Ceļ trauksmi par 20,7 miljonu eiro iztrūkumu reto slimību ārstēšanai
Ceturtdien, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem. Pašreizējais finansējuma iztrūkums sasniedz jau 20,7 miljonus eiro.
Iestājoties par vienlīdzīgām tiesībām reto slimību pacientiem saņemt atbilstošu ārstēšanos, ir tapusi dienasgrāmata “Klusie cīnītāji: reto slimību pacientu piezīmes”. Tā ļauj ielūkoties skaudrajā un izaicinājumiem bagātajā reto slimību pacientu ikdienā, kas bieži vien plašākai sabiedrības daļai paliek neredzama.
“Astoņu gadu laikā tikai vienu gadu esmu jutusies patiesi vesela. (….) Rodas sajūta, ka cilvēki ar retajām slimībām tiek uzskatīti par otršķirīgiem,” tas ir tikai viens no citātiem, kas izlasāms dienasgrāmatā. Tā tapusi Latvijas Reto slimību alianses, Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas partnerības ietvaros.
Trūkst 20,7 miljoni eiro
“Dienasgrāmatā cilvēki ar retām slimībām atklāti un drosmīgi dalās ar saviem personīgajiem pārdzīvojumiem, iekšējo spēku un uzvarām. Par to mēs viņus varam apbrīnot! Šajos stāstos caurvijas klusa bezspēcības šķautne, kas atbalsojas visā reto simību pacientu kopienā. Ikvienam cilvēkam Latvijā ir tiesības saņemt ārstēšanu atbilstoši viņa vajadzībām, un reto slimību pacienti nav izņēmums, jo aiz katra lēmuma ir cilvēks, kuram tas var izrādīties liktenīgi. Tāpēc man bija pārsteigums pacientu stāstu lasījumu laikā Saeimas deputātu vairākuma attieksme – vienaldzīgi, auksti iet garām, neizrādot nekādu interesi par notiekošo. Vai lēmumu pieņēmēju norobežošanās ir tik milzīga, ka viņiem nerūp, kas notiek valstī, ar cilvēkiem? Un kas notiks, ja mēs vairs neinteresēsimies par jums – arī ne tad, kad jūs mums skriesiet pakaļ reizi četros gados Saeimas vēlēšanu reklāmskrējienā?” situāciju raksturo Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Ieva Plūme.
Reto slimību plāns paredz katru gadu palielināt kompensējamo medikamentu finansējumu, tomēr tas netiek pildīts. Saskaņā ar plānu kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai nepieciešamais papildu finansējums 2023. gadā bija 6 153 300 eiro, 2024. gadā – 11 275 590 eiro, savukārt 2025. gadā ir iezīmēti 12 102 128 eiro.
Realitātē 2023. gadā tika piešķirti 3,8 miljoni eiro, savukārt 2024. gadā – 5 miljoni eiro, kas nodrošina tikai esošo terapiju turpināšanu, nevis papildu finansējumu jaunu pacientu ārstēšanai. Tas rada bažas par to, kāds būs finansējums 2025. gadā, un kāds būs reālais atbalsts, ko pacienti saņems.
“Pamatojoties uz Reto slimību plānu, izriet, ka šobrīd finansējuma iztrūkums ir 20,7 miljoni eiro. Un ir taču arī citas vajadzības – pieejamība pie speciālistiem, rehabilitācija, psihoemocionālais atbalsts, fizioterapija. Līdz ar to kopumā faktiskās vajadzības ir pat lielākas un būtu nepieciešami 30 miljoni eiro,” uzsver I.Plūme.
Tikmēr Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore piebilst, ka Latvija reto slimību medikamentu pieejamības ziņā būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm, joprojām cīnoties par tādu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, kas citviet pasaulē jau sen tiek izmantoti. “Jaunākie dati liecina, ka no 63 medikamentiem, kas nepieciešami reto slimību ārstēšanai un reģistrēti Eiropas Savienībā pēdējo četru gadu laikā, Latvijas pacientiem ir pieejami tikai septiņi. Valsts drošība sākas ar veselību, tāpēc ir svarīgi, lai reto slimību pacientiem tiktu nodrošināta vienlīdzīga aprūpe,” uzsver V. Marāne.
Saeimas deputātiem nodota pacientu dienasgrāmata
Dienasgrāmata “Klusie cīnītāji: reto slimību pacientu piezīmes” šodien tika nodota arī Saeimas deputātiem. Tajā ir apkopoti sešu pacientu stāsti. Plašākai publikai ar stāstiem iespējams iepazīties Latvijas Reto slimību alianses mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Krievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālāk