Cer uz inflācijas samazināšanos
Centrālās statistikas pārvalde (CSP) secinājusi, ka kopš gada sākuma elektrības cena ir pieaugusi par 26,7%, degviela sadārdzinājusies par aptuveni 12%, piena, siera un olu cenu kāpums bijis aptuveni 10% robežās.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti gan uzskata, ka inflācijas kāpums mazināsies. «Joprojām Latvijas patērētāju cenu gada inflācijas galvenie virzošie faktori ir pārtikas, transporta un mājokļa pakalpojumu cenas. Tas diemžēl vairāk sit pa kabatai tieši maznodrošinātākajiem iedzīvotājiem, kas relatīvi vairāk tērē no šiem produktiem un pakalpojumiem. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka šo grupu cenu pārmaiņu devums kopējā inflācijā mazinās,» Neatkarīgajai uzsvēra Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Pēc CSP aplēsēm, patēriņa cenas gada laikā kāpušas par 4,6%.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka nākotnē sagaidāma pakāpeniska inflācijas mazināšanās. «Galvenā ietekme gada pirmajā pusē, kas lika strauji augt inflācijai, bija pārtikas un energoresursu cenu izmaiņas. Šīs preču grupas aizņem lielu īpatsvaru mūsu patēriņa grozā. Patlaban pazīmes par gaidāmiem būtiskiem satricinājumiem šajās preču grupās nav saskatāmas. Vājā izaugsme un nenoteiktība ietekmēs pieprasījumu pēc pārtikas, kā dēļ produktu cenas pasaulē var arī mazināties. Taču tas vēl nenozīmē, ka tas atspoguļosies arī mazumtirdzniecības cenās. To nosaka ikviena tirgus īpatnības, tajā skaitā konkurence un tamlīdzīgi. Energoresursu cenu līmenis gan, visticamāk, saglabāsies augsts,» sacīja D. Gašpuitis.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk