Čigāne: Latvija ir līdzatbildīga par eirozonas ekonomiku; reformas jāīsteno straujāk
Latvija kā eirozonas valsts ir līdzatbildīga par ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam gulēt uz pēckrīzes gadu straujās izaugsmes lauriem. Tā vietā Latvijai ir jābūt atbildīgai, Eiropas Komisijas rekomendācijas ieviešot efektīvi, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, atzīmējot, ka komisija turpinās sekot par rekomendāciju ieviešanu atbildīgo nozaru ministriju darbam.
Saeimas Eiropas lietu komisija pirmdien, 20.martā, uzklausīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas Innas Šteinbukas ziņojumu par Eiropas Komisijas aizvadītajā gadā sniegto rekomendāciju Latvijai ieviešanas progresu. Komisija uz sēdi bija aicinājusi Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Tieslietu ministrijas pārstāvjus.
Kopumā Latvijas progress Eiropas Komisijas rekomendāciju ieviešanā 2016.gadā uzskatāms par ierobežotu, kas nozīmē, ka esam sagatavojuši tiesību aktus, taču tie nav pieņemti, vai arī mums vēl jāveic darbs, kas nav saistīts ar likumdošanu. Proti, Eiropas Komisija vērš uzmanību uz iezīmi, kuru esam pamanījuši arī paši – mēs rakstām koncepcijas un stratēģijas, taču esam kūtri to ieviešanā, norāda L.Čigāne.
Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja arī uzsver, ka, lai ar drošu skatu raudzītos nākotnē, Latvijai no ierobežota progresa rekomendāciju izpildē jāvirzās uz būtisku progresu jeb, citiem vārdiem sakot, no viduvēja uz labu un pat izcilu skolēnu.
Šī gada ziņojumā Eiropas Komisija akcentējusi, ka Latvija ir novērsusi pārmērīgu budžeta deficītu un fiskālā disciplīna ir saglabāta. Esam progresējuši augstākās izglītības, tieslietu un enerģētikas tirgus jomās, kur reformu ieviešana turpinās. Tāpat Latvija pieņēmusi atbilstošu tiesisko ietvaru profesionālās izglītības un maksātnespējas jomās, taču nepieciešama efektīva ieviešana. Savukārt darbaspēka nodokļu sloga pārnešanā, sociālās palīdzības reformā, bezdarbnieku aktivizēšanā, veselības aprūpē un publiskā sektora reformās Latvija kavējas, deputātus informēja I.Šteinbuka.
Eiropas Komisija arī norāda, ka Latvijas vidēja termiņa budžeta izdevumu plāns nepilnīgi atspoguļo politikas prioritātes, kā arī mūsu valsts kavējas ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apgūšanu.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk