Cik izmaksā bijušais Valsts prezidents
Kaut arī likums bijušajiem valsts prezidentiem nosaka vairākas sociālās un citas garantijas, laiku pa laikam izskan pārmetumi un uzvirmo neizpratne par eksprezidentu nodrošinājuma samērību gan ar reālo situāciju valstī, gan ar viņu prasību izmaksām, ko sedz nodokļu maksātāji.
Noskaidrot bijušo valsts prezidentu uzturēšanai iztērētos līdzekļus allaž bijis sarežģīti. Savukārt pašreizējā Valsts prezidenta kanceleja, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, mājaslapā nepublicē informāciju par atalgojuma apmēru prezidenta padomniekiem un kancelejas vadībai.
Kas pienākas eksprezidentam
Atstājot Valsts prezidenta amatu, persona saņem no valsts ikmēneša pensiju 50 procentu apmērā no Valsts prezidenta mēneša atalgojuma, lietošanā vienu valsts dzīvokli un automašīnu, kā arī sekretāru. Šai personai ir tiesības uz valsts nodrošinātu apsardzi četrus gadus pēc prezidenta amata atstāšanas vai ilgāk, ja tas nepieciešams. Sociālās un citas garantijas eksprezidents/eksprezidente saņem no pirmās dienas pēc Valsts prezidenta amata atstāšanas līdz mūža beigām un neatkarīgi no tā, vai šai personai ir citi ienākumi. Arī apbedīts viņš/viņa tiek uz valsts rēķina. Kārtību, kādā tiek īstenotas garantijas, nosaka Ministru kabinets (MK).
Tiktāl – likuma burts saīsinātā variantā.
Kas par to maksā un cik
Tā kā V. Zatleram šā gada 7. jūlijā beidzās Valsts prezidenta pilnvaru termiņš, no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šogad 20,6 tūkstošu latu apjomā tiks segti izdevumi viņa sociālajām un citām garantijām. Viņa ikmēneša pensijai pusgadam paredzēti 9000 latu, dzīvokļa nomai un apsaimniekošanas izdevumiem – 7200 latu, sekretāres atalgojumam – 4400 latu. MK apstiprinājis 1200 latu lielu summu mēnesī par pagaidu dzīvesvietas nodrošināšanu V. Zatleram. Tā ir 195 kvadrātmetrus liela. Dzīvokļa nomas maksa, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, ir 820 latu, bez komunālajiem maksājumiem.
Eksprezidentu dzīvokļi tiek remontēti un sagatavoti dzīvošanai par nod okļu maksātāju naudu. Dzīvokļa apsaimniekošanas izdevumi, tai skaitā izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, stacionāro tālruni un internetu, tiek segti no Valsts prezidenta kancelejai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. G. Ulmanim un V. Vīķei-Freibergai lietošanā nodoti dzīvokļi Brīvības ielā 38, un viņi katrs apdzīvo nedaudz vairāk nekā 236 kvadrātmetrus plašus apartamentus. Abos dzīvokļos ir piecas istabas, virtuve, vannas istaba, tualete un koridors.
Saskaņā ar MK noteikumiem lēmumu par eksprezidenta lietošanai paredzētās automašīnas tehniskajām prasībām pieņem Valsts prezidenta kancelejas vadītājs. Ja eksprezidentam ir apsardze, tad auto iegādājas Aizsardzības ministrija. Izdevumus, kas saistīti ar automašīnas nomu vai iegādi, ekspluatāciju, degvielas iegādi, apdrošināšanu un autovadītāja atlīdzību, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.
AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis Neatkarīgajai atbild, ka bijušo prezidentu apsardzes izmaksas netiek uzskaitītas atsevišķi.
Vai jāmaksā par ekstrām?
Atgādināsim, ka pirmie divi bijušie prezidenti nonāca sabiedrības pārmetumu krustugunīs par izšķērdību, iekārtojot apartamentus Brīvības ielā. Piemēram, publiskojot tāmi, izrādījās, ka G. Ulmanim iegādāts gandrīz 100 latu vērts tualetes papīra turētājs un 630 latu vērts spogulis. V. Vīķes-Freibergas dzīvokļa iekārtošanas izmaksas tika pasludinātas par detalizēti neizpaužamām, jo dzīvokļa remontdarbu izdevumi atspoguļojot viņas personīgās vēlmes un personīgas lietas. Lai atceramies, ka V. Zatlera prezidentūras laikā tika noslepenotas Jūrmalas rezidences mēbeļu cenas. Kā vēlāk atklājās, tās maksājušas nepilnus 47 000 latu. Tad arī sabiedrība uzzināja, ka, piemēram, viena slepenā galda cena bijusi vairāk nekā 5700 latu.
Tagad AM Neatkarīgajai stāsta, ka V. Zatlers neesot izteicis savas vēlmes, kādam jābūt viņa vajadzībām iegādātajam limuzīnam. Neatkarīgā jau rakstīja, ka likumā un attiecīgajos MK noteikumos nav norādīts, ka eksprezidentu spēkratam jābūt luksusa klases limuzīnam. Taču arī pašreiz Aizsardzības ministrijas izsludinātajā konkursā par automašīnas iegādi ir prasība tieši pēc šāda auto. Tehniskajā specifikācijā norādītās prasības vieš aizdomas, ka tā sastādīta konkrētiem piegādātājiem – lai varētu iegādāties vai nu Mercedes S500, vai Audi A8, jo citi ražotāji standarta paketē nevar nodrošināt atsevišķas prasības. Jāpiebilst, ka tieši ar mersedesu un audi jau pārvietojas gan Guntis Ulmanis, gan Vaira Vīķe-Freiberga. Kā Neatkarīgajai iepriekš izteicās aizsardzības ministrs Artis Pabriks, BMW nav prezidenta mašīna.
Konkursos par auto iegādi eksprezidentu vajadzībām uzrādītais vidējais degvielas patēriņš uz 100 kilometriem realitātē jāpareizina ar koeficientu 1,5 vai 2, uzsver autoeksperts Uģis Vītols. Limuzīns neesot tik ekonomisks, lai apēstu vien deviņus litrus, un tas nozīmē, ka necik lēti eksprezidentu braucieni nesanāks.
AM gan cer, ka V. Zatlera nākamais auto neizmaksās dārgāk par 87 700 latu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk