• Rīga
    Fog
    17°C
     
06/12/2021, Kategorija: Auto, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsludinājusi konkursu par autovadītāju tiesību izgatavošanu – plānotais apjoms ir ap miljonu karšu, bet konkursa summa varētu būt vairāk nekā desmit miljoni eiro, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ceļu satiksmes drošības direkcija izsludinājusi konkursu par jauna dizaina autovadītāju apliecību iepirkšanu nākamajiem pieciem gadiem. Jau līdz šim apliecību cena bija salīdzinoši augsta – autovadītāji patlaban par tiesībām maksā 22 eiro, kas ir uz pusi dārgāk nekā Lietuvā. Konkursa noteikumi liecina, ka auto vadītāju apliecību cena tikai pieaugs.

Autovadītāju apliecības ir ap 870 000 iedzīvotāju. Tās jāmaina reizi desmit gados, tiesības iegūst arvien jauni autovadītāji, tāpēc katru gadu izgatavo vairāk nekā simt tūkstošus eksemplāru.

Kādreiz autovadītāja apliecība bija nozīmīgs dokuments. To neformāli varēja izmantot kā personas apliecību, ja līdzi nebija pases. Tagad to vairs nevar un apliecības ir derīgas tikai ceļu satiksmē.

Patlaban par apliecības izgatavošanu un izsniegšanu CSDD no autovadītājiem prasa 22 eiro. 10 eiro saņem Ceļu satiksmes drošības direkcija, bet 12 eiro tiek plastikāta kartītes piegādātājam. Tas ir dārgi. Daudz nozīmīgākā un plašākas tiesības piešķirošā valsts izdotā Personas apliecības maksā lētāk – 15 eiro.

Pilsonības un migrācijas pārvaldes Personāla vadības un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece Madara Puķe norādīja: “Kas veido kartes izmaksas, tur ir vairāki aspekti. Ir drošības elementi, ir pati kartes veidne, kartes dizains, mikročips, un arī administratīvās izmaksas. Pati sagatave maksā 5 eiro, 57 centus.”

Pilsonības un migrācijas pārvalde gadā izsniedz ap 200 000 personas apliecību un 15 eiro nosedzot visus izdevumus.

Arī Igaunijā un Lietuvā autovadītāju apliecības maksā lētāk. Lietuvā cena ir 15 eiro, Igaunijā no 20 eiro. Tomēr Latvijā pakalpojums ir ērtākais – dokumentu izgatavo uzreiz, jo iekārtas ir katrā klientu apkalpošanas centrā. Tas ir lielākais CSDD trumpis. Bet tā kā par auto vadītāju apliecībām maksā šoferi, tad par augstajām cenām neviens CSDD neuztraucas.

“Tas padārgi vai nav padārgi, tas, protams, ir relatīvi. Pirmkārt, šīs cenas tiek noteiktas konkursa rezultātā, un tas saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kas arī vinnē šo konkursu, tātad cena tiek noteikta, izejot no šī piedāvājuma. Bet, ja mēs paskatāmies uz atšķirību starp vadītāja apliecība un ID karti, manuprāt, ir skaidri redzams, ka drošības līmenis faktiski ir analoģisks, nevar teikt, ka ID kartei būtu kārtu augstāks drošības līmenis kā vadītāja apliecībai,” norāda VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Ceļu satiksmes drošības direkcijai nākamgad beigsies līgums ar piegādātāju, tāpēc jau laikus izsludināts konkurss. Pasūtījuma apjoms var pārsniegt desmit miljonus eiro. CSDD solījusies piecos gados iepirkt gandrīz miljonu dokumentu sagataves.

750 000 transportlīdzekļu vadītāju apliecības; 8 000 vadītāja kvalifikācijas kartes; 18 000 atpūtas kuģu vadītāja apliecības; 6 000 autovadītāja apliecības bīstamo kravu pārvadāšanai un 150 000 braukšanas mācību atļaujas.

Visticamāk, jau tā augstā cena pieaugs vēl vairāk. Lai gan viltojumu skaits Latvijā ir neliels, CSDD ir noteikusi ļoti augstas drošības prasības.

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” Rīgas nodaļas priekšnieka vietnieks Alberts Krūmiņš norāda:“Gan CSDD rīcībā esošās tehnoloģijas, gan policijas rīcībā esošās tehnoloģijas, ar domu, teiksim, ka jebkurā policijas mašīnā cilvēki var pieslēgties reģistram un uzreiz pārbaudīt. Un pareizi jūs sakāt, sastapt viltotu Latvijas vadītāja apliecību, tas jau ir retums, savukārt ļoti bieži tas notiek ārzemēs. Tur kur policijas ekipāža ir uz ceļa, nav piekļuves reģistram. Tur policija, tikai gadījumos, kad rodas aizdomas, aiztur dokumentu, pārbauda reģistros un veic visas pārējās procedūras.”

“Drošības līmeni nosaka Eiropas savienības likumdošana. Un arī mēs savā konkursā neesam noteikuši neko, nekādas augstākas prasības, kā tās minimālās prasības, ko nosaka Eiropas savienības likumdošana attiecībā uz to, kādai jābūt vadītāja apliecībai,” pauda VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Tomēr tā īsti nav. Eiropas direktīva neprasa svītru kodu, īpašu lāzergravētāja izšķirtspēju un krāsainu sejas attēlu. Latvijā CSDD to prasībās iekļāvusi.

Konkursa novērtējumā 13 no simts punktiem paredzēts arī par oriģinālām pret viltošanas sistēmām, ko var piedāvāt pats pretendents.

Dokumentu izgatavošana ir specifisks bizness. Baltijā lielākos pasūtījumus saņem tikai trīs karšu piegādātāji. Vācijas kompānija “Veridos”, Francijas “Idemia” un “Thales”. Konkursos tie startē ar vietējiem apakšuzņēmējiem, kas nodrošina servisu dokumentu sagatavošanas vietās.

Jaunajās Latvijas auto vadītāju apliecībās plānots, ka krāsainais sejas attēls būs nevis uzdrukāts uz plastikāta kartes, bet bilde būs ieguldīta pašā kartē. Līdz ar to arī priekšrocības būs kompānijai “Idemia”. Pārējiem tas maksās dārgāk.

Desmit gadus CSDD plastikāta dokumentus piegādā Vācijas firma “Veridos GmbH”, bet tās apdrukā Latvijas kompānija SIA “ADI”. “Lursoft” dati rāda, ka SIA “ADI” katru gadu ir bijis ap miljonu eiro apgrozījums un simtu tūkstošu peļņa. Kompānijai ir jau vairāk nekā 20 gadu ilga sadarbība ar CSDD. Tā izgatavojusi vienas no pirmajām plastikāta vadītāju apliecībām un sniegusi citus pakalpojumus.

CSDD gadā apgroza ap 50 miljoniem eiro. Peļņa 2020.gadā bija divi miljoni, 2019. – 3,7 miljoni. Pirms pusotra gada CSDD negodīgos auto numurzīmju konkursos vainoja Konkurences padome. Direkcija konkursa nolikumā izvirzīja nosacījumus, ko varēja izpildīt tikai tās ilgstošais sadarbības partneris. Tāpēc auto numura zīmes Latvijā bija 3-5 dārgākas nekā kaimiņvalstīs.

826 skatījumi




Video

Kariņš: Ukraiņi maksā ar savām dzīvībām. Mēs maksājam ar saviem makiem

22/06/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Kamēr ukraiņi maksā ar savām dzīvībām, mēs maksājam ar saviem makiem, runājot par degvielas cenu kāpumu kompensēšanu, sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Kā zināms,...

Lasīt tālāk
Video

Kariņš: Pedagogu atalgojuma modeļa reforma izdosies

22/06/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) priekšvēlēšanu laikā cenšas no politiķiem izspiest jaunus solījumus, LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā notiks vērienīgi Līgo pasākumi

22/06/2022

Šī gada 23. jūnijā no plkst.20.00 līdz pat rīta gaismai rīdzinieki un pilsētas viesi tiek aicināti piedalīties vērienīgās Līgo svinībās Dzegužkalnā un Mežaparkā. “Dzegužkalna...

Lasīt tālāk
Video

Valdība konceptuāli vienojas segt pusi no apkures sadārdzinājuma visiem iedzīvotājiem

21/06/2022

Šodien, 21. jūnijā, Ministru kabineta apstiprināja Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par atbalsta pasākumiem energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes...

Lasīt tālāk
Video

Ieslodzījuma vietu pārvalde lemj – Rīgas Centrālcietuma administrācijai jāatvainojas Lembergam

21/06/2022

Šī gada 20. jūnijā Ieslodzījuma vietu pārvalde ir pieņēmusi lēmumu atzīt par prettiesisku Rīgas Centrālcietuma priekšnieka rīcību, liedzot politiķim Aivaram Lembergam iespēju balsot...

Lasīt tālāk
Video

Iekšlietu ministrs: Sabiedrība un uzņēmēji pagurst no Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas

21/06/2022 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Sabiedrība pagurst no Ukrainas bēgļu uzņemšanas, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons. Viņš atzina, ka uzreiz pēc Krievijas armijas atklātā...

Lasīt tālāk
Video

Ašeradens: Iespējams, ka mēs varam arī mācīt mazāk

21/06/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Viens no iespējamajiem risinājumiem, kā sabalansēt pedagogu darba slodzi, ir skolēniem Latvijas vispārizglītojošajās izglītības iestādēs mācīt mazāk, šorīt intervijā Latvijas Radio...

Lasīt tālāk
Video

Ārlietu ministrs: ES ir jāatbalsta valstis, kuras visvairāk skārusi pārtikas nodrošinājuma krīze

21/06/2022

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras laikā notika diskusija par Krievijas agresiju Ukrainā un tās globālo...

Lasīt tālāk
Video

LIZDA vienojas septembrī sākt beztermiņa streiku

20/06/2022

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), ilgstoši nespējot panākt vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju par pedagogu darba algas un darba slodzes sabalansēšanas...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Bordānieši pieprasīja, lai Ventspils sadarbojas ar Ukrainas okupantiem

20/06/2022

Bordānieši pieprasa sadarboties ar Ukrainas okupantiem, norādīja politiķis Aivars Lembergs. Lembergs atgādināja, ka Ventspils pilsētas domes vairākums pieņēma lēmumu, ka Ventspilī jābūt...

Lasīt tālāk