Cer, ka atgriezīsies 130 000 emigrantu
Jebkurā no scenārijiem – vai tas būtu optimistisks vai pesimistisks – darbaspēka samazinājums Latvijā ir sagaidāms sabiedrības novecošanās dēļ, secinājusi Ekonomikas ministrija. Tāpēc valstī nepieciešama skaidra demogrāfijas politika, uzsvaru liekot uz dzimstības palielināšanu un reemigrāciju, diskusijā par diasporas lomu Latvijas ekonomikas un darba tirgus attīstībā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Ekonomikas attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperts Normunds Ozols. Neatkarīgā rakstīja, ka EM iecerējusi izstrādāt reemigrācijas pasākumus, lai atgrieztu Latvijā tautiešus, kuri emigrējuši uz dažādām valstīm.
Diskusiju organizēja Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe, kurš pauda viedokli, ka emigrantiem ir jārunā un jādod vēsts, ka viņus gaida Latvijā. «Daudzi jūtas piederīgi Latvijai, arī ja nedzīvo un nestrādā šajā valstī,» teica vēstnieks. Latvijas valsts piederīgo diaspora ārzemēs varētu sasniegt 300 000 cilvēku, visvairāk – 100 000 – Lielbritānijā, 25 000 – Īrijā, 20 000 – Skandināvijā, 14 000 – Vācijā, bet vairāk nekā 90 000 ir saistīti ar ASV.
EM analizējusi situāciju un secinājusi, ka desmit gados iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 13% jeb 307 000 cilvēku, galvenokārt emigrācijas dēļ. Pēdējā desmitgadē no Latvijas emigrējuši 213 000 cilvēku, no viņiem 192 000 Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi.
Savukārt raksturojot pašreizējo iedzīvotāju struktūru Latvijā, N. Ozols norāda: 862 000 cilvēku ir nodarbināti, 166 000 bezdarbnieki, bet 567 000 ir neaktīvi. Viņu vidū ir gan bērni, gan studenti, gan mājsaimnieki, gan darba nespējīgie. «Tomēr tur ir aptuveni 80 000 cilvēku rezerve, kas tuvākajos gados varētu iesaistīties darba tirgū,» saka eksperts. No ekspertu klāstītā izriet, ka valstij nav citu iespēju, kā mēģināt atgriezt Latvijā ekonomiskos migrantus. «Mūsu pieņēmums ir tāds, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, cilvēki, kuri aizbrauca tieši krīzes dēļ, atgriezīsies,» saka N. Ozols. Kopumā Latvijā līdz 2030. gadam varētu atgriezties pat 120 000 emigrantu jeb 62 procenti no aizbraukušajiem. EM lielāko intensitāti paredz 2020. gadā. Tajā pašā laikā EM atzīst, ka Latvijā liela problēma ir strukturālais bezdarbs, kas arī ir pamats tam, ka ir liels bezdarbnieku skaits, bet tajā pašā laikā darba devējiem noteiktās nozarēs nav darbinieku. Šāda situācija, visticamāk, saglabāsies. EM piedāvā veicināt profesionālo (no vienas profesijas citā) un ģeogrāfisko mobilitāti, veidot kompleksu reģionālo politiku, lai mazinātu reģionālās atšķirības, kā arī izstrādāt skaidru demogrāfisko politiku. Tomēr vairāki diskusijas dalībnieki no uzņēmēju puses atzina, ka «nav skaidrs, kādu vīziju jūs gatavojaties parādīt ārzemēs strādājošajiem – kas Latviju sagaida, kādas algas te būs». Emigranti redzot TOP 20 pasaules valstis, kurās atalgojumu nevar salīdzināt ar Latvijas darba tirgus piedāvāto.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Aptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālāk