• Tweet

Pagājušajā gadā ”kritumu” Latvijā piedzīvoja teju visas nozares, bet izņēmums bija lauksaimniecība. Covid-19 krīzes sākumā valdība nozarei piešķīra atbalstu pandēmijas radīto grūtību pārvarēšanai, tagad Valsts kontrole pārmet, ka tas bijis pārāk dāsns. Zemkopības ministrija to noliedz un plāno naudu Covid-19 krīzes dēļ izmaksāt arī šogad.

TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka pagājušā gada martā un aprīlī bailes no koronavīrusa lika slēgt valstu robežas. Simtiem tonnu siera un citu pārtikas produktu krājās Latvijas fabriku noliktavās. Bija jāaptur ražošana, un piena iepirkšana no lauksaimniekiem. Valdība piešķīra 45 miljonus eiro, lai stratēģiski svarīgā pārtikas nozare turpinātu darbu.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis (NA) norāda: “Covid-19 krīzes sākumā uz kādu laiku tika slēgtas robežas, praktiski apstājās eksports, preces krājās noliktavās, piena cena kritās tieši nespējas izvest ārā saražoto preci dēļ, nevienam nevajadzēja, un bija skaidrs, ka pie tādiem nosacījumiem mūsu lauksaimniecības nozare ciestu milzīgus zaudējumus, es pat teiktu neatgriezeniskus.”

Realitātē masveidīgi iznīcināt pārtiku nenācās. To darīja tikai deviņi uzņēmumi, pāri palika 99% no šim mērķim piešķirtās naudas. 42 ražotājiem krājumu glabāšanai un naudas plūsmai samaksāja 3,3 miljonus eiro. Tā ir tikai ceturtā daļa no tā, kas bija prognozēts. Pateicoties atbalstam, ražošanas uzņēmumi turpināja iepirkt produktus no lauksaimniekiem, lai arī gatavā produkcija krājās noliktavās.

Arī lopkopībā izrādījās, ka zaudējumi nemaz nav tik lieli. Sākumā Zemkopības ministrija grasījās atbalstīt tos, kam apgrozījums samazinājies par 25%. Realitātē naudu deva visiem, ja to apakšnozarē kritums bija vismaz 5%. Bet atbalsta likmi atstāja sākotnējo, kas bija rēķināta uz ceturtdaļlielu kritumu. Lopkopjiem samaksāja 26 miljonus.

Maksimālā atbalsta summa katrai saimniecībai bija 100 000 eiro. Tā tika izmaksāta 31 uzņēmumam. Mazāku summu izmaksāja vēl 18 tūkstošiem.

Valsts kontroles padomes locekle, Trešā revīzijas departamenta direktore Maija Āboliņa skaidro, ka “tas viss bija saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, bet mēs pieļaujam, ka, iespējams, nebija pietiekami, pieņemot šādus noteikumus, visās šajās niansēs, Ministru kabinets iedziļinājies. Protams, tas risinājums, jā, atbalsts varētu būt arī pie mazāka krituma, bet attiecīgi bija arī elastīgi jāreaģē ar to atbalsta likmi. Tā atbalsta likme bija jāsamazina.Pēc tādām mūsu aptuvenām aplēsēm piena lopkopībā vairāk nekā septiņi miljoni bija jau vairs ne ieņēmumu krituma kompensācija, bet jau ieņēmumu palielinājums.”

Zemkopības ministrija Valsts kontroles secinājumiem nepiekrīt. Arī pēc eksporta atjaunošanas piensaimniekiem grūtības turpinājās strauja piena cenas krituma dēļ. Ja valsts nebūtu sniegusi atbalstu, tad vietējie lopkopji nevarētu konkurēt ar lietuviešiem un poļiem.

“Eiropas tirgus ir vienots, mēs savu preci eksportējam uz ārzemēm. Tajā brīdī, kad Lietuvas zemnieki saņem 30 eiro par cūku neatkarīgi no tā, kādā viņa vecumā, bez nosacījumiem, un mūsu cūkkopji tādu nesaņem, tad loģiski, ka mūsu pārdošanas cena ir krietni augstāka nekā lietuviešiem. Un patērētājs veikalā balso ar savu maciņu, visbiežāk. Tas nozīmē, ka mūsu zemnieks kļūst nekonkurētspējīgs,” norāda Eglītis.

Vaicāts, kāpēc tieši šī nozare, Eglītis atbild:“Varbūt tieši tādēļ, ka tieši šajā nozarē mēs konkurējam globālajā Eiropas tirgū. Mēs savu preci eksportējam, mēs esam viena no tām jomām, lauksaimniecība ir viena no tām jomām, kas savu preci eksportē un pārdod lielajā Eiropas tirgū. Es nemāku komentēt par frizieriem, vai viņi pārdod savu pakalpojumu ārzemēs, vai sadzīves tehnikas remonta meistars pieņem pasūtījumus no Vācijas, es nemāku komentēt.”

Varbūt tieši tādēļ, ka tieši šajā nozarē mēs konkurējam globālajā Eiropas tirgū. Mēs savu preci eksportējam, mēs esam viena no tām jomām, lauksaimniecība ir viena no tām jomām, kas savu preci eksportē un pārdod lielajā Eiropas tirgū. Es nemāku komentēt par frizieriem, vai viņi pārdod savu pakalpojumu ārzemēs, vai sadzīves tehnikas remonta meistars pieņem pasūtījumus no Vācijas, es nemāku komentēt.

“Ja mēs runājam par konkrēto atbalsta instrumentu, ja tas bija paredzēts Covid-19 seku mazināšanai, nevis jau kaut kādai ekonomikas stimulēšanai, bet tā bija reakcija uz šo ieņēmumu kritumu, tad konkrētais instruments ir neatbilstoši šim mērķim.”

Pārtikas un lauksaimniecības nozare ir viena no retajām, kas pagājušajā gadā piedzīvoja nelielu pieaugumu. Latvijā nesamazinājās lopu skaits, eksports turpinājās iepriekšējo gadu līmenī. Paši lauksaimnieki gan norāda, ka tas liecina, ka valsts atbalsts bija adekvāts un panāca mērķi. Slēgt fermas, iznīcināt dzīvniekus un liet pienu grāvjos nenācās.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks skaidro: “Pats galvenais sasniegums, mūsuprāt, bija tas, ka neviens uzņēmums nebankrotēja, visi izdzīvoja un turpināja strādāt. Piena apriti nevar salīdzināt nedz ar tūrisma nozari, kaut arī viņiem ir grūti, tā tas tiešām ir. Un tomēr piens, olas un vispār pārtika kopumā, tas ir kaut kas īpašs. Ja mēs apturam kādu citu nozari, tas ir slikti, bet to var atdzīvināt, ja mēs apturam piena ražošanu, tad trīs gadi ir nepieciešami, lai to atjaunotu. Apturēt varam pāris nedēļās, radikāli rīkojoties.”

Lauksaimniecības nozares pieaugums skaidrojams arī ar to, ka pērn piedzīvota graudu rekordraža. Taču arī graudkopji saņēmuši Covid-19 krīzes atbalstu no Zemkopības ministrijas atbalsta programmas kredītprocentu dzēšanai. Naudu izmaksāja decembrī, kad jau bija zināms, ka nozare strādājusi ar plusu. Citās jomās valdība reaģēja, un augošās nozares izņēma no atbalstāmo saraksta. Tā tas notika ar būvniecību un informācijas tehnoloģijām.

“Ja mēs skatāmies uz dažu citu nozaru, kur tiešām acīmredzama ietekme, tātad darbības apturēšana, tur ļoti ilgi bija šī lemšana, domāšana, kā vispār atbalstīt, kādu atbalstu sniegt, savukārt redzam citām nozarēm tik ātri un tik vienkārši,” pauž Āboliņa.

Citās nozarēs firmām bija jāiziet birokrātisks labirints un jāpierāda, ka tās krīzē cietušas. Lauksaimnieki atbalstu saņēma automātiski. Kontrolieri pārmet, ka šāda pieeja nav bijusi solidāra.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzsver: “Prasības vai šis režģis uzņēmējiem, lai tie spētu kvalificēties bija pārāk strikts, un tad bija diezgan liela neapmierinātība par to, ka uzņēmēji, kuri ir grūtībās, atbalsts viņus nesasniedz nespēj kvalificēties. Šajā otrajā cēlienā, kas bija iepriekšējā gada beigas, šī gada sākums, mēs centāmies vairāk uzņēmējam uzticēties.”

Pagājušajā gadā Zemkopības ministrijai piešķirtais finansējums Covid-19 krīzes atbalstam lauksaimniekiem pilnībā netika izmantots. Neraugoties uz to, šogad ministrija saņēmusi vēl 45 miljonus eiro. Jau tagad ir skaidrs, ka šogad nozarē tik lielu zaudējumu nebūs.

Pagaidām šogad lauksaimnieki no šīs naudas neko nav saņēmuši. Ja Zemkopības ministrijai neizdosies pierādīt, ka Covid-19 turpina nozarei sagādāt zaudējumus, tad atbalstu būs jāatgriež valsts budžetā.

“Šobrīd apgalvot, ka kādam iet ļoti slikti, tas būtu nekorekti. Viens no iemesliem, kāpēc šobrīd iet normāli nozarē, ir arī tas ka X stundā īstajā brīdī mēs saņēmām atbalstu un palīdzību,” norāda Jānis Šolks.

Piensaimnieki cer, ka piešķirtā nauda kalpos kā krīzes rezerve, lai ātri varētu saņemt atbalstu, ja X stunda iestājas vēlreiz.

Kopējais atbalsts pagājušajā gadā pabalstos, aizdevumos, atliktos nodokļos un citos mehānismos sasniedza 1,3 miljardus eiro. Šogad izmaksāti jau 1,2 miljardi. Nozarēs, kur atbalstu izmaksa bija daudz lēnāka nekā lauksaimniecībā, kritums pagājušajā gadā vien pārsniedz 30%.