Ceļ trauksmi par 20,7 miljonu eiro iztrūkumu reto slimību ārstēšanai

Ceturtdien, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem. Pašreizējais finansējuma iztrūkums sasniedz jau 20,7 miljonus eiro.
Iestājoties par vienlīdzīgām tiesībām reto slimību pacientiem saņemt atbilstošu ārstēšanos, ir tapusi dienasgrāmata “Klusie cīnītāji: reto slimību pacientu piezīmes”. Tā ļauj ielūkoties skaudrajā un izaicinājumiem bagātajā reto slimību pacientu ikdienā, kas bieži vien plašākai sabiedrības daļai paliek neredzama.
“Astoņu gadu laikā tikai vienu gadu esmu jutusies patiesi vesela. (….) Rodas sajūta, ka cilvēki ar retajām slimībām tiek uzskatīti par otršķirīgiem,” tas ir tikai viens no citātiem, kas izlasāms dienasgrāmatā. Tā tapusi Latvijas Reto slimību alianses, Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas partnerības ietvaros.
Trūkst 20,7 miljoni eiro
“Dienasgrāmatā cilvēki ar retām slimībām atklāti un drosmīgi dalās ar saviem personīgajiem pārdzīvojumiem, iekšējo spēku un uzvarām. Par to mēs viņus varam apbrīnot! Šajos stāstos caurvijas klusa bezspēcības šķautne, kas atbalsojas visā reto simību pacientu kopienā. Ikvienam cilvēkam Latvijā ir tiesības saņemt ārstēšanu atbilstoši viņa vajadzībām, un reto slimību pacienti nav izņēmums, jo aiz katra lēmuma ir cilvēks, kuram tas var izrādīties liktenīgi. Tāpēc man bija pārsteigums pacientu stāstu lasījumu laikā Saeimas deputātu vairākuma attieksme – vienaldzīgi, auksti iet garām, neizrādot nekādu interesi par notiekošo. Vai lēmumu pieņēmēju norobežošanās ir tik milzīga, ka viņiem nerūp, kas notiek valstī, ar cilvēkiem? Un kas notiks, ja mēs vairs neinteresēsimies par jums – arī ne tad, kad jūs mums skriesiet pakaļ reizi četros gados Saeimas vēlēšanu reklāmskrējienā?” situāciju raksturo Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Ieva Plūme.
Reto slimību plāns paredz katru gadu palielināt kompensējamo medikamentu finansējumu, tomēr tas netiek pildīts. Saskaņā ar plānu kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai nepieciešamais papildu finansējums 2023. gadā bija 6 153 300 eiro, 2024. gadā – 11 275 590 eiro, savukārt 2025. gadā ir iezīmēti 12 102 128 eiro.
Realitātē 2023. gadā tika piešķirti 3,8 miljoni eiro, savukārt 2024. gadā – 5 miljoni eiro, kas nodrošina tikai esošo terapiju turpināšanu, nevis papildu finansējumu jaunu pacientu ārstēšanai. Tas rada bažas par to, kāds būs finansējums 2025. gadā, un kāds būs reālais atbalsts, ko pacienti saņems.
“Pamatojoties uz Reto slimību plānu, izriet, ka šobrīd finansējuma iztrūkums ir 20,7 miljoni eiro. Un ir taču arī citas vajadzības – pieejamība pie speciālistiem, rehabilitācija, psihoemocionālais atbalsts, fizioterapija. Līdz ar to kopumā faktiskās vajadzības ir pat lielākas un būtu nepieciešami 30 miljoni eiro,” uzsver I.Plūme.
Tikmēr Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore piebilst, ka Latvija reto slimību medikamentu pieejamības ziņā būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm, joprojām cīnoties par tādu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, kas citviet pasaulē jau sen tiek izmantoti. “Jaunākie dati liecina, ka no 63 medikamentiem, kas nepieciešami reto slimību ārstēšanai un reģistrēti Eiropas Savienībā pēdējo četru gadu laikā, Latvijas pacientiem ir pieejami tikai septiņi. Valsts drošība sākas ar veselību, tāpēc ir svarīgi, lai reto slimību pacientiem tiktu nodrošināta vienlīdzīga aprūpe,” uzsver V. Marāne.
Saeimas deputātiem nodota pacientu dienasgrāmata
Dienasgrāmata “Klusie cīnītāji: reto slimību pacientu piezīmes” šodien tika nodota arī Saeimas deputātiem. Tajā ir apkopoti sešu pacientu stāsti. Plašākai publikai ar stāstiem iespējams iepazīties Latvijas Reto slimību alianses mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Pieaugot investīcijām reģionos, augs vajadzība pēc jaunām elektroenerģijas jaudām
Jaunu uzņēmumu ienākšana Latvijas reģionos būtiski palielinās pieprasījumu pēc elektroenerģijas, tāpēc jaunu enerģijas ražošanas jaudu pieejamība kļūst par vienu no priekšnoteikumiem...
Lasīt tālākVai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākVID atgādina: par bērnu interešu izglītību var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli
Līdz ar jauno mācību gadu atsākas arī dažādi bērnu un jauniešu pulciņi un interešu nodarbības. Tie ir izdevumi, par kuriem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vecāki vai citi ģimenes...
Lasīt tālāk