomendē Latvijas iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju

16/04/2025

Valsts drošības dienests (VDD) stingri rekomendē Latvijas iedzīvotājiem gaidāmajās Lieldienu brīvdienās neceļot uz Krieviju vai Baltkrieviju, atkārtoti brīdinot par augstajiem izlūkošanas,...

Lasīt tālāk
Video

IZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam

15/04/2025

2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Olas, majonēze un tematiski saldumi: pircēji gatavojas Lieldienu svinēšanai

14/04/2025

Tērēt vairāk un iegādāties augstākas kvalitātes produktus vai tādus gardumus, kurus ikdienā pērk retāk, – pošoties Lieldienu svinēšanai, šādu gatavību pauduši 35 % Rimi aptaujas*...

Lasīt tālāk
Video

Valsts kontroles padomes locekles Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi apstiprina amatā uz otro termiņu

10/04/2025

Ceturtdien, 10. aprīlī, Saeima uz otro termiņu Valsts kontroles padomes locekļu amatā apstiprināja Maiju Āboliņu un Ilzi Bāderi. Saskaņā ar Valsts kontroles likumu Valsts kontroles padomes...

Lasīt tālāk
Video

Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā

09/04/2025

[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...

Lasīt tālāk
Video

Zemgales Olimpiskajā centrā noskaidroti kaķu izstādes “FIFe Baltijas uzvarētājs 2025” uzvarētāji

09/04/2025

Aizvadītajā nedēļas nogalē Jelgava uz vienu brīdi kļuva par Eiropas kaķu galvaspilsētu – Zemgales Olimpiskajā centrā norisinājās prestižā starptautiskā kaķu izstāde “FIFe Baltijas...

Lasīt tālāk
Video

Trešo valstu pilsoņiem bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas pirms ieceļošanas Latvijā būs jānorāda ziņas par sevi

04/04/2025

Trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi....

Lasīt tālāk