Ceļu remonti uzņem apgriezienus
Šovasar nav tādu valsts nozīmes ceļu, uz kuriem netiktu veikti lielāki vai mazāki remontdarbi. Būvnieki atklāj, ka vienīgais traucēklis ir mainīgie laikapstākļi, taču arī pagājušās nedēļas lietugāzes grafikus nav kavējušas.
Uz Rīgas–Liepājas šosejas ik pa pāris kilometriem uzstādīti luksofori, lai gan dažviet jau abās ceļa joslās uzklāts asfalts, pa ko varētu braukt. «Nesaprotu, kāpēc satiksmes plūsmas plānotāji neļauj šoferiem braukt pa abām joslām. Tas ir tikai liels laika kavēklis,» ir neapmierināts autovadītājs Ilmārs. Savukārt ceļu darbos iesaistītais Rodžers norāda: «Ja neņem vērā satiksmes intensitāti, tad vienīgais traucēklis ir laikapstākļi.»
Arī viņš ir ievērojis, ka šoferi pukojas par biežajiem luksoforiem un ātruma ierobežojumiem, taču tas ir jautājums par braukšanas kultūru. VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže stāsta pēc pagājušās nedēļas lietusgāzēm, kas izskaloja ceļu pie Saldus, radušos jociņu: «Lietuvā saka, ka tur trīs miljoni iedzīvotāju ir basketbola treneri, Latvijā – miljons no diviem ir ceļu būves inženieri.»
Ar to viņš domā ekspertus, kuri dod norādījumus par ceļu remontēšanu. «Uz Liepājas šosejas Saldus apvedceļā intensitāte ir vidēji 6000 mašīnu dienā. Caurtekas nebija izturējušas lielās lietusgāzes. Ceļmalas nelikās drošas, un, ņemot vērā mūsu braukšanas kultūru, bija bīstami atļaut satiksmi, jo uz ceļa bija milzīga bedre,» komentē I. Pāže. Viņš norāda, ka jau pirmdienas vakarā visas problēmas bija novērstas un ceļš atvērts satiksmei.
Lielākā problēma ir saistīta ceļmeistaru tāmēm, kuras pirms diviem gadiem, kad tās veidoja, bija krietni mazākas. Tagad, kad ir dota iespēja apgūt Kohēzijas fonda, kā arī Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzekļus, būvnieki nereti atsakās no projektiem, jo divu gadu laikā pusotru reizi dārgāka kļuvusi degviela, 1,8 reizes sadārdzinājies bitumens.
«Lētākā metode uz ceļiem, kur nav liela intensitāte un tie nav sabrukuši, ir bitumena liešana un akmentiņu bēršana pa virsu. Kopumā šogad plānots šādā veidā saglabāt ap 400 kilometriem. Četrus piecus gadus var braukt pa Zviedrijā iegādātām granītu šķembām, jo Latvijā granīts tādos apjomos nav pieejams. Uzņēmēji spiesti pirkt šīs šķembas, jo, liekot dolomīta šķembas, ceļa kalpošanas laiks ir daudz īsāks, tas ātrāk sabrūk,» piebilst I. Pāže.
Lielākie darbi, kas saistīti ar Kohēzijas fonda līdzekļu apguvi, ir Daugavpils šosejas paralēlā ceļa izveide 72 kilometru garumā no Tīnūžiem līdz Koknesei. Tāpat no Ludzas līdz Terehovai 30 kilometru garumā būvē asfalta segu. Rīgas apvedceļa rekonstrukcija būs pabeigta nākamā gada rudenī.
«Problēmas ir Iecavā, kur darbi notiek jau kopš pagājušā gada. Ļoti sarežģīti ir tas, ka paralēli notiek pilsētas ūdensvada maiņas projekts, tāpēc rodas sastrēgumi,» precizē LVC vadītājs.
Pozitīvā ziņa ir tā, ka šajā rudenī būs pabeigta asfalta liešana pie Mazirbes un Kolkas. «Pirmais posms no Mazirbes ir ļoti taisns, un, kā ziņo būvnieki, tik tiešām tur taisa ātruma rekordus, jo ceļš ir ideāls braukšanai. No rudens varēs apbraukt apkārt Latvijai gar jūru – viss būs asfaltēts,» piebilst I. Pāže.
Pērn ekspluatācijā tika nodots asfaltēts posms pie Aknīstes, kur transporta kustība strauji palielinājās, jo nokļūt no Daugavpils uz Rīgu caur Aknīsti var krietni ātrāk nekā pa Daugavas labo krastu. Tomēr līdz ar satiksmes intensitātes pieaugumu sabrucis 20 gadus kalpojušais ceļš pie Valles. «Ļoti veiksmīgs maršruts ir Rēzekne–Gulbene, nebraucot cauri Balviem. Problēma gan ir pie Gulbenes muižas. Publiskajā telpā izskan, ka mēs gribētu izzāģēt ozolus. Nebūšot 700 ozolu. Mēs gribam ceļu iztaisnot, un neviens tik daudz ozolu nezāģēs. Tur ir aizpagājušā gadsimta ozoli. Negribas tā teikt, taču no ozoliem, kur jāiztaisno ceļš, bet zaļie nepiekrīt koku izzāģēšanai, varētu pīt vainagus, lai pēc tam liktu asos pagriezienos bojāgājušajiem,» piebilst I. Pāže.
Tikmēr Rīgas–Ērgļu ceļa būvnieki lauzuši līgumu par tautā saukto Kangaru kalnu ceļu iztaisnošanu un asfaltēšanu. Līdzīgs stāsts bijis arī Rankas–Jaunpiebalgas posmā. «2009. gadā paziņoja cenu, bet cenu pieaugums ir tik liels, ka viņiem tagad izdevīgāk ir samaksāt soda naudas, nekā strādāt ar zaudējumiem. Puse no darba ir izdarīts 2009. gadās cenās. Šodien tā cena būtu par 60 procentiem lielāka. Teikt, ka Ērgļi ir liela problēma un valsts nauda ir izsaimniekota, nevar. Kas tur izdarīts, šodien maksā divreiz vairāk,» norāda LVC vadītājs.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Valdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākTiesībsargs: Steidzami jānovērš nevienlīdzīgā attieksme uzturlīdzekļu saņemšanas kārtībā
Tiesībām saņemt uzturlīdzekļus jābūt arī tiem jauniešiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta joprojām ir Latvijā, bet izglītību iegūst ārvalstīs. Tiesībsargs līdz šī gada 31. jūlijam...
Lasīt tālākAlkoholu varēs iegādāties no 20 gadu vecuma
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. To paredz 2.lasījumā Saeimas Sociālo un darba...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...
Lasīt tālākSprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus
Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...
Lasīt tālākAizliegums audzēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei atbilst Satversmei
Satversmes tiesa atzina, ka normas, kas paredz aizliegumu audzēt un turēt dzīvniekus tikai kažokādu ieguvei, atbilst Satversmei. Satversmes tiesa uzsvēra, ka dzīvnieku kā jutīgu būtņu pasargāšana...
Lasīt tālākReformēs cietumu sistēmu un uzlabos notiesāto resocializācijas pasākumus
Lai reformētu cietumu sistēmu un uzlabotu ieslodzīto resocializāciju, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Izmaiņas paredz pāreju uz divu veidu...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība turpinās darbu pie azartspēļu ierobežošanas galvaspilsētā
Pamatojoties uz jauno teritorijas plānu un turpinot sākto ceļu uz mērķi slēgt azartspēļu vietas ārpus četru un piecu zvaigžņu viesnīcām visā pilsētas teritorijā, Rīgas dome pagājušā...
Lasīt tālākBiedrība: Pašvaldībām nekavējoties jārisina suņu klaiņošanas problēmas
Pašvaldībām nekavējoties nopietni jārisina suņu klaiņošanas problēmas, un Saeimas nesen pieņemtie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā dod jaunas un plašākas pilnvaras gan pašvaldības...
Lasīt tālākKinologi varēs dot mājas saviem dienesta suņiem
Dienējošos suņus pēc dienesta beigām vispirms piedāvās iegādāties kinologam, kurs kopā ar suni pildījis dienestu. Šādu iespēju dot mājas savam dienesta sunim noteic Saeimā trešdien,...
Lasīt tālāk