Cenu pieaugums kļūst mērenāks
Šī gada februāra laikā patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,1%. Salīdzinot ar 2011.gada februāri, patēriņa cenas ir palielinājušās par 3,4 procentiem.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad cenu pieaugums februārī ir vērtējams kā ļoti mērens. Salīdzinājumam, pirms gada februārī patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3 procentiem, savukārt straujās izaugsmes gados februāra mēneša laikā cenu līmenis auga par vairāk nekā 1 procentu.
Šogad februārī cenu pieaugumu, galvenokārt, noteica pārtikas un degvielas sadārdzināšanās.
Sezonālu faktoru ietekmē februārī pārtika sadārdzinājās par 0,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,19 procentpunktiem. Jāatzīmē, ka kopš 2011.gada nogales ir atsācies mērens pārtikas cenu kāpums pasaulē. Divu mēnešu laikā pasaules pārtikas cenu indekss ir pieaudzis par 2,1 procentu.
2012.gada pirmajos mēnešos pasaules biržās vērojams naftas produktu cenu kāpums. Tiesa naftas cenu pieaugumu daļēji kompensēja eiro kursa palielināšanās salīdzinājumā ar ASV dolāru. Procesi pasaulē ietekmē arī degvielas sadārdzināšanos. Februāra laikā degvielas cenas pieauga par 1,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Salīdzinot ar 2011.gada decembri, degvielas cenu kāpums ir sasniedzis gandrīz 6 procentus.
Vienlaikus atsevišķas preces un pakalpojumi februārī kļuva lētāki. Lielākā ietekme uz kopējā cenu līmeņa samazinājumu bija apģērbiem un apaviem, kuru cenas mēneša laikā samazinājās par 2,6 procentiem.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka šī gada turpmākajos mēnešos cenu pieauguma tempi pakāpeniski mazināsies. Tajā pašā laikā pastāv nenoteiktība pasaulē ar naftas un pārtikas cenu turpmāko dinamiku. Kopumā 2012.gadā vidējais patēriņa cenu līmenis var par 2,3 līdz 2,5% pārsniegt 2011.gada vidējo cenu līmeni.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk