Būs plašākas iespējas strādāt par pedagogu izglītības iestādēs

Turpmāk skolā varēs strādāt arī koledžu un augstskolu akadēmiskais personāls bez papildu pedagoģiskās izglītības, kā arī tie studenti, kas iegūst skolotāja kvalifikāciju jaunajā Darba vidē balstītu studiju programmā. Savukārt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu būs skolotājam, kurš apguvis ar attiecīgo mācību priekšmetu saistītu studiju programmas daļu vai profesionālās kompetences pilnveides kursus.
To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kas šodien, 2020. gada 24. novembrī, apstiprināti valdībā. Grozījumi noteikumos arī paredz, ka izglītības iestādē drīkst strādāt pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, kuri kvalifikāciju ieguvuši līdz 2004. gadam vidējās profesionālās izglītības programmās un ieguvuši augstāko izglītību kādā citā zinātnes nozarē. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogiem, kuri iegūst vai ieguvuši pirmā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību, izglītības iestādei būs jānodrošina mentors. Tas veicinās atbalstu jaunajiem pedagogiem, attīstīs sadarbības prasmes un veiksmīgāku savu iegūto zināšanu pielietošanu ikdienas darbā.
Grozījumi noteikumos paredz izmaiņas arī attiecībā uz sociālajiem pedagogiem. Tā kā ir izstrādāts jauns sociālā darbinieka profesijas standarts, kas ietver studiju programmas daļu pedagoģijā, turpmāk par sociālo pedagogu varēs strādāt arī ar sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja diploma pielikumā iekļautais studiju programmas daļas pedagoģijā apjoms ir ne mazāk kā četri kredītpunkti vai 160 stundas.
Profesionāli sagatavotu skolotāju pieejamību izglītības sistēmā ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan pārmaiņu procesi izglītības iestādē, pašvaldībā un sistēmiskas izglītības reformas nacionālā līmenī. Līdz šim spēkā esošajos noteikumos prasības pedagogam attiecīga mācību priekšmeta pasniegšanai bija ļoti sašaurinātas, un tas ir viens no iemesliem skolotāju skaita trūkumam, kā arī nepilnu slodzi strādājošo pedagogu lielajam skaitam, kas attiecīgi saņem nekonkurētspējīgu, nemotivējošu atalgojumu. Veiktie grozījumi paplašina noteikumus par vispārējās izglītības skolotājam nepieciešamo izglītību, tādējādi palielinot iespējas aizpildīt skolās esošās pedagogu vakances un iespēju robežās nodrošinot racionālu slodžu sadali.
Vēl par tēmu:
IZM rosina veidot vienotu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušajiem
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par iespējamajiem risinājumiem institucionālās atbildības un kompetenču sadrumstalotības novēršanai latviešu...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākValdībā apstiprināts jaunais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks
Pirmdien, 22. decembrī valdībā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais pedagogu darba samaksas pieauguma grafiks līdz 2030. gadam, kas paredz pedagogu zemākās mēnešalgas...
Lasīt tālākNoskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālāk