DAIF Latvija: Drošība ir pamats nācijas izdzīvošanai

Š.g. 9.novembrī, Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) 14. Saeimas deputātus un valdību veidojošos politiķus apzināties, ka drošība ir nācijas izdzīvošanas pamats un tai ir jāpievērš padziļināta uzmanība.
Apzinoties, ka nepieciešams strauji uzsākt publiskās pārvaldības darbu hibrīdkara, energocenu un inflācijas strauja pieauguma apstākļos, DAIF Latvija kā vienīgā un lielākā drošības un aizsardzības industriju un zinātni pārstāvošā biedrība nacionālā un starptautiskā līmenī, aicina Saeimas deputātus un valdību apzināties, ka drošība nav pašsaprotams jēdziens. Drošība nozīmē prioritāti ar saturu – mērķtiecīgu ietekmes pušu sadarbību un pārdomātas investīcijas nozarēs un tautsaimniecībā. Atbilstoši šim mērķim ir jāpilnveido politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti nacionālo aizsardzības spēju stiprināšanai un drošības funkciju realizācijai.
Eiropas Savienības (ES) un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) ietvaros uzņemtās saistības paredz arī nopietnus pasākumus civilmilitārā sadarbības, aizsardzības industriālās un tehnoloģiskās bāzes stiprināšanā, un inovāciju atbalstā. Latvija ir droša tad, kad tās armija un drošības iestādes ir apgādātas ar maksimāli pieejamiem resursiem, kad sabiedrībai ir pieejamas pirmās nepieciešamības preces un kritiskie pakalpojumi kaut minimālā apjomā, kad ietkemes puses ir vienojušās par rīcības scenārijiem un veic sabiedrības izglītošanu par rīcību apdraudējuma apstākļos.
DAIF Latvija akcentē, ka drošība nav mānīgas ‘’drošības sajūtas’’ radīšana, kā tas minēts virknē politikas plānošanas dokumentu. Drošības pamatā ir visas sabiedrības, katras iestādes, organizācijas un indivīda atbildība un strukturēts darbs. Ne velti Eiropas Komisijas pieeja industriālās politikas veidošanā balstās uz 14 industriālajām ekosistēmām, no kurām viena ekosistēma ir tieši aeronautika un aizsardzība. DAIF Latvija akcentē, ka aizsardzības industrija veido pamatu nacionālās drošības un visaptverošas valsts aizsardzības pasākumu īstenošanai un starptautisko saistību izpildei.
DAIF Latvija aicina politiķus nodrošināt pilnvērtīgu Latvijas ekonomikas noturību un izaugsmi, Eiropas un Latvijas drošības un aizsardzības spēju attīstību, stratēģisko autonomiju, īstenojot nacionālā, ES un NATO līmenī pieņemto lēmumu īstenošanu. Valdībai ir jāparedz un parlamentam jāuzrauga pasākumi:
- Latvijas aizsardzības un divējāda pielietojuma tehnoloģiju un industriālās bāzes attīstībai;
- pārrobežu sadarbībai un Latvijas drošības un aizsardzības industriju iesaistei starptautiskajās piegādes ķēdēs, izpildot pasūtījumus arī citu ES un NATO dalībvalstu vajadzībām;
- sadarbībai starp Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumiem, pētniecības iestādēm un publisko sektoru, sekmējot inovāciju radīšanu un attīstīšanu nacionālās izcilības un konkurētspējas nodrošināšanai drošības un aizsardzības jomā;
- Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumu iekļaušanos Eiropas militāro spēju attīstības procesā;
- prasmju plaisas mazināšanā un mūžizglītībā drošības un aizsardzības nozarēs.
Lai pildītu nacionālā, ES un NATO līmenī uzņemtās saistības ir jāstiprina nozaru organizāciju un organizētās pilsoniskās sabiedrības kapacitāte, deleģējot publiskā sektora funkcijas nevalstiskajam sektoram jeb biedrībām. Piemēram, mazinot interešu konfliktus publiskajā pārvaldē, ir jādeleģē uzņēmumu un pētniecības iestāžu iekļaušanas funkcija Eiropas Aizsardzības fondā un NATO Inovāciju fondā atzītai nozari pārstāvošai biedrībai.
