Būs plašākas iespējas strādāt par pedagogu izglītības iestādēs

Turpmāk skolā varēs strādāt arī koledžu un augstskolu akadēmiskais personāls bez papildu pedagoģiskās izglītības, kā arī tie studenti, kas iegūst skolotāja kvalifikāciju jaunajā Darba vidē balstītu studiju programmā. Savukārt tiesības mācīt citu mācību priekšmetu būs skolotājam, kurš apguvis ar attiecīgo mācību priekšmetu saistītu studiju programmas daļu vai profesionālās kompetences pilnveides kursus.
To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, kas šodien, 2020. gada 24. novembrī, apstiprināti valdībā. Grozījumi noteikumos arī paredz, ka izglītības iestādē drīkst strādāt pirmsskolas un sākumskolas skolotāji, kuri kvalifikāciju ieguvuši līdz 2004. gadam vidējās profesionālās izglītības programmās un ieguvuši augstāko izglītību kādā citā zinātnes nozarē. Savukārt pirmsskolas izglītības pedagogiem, kuri iegūst vai ieguvuši pirmā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību, izglītības iestādei būs jānodrošina mentors. Tas veicinās atbalstu jaunajiem pedagogiem, attīstīs sadarbības prasmes un veiksmīgāku savu iegūto zināšanu pielietošanu ikdienas darbā.
Grozījumi noteikumos paredz izmaiņas arī attiecībā uz sociālajiem pedagogiem. Tā kā ir izstrādāts jauns sociālā darbinieka profesijas standarts, kas ietver studiju programmas daļu pedagoģijā, turpmāk par sociālo pedagogu varēs strādāt arī ar sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja diploma pielikumā iekļautais studiju programmas daļas pedagoģijā apjoms ir ne mazāk kā četri kredītpunkti vai 160 stundas.
Profesionāli sagatavotu skolotāju pieejamību izglītības sistēmā ietekmē gan demogrāfiskā situācija, gan pārmaiņu procesi izglītības iestādē, pašvaldībā un sistēmiskas izglītības reformas nacionālā līmenī. Līdz šim spēkā esošajos noteikumos prasības pedagogam attiecīga mācību priekšmeta pasniegšanai bija ļoti sašaurinātas, un tas ir viens no iemesliem skolotāju skaita trūkumam, kā arī nepilnu slodzi strādājošo pedagogu lielajam skaitam, kas attiecīgi saņem nekonkurētspējīgu, nemotivējošu atalgojumu. Veiktie grozījumi paplašina noteikumus par vispārējās izglītības skolotājam nepieciešamo izglītību, tādējādi palielinot iespējas aizpildīt skolās esošās pedagogu vakances un iespēju robežās nodrošinot racionālu slodžu sadali.
Vēl par tēmu:
Noskaidroti labākie darbā ar jaunatni 2025. gadā
12. decembrī konkursa “Labākais darbā ar jaunatni 2025” svinīgajā apbalvošanas ceremonijā Latvijas jauniešu galvaspilsētā 2025 – Liepājā – tika sumināti trīspadsmit laureāti...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija: mācībām ir jānotiek pamatā klātienē
Mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē, bet atsevišķos gadījumos arī turpmāk bērni varēs izglītoties tālmācībā, paredz otrdien, 9. decembrī, Saeimas Izglītības, kultūras...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļa iedzīvotāju apsvēruši iespēju kļūt par skolotāju, bet pietrūkst atbalsta
Sabiedrības aptauja, ko veikusi programma “Enefit Iespējamā misija: Izglābt STEM” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklāj zīmīgu tendenci: 35% Latvijas iedzīvotāju...
Lasīt tālākAsociācija: IZM Izglītības likuma grozījumi rada draudus Latvijas privātskolu nākotnei
Jaunā skolu finansēšanas un pedagogu atalgojuma aprēķināšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas aizsegā, ar topošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem Izglītības un zinātnes ministrija...
Lasīt tālākSpeciālās izglītības iestāžu uzturēšanai piešķir papildu 331 141 eiro
Speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, līdz šā gada 31.decembrim uzturēšanas izdevumiem palielina finansējumu par 331 tūkstoti eiro. To paredz Izglītības...
Lasīt tālākStudētgribētāji varēs pieteikties studijām vēl agrāk – pirms vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemšanas
Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus studentu uzņemšanas kārtībā. Reflektanti varēs reģistrēties studijām...
Lasīt tālākNevienlīdzības mazināšanas apakškomisija aicina nodrošināt bezmaksas higiēnas preces sievietēm arī augstākās izglītības iestādēs
Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisija otrdien, 16. septembrī, pauda atzinību pilotprojekta rezultātiem par bezmaksas higiēnas preču pieejamību meitenēm...
Lasīt tālākAptauja: Visbiežāk vecāki krāj bērnu izglītībai
Trešā daļa jeb 32 % Latvijas vecāku veido uzkrājumus bērnu izglītības finansēšanai, un Baltijas valstīs tas ir biežākais uzkrājumu veidošanas mērķis. Vienlaikus 37 % Latvijā neveido...
Lasīt tālākMelbārde: jārod saprātīgs līdzsvars starp zinātnes brīvību un sabiedrības vajadzībām
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde šodien, 10. septembrī, tikās ar Latvijas universitāšu un augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Biozinātņu...
Lasīt tālākSaeima otrajā lasījumā atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu 1.-6.klasē
No 1. līdz 6.klasei mācībām ir jānotiek klātienē, paredz ceturtdien, 4.septembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Saeimas Izglītības, kultūras un...
Lasīt tālāk