CSP: Augustā mainās pārtikas preču struktūra eksportā uz Krieviju
2014. gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 4,4% un importa – par 6,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Augustā Latvija eksportēja preces 811,2 milj. eiro apmērā, bet importēja – par 988,2 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 45,1% (2014. gada jūlijā 44,6%).
Svarīgākās izmaiņas eksportā augustā, salīdzinot ar jūliju:
koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 17,5 milj. eiro jeb 10,9%,
mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu eksports saruka par 10,9 milj. eiro jeb 7,5%,
minerālproduktu eksports samazinājās par 9,0 milj. eiro jeb 10,6%,
pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 8,8 milj. eiro jeb 12,1%.
Svarīgākās izmaiņas importā augustā, salīdzinot ar jūliju:
mehānismu un mehānisko ierīču; elektroiekārtu imports samazinājās par 28,8 milj. eiro jeb 12,7%,
ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports saruka par 11,7 milj. eiro jeb 11,3%,
satiksmes līdzekļu un to aprīkojumu imports samazinājās par 11,4 milj. eiro jeb 18,7%,
pārtikas rūpniecības ražojumu imports samazinājās par 11,2 milj. eiro jeb 13,0%,
minerālproduktu imports palielinājās par 8,2 milj. eiro jeb 5,8%.
2014. gada 7. augustā Krievija noteica aizliegumu noteiktu pārtikas preču (gaļas, svaigu zivju, piena produktu, dārzeņu, augļu, desu izstrādājumu u.c.) importam no Eiropas Savienības (ES) un dažām citām valstīm. Līdz ar to embargo pakļauto preču eksports uz Krieviju augustā bija vairs tikai 1,5 milj. eiro salīdzinājumā ar 5,5 milj. eiro š.g. jūlijā un 4,1 milj. eiro 2013. gada augustā. Šo preču īpatsvars pārtikas produktu eksportā uz Krieviju veidoja 3,2% augustā, 9,6% jūlijā un 15,5% pagājušā gada augustā.
Tajā pašā laikā kopējais pārtikas preču eksports uz Krieviju 2014. gada augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās par 10,4 milj. eiro jeb 29,7%. Visvairāk pieauga eksports stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem – par 9,7 milj. eiro jeb 51,1%, vīniem – par 2,6 milj. eiro jeb 54,5% un šprotēm – par 1,7 milj. eiro jeb vairāk nekā divas reizes. Salīdzinājumā ar 2013. gada augustu pārtikas preču eksporta pieaugums uz Krieviju bija 3,1 milj. eiro jeb 7,2%.
Augustā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,0%), Vācija (6,6%) un Zviedrija (6,2%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (18,1% no importa kopapjoma), Polija (12,0%), Vācija (10,3%), Igaunija (7,7%) un Somija (7,5%). Tirdzniecībā ar Krieviju eksporta īpatsvars augustā bija 12,7%, bet importa – 7,2%.
Farmācijas produktu eksporta palielināšanos 2014. gada augustā salīdzinājumā ar 2013. gada augustu ietekmēja medikamentu eksporta pieaugums par 1,8 milj. eiro jeb 9,5%. Savukārt mehānismu un mehānisko ierīču eksports samazinājās, sarūkot dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motoru eksportam par 2,7 milj. eiro jeb 98,7%.
Papīra, kartona un to izstrādājumu importa palielināšanos 2014. gada augustā salīdzinājumā ar 2013. gada augustu visvairāk ietekmēja tapešu un tamlīdzīgu sienu pārklājumu importa pieaugums par 3,5 milj. eiro jeb 3,9 reizes. Savukārt sauszemes transporta līdzekļu un to daļu straujo importa samazinājumu ietekmēja vieglo automobiļu importa kritums par 6,1 milj. eiro jeb 30,4%.
Vēl par tēmu:
Pasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālākMI ienāk darba ikdienā: vairāk nekā puse aptaujāto jau izjutuši tā ietekmi
Saskaņā ar CVMarket.lv aptauju 51% aptaujas dalībnieku atzina, ka tehnoloģiju attīstība, tostarp mākslīgais intelekts (MI), pēdējo 12 mēnešu laikā kaut nedaudz, bet ir ietekmējusi viņu darbu....
Lasīt tālākMazs lācītis ar lielu mērķi: pirmo reizi Latvijā nonāk īpaša labdarības iniciatīva
Eiropas izdevīgo pirkumu mazumtirgotājs "Pepco" visā Latvijā laidis klajā īpašus lācīšu piekariņus, aicinot pircējus ikdienas pirkumu laikā atbalstīt bērnus un ģimenes, kas nonākušas...
Lasīt tālākElektroapgāde atjaunota 96% klientu, taču tūkstošiem mājsaimniecību joprojām gaida
Turpinoties intensīvam darbam pēc postošās pagājušās nedēļas nogales vētras, līdz 26. augusta rītam, plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 265 000 klientu – ap 96 % no visiem...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālākVARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus
Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...
Lasīt tālāk