Savukārt nozaru ministrijām jākoncentrējas un jāīsteno šādas politiskās iniciatīvas, kas būtiskas aizsardzības industriālās bāzes un tehnoloģiju attīstībai:
- Aizsardzības ministrijai – jāsaskaņo ar aizsardzības industriju Aizsardzības Industrijas likuma pieņemšana un atbilstošu rīcību īstenošana;
Iekšlietu ministrijai – jāstiprina civilmilitārā sadarbība civilās aizsardzības nodrošināšanai, iesaistot drošības un aizsardzības industriju; - Ekonomikas ministrijai – jāstiprina tautsaimniecības noturības ārkārtas situācijās, nodrošinot izejvielu pieejamību, valsts un privātās rezerves, t.sk. piesaistot investīcijas šiem sektoriem, jāaktivizē organizāciju darbības nepārtrauktības plānu ieviešanu;
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – jāievieš digitālās transformācijas iniciatīva, paredzot atbilstošus kiberaizsardzības risinājumus un kiberdrošības pasākumus;
- Enerģētikas un klimata ministrija (vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ) – atbalsts klimatneitrālu risinājumu īstenošanai Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas struktūrās.
- Drošība, kā mums māca pandēmijas laiks un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, rada arvien jaunus izaicinājumus drošības un aizsardzības industrijām, kā arī visai sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā. Drošībai ir jābūt priroitātei ar konkrētu rīcību tās sasniegšanā. Drošība ir pamats nācijas izdzīvošanai.
Vēl par tēmu:
VSAA brīdina par telefonkrāpniekiem
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) brīdina par pieaugošu krāpnieku aktivitāti, kas īpaši apdraud seniorus. Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, zvana iedzīvotājiem un...
Lasīt tālākPolicistu trūkums Latvijā: problēma vairs nav atalgojums, bet neraksturīgi uzdevumi un pārslodze
Valsts kontroles revīzijā secināts, ka galvenais iemesls, kāpēc Valsts policijā trūkst policistu, vairs nav atalgojums, bet gan cilvēkresursu pārvaldība un uzdevumu prioritizēšana. Pēdējos...
Lasīt tālākZvaigžņu festivālā satiksies poļu romantisms un Parīzes šarms
No 1. līdz 14. martam jau 34. reizi norisināsies Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls – viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā, kas ik gadu pulcē izcilus...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākRīga paplašina atbalstu jaunajiem vecākiem
Rīga turpina atbalstīt jaunos vecākus pirmajā mazuļa dzīves gadā, finansējot programmu “Piedzimstot bērniņam”. Šogad rasta iespēja pakalpojumu nodrošināt plašākam saņēmēju lokam. Programma...
Lasīt tālākPieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Kā to vērtē pasažieri?
Pagājusi nedēļa kopš valstī pieaugušas reģionālā sabiedriskā transporta biļešu cenas. Pasažieru informētība par cenu kāpumu ir dažāda – daļa par izmaiņām zināja laikus, bet citi...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta stingrākas prasības uzturēšanās atļauju saņēmējiem sabiedriskās drošības vārdā
Saeima ceturtdien, 22. janvārī, konceptuāli atbalstīja Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz stingrākas prasības ārvalstniekiem – termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem –, kuri...
Lasīt tālākParādu piedziņa kļūs ātrāka un vienkāršāka – tiesu resursus izmantos efektīvāk
Valdība 20. janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz būtiski paātrināt parādu piedziņu gadījumos, kad par parādu nav strīda. Vienlaikus...
Lasīt tālākLatvijas pilsonībā uzņemtas 44 personas
20. janvārī Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 44 personas. Ministru kabinetam sagatavotajā rīkojuma projektā “Par uzņemšanu Latvijas...
Lasīt tālāk