Bunkus pirms slepkavības vēlējies kļūt par “ABLV” likvidatoru
Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms traģiskā notikuma centies izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai nonāktu “ABLV” bankas likvidatora amatā. Notikušas tikšanās ar ASV diplomātiem un lobistiem, ieguldīti ievērojami finanšu resursi, un bijusi pat izveidota starptautiska likvidatoru komanda, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
16 gadu ilgajā advokāta praksē Bunkum bijusi pieredze arī 70 maksātnespējas lietās, no kurām zināmākā “Trasta komercbankas” likvidācija pērn viņam ļāva labi nopelnīt. Šā gada sākumā uz likvidācijas sliekšņa negaidīti nonāca trešā lielākā Latvijas banka.
ASV iestāde FinCEN 13. februārī paziņoja, ka “ABLV” vainojama sistēmiskā naudas atmazgāšanā, korupcijā un pret Ziemeļkoreju noteikto sankciju pārkāpšanā, tāpēc tai jāliedz pieeja ASV finanšu sistēmai. Īsi pēc ziņojuma “ABLV” piespiedu kārtā beidza savu darbību. Banku regulatoram bija jāizšķiras, vai “ABLV” pašlikvidēsies un procesu vadīs bankas izvēlēti likvidatori un auditori, vai to likvidēs un divus miljardus vērto “ABLV” portfeli dalīs profesionāļi no malas.
“Nekā personīga” rīcībā nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par “ABLV” likvidatoru izraudzītos tieši viņu. 27. februārī Bunkus lidoja uz Vašingtonu, lai “Jefferson” viesnīcā tiktos ar bijušo ASV valdības un Baltā nama pārstāvi Deividu Merkelu. Viņš Džordža Buša administrācijā bijis viens no visaugstāk atalgotajiem darbiniekiem, ieņēmis augstus amatus Valsts kasē, Nacionālajā drošības padomē. Tā kā viņa pārziņā bija Eirāzijas un Eiropas starptautiskās attiecības, bieži izteicies jautājumos par Krieviju. Arī šeit, Rīgā, Baltijas forumā pirms gada.
Pēc darba valdībā Deivids Merkels sniedz lobija pakalpojumus, un viņa klients bijis arī Nils Ušakovs. Pērn decembrī Vašingtonā Merkels rīkoja oficiālas vakariņas Ušakovam, kā tika teikts centrālai figūrai Latvijas politikā, bet savu kolēģi politisko konsultantu Merkels ieteica “Saskaņai”, lai palīdzētu partijai uzvarēt šā gada Saeimas vēlēšanās.
“Nekā personīga” neoficiāli kļuvis zināms, ka Bunkus bija noalgojis Merkelu, lai panāktu ASV iestāžu atbalstu Bunkus nokļūšanai “ABLV” bankas likvidatora amatā. Bunkus par darbu Merkelam maksāja vairākus desmitus tūkstošu dolāru. Merkels bija arī Rīgā no šā gada 20. līdz 24. martam, lai apspriestu jau padarīto. Abi tikās Vašingtonā un Rīgā un intensīvi sarakstījās.
11.aprīlis, 2018 15.51
“Dārgo, Deivid! Atsaucoties uz mūsu sestdienas sarunu un iepriekšējām sarunām, es gribētu formulēt šādu darba uzdevumu:
1) Jādara viss iespējamais, lai novērstu pašlikvidācijas procesu. Kā mēs runājām, likvidāciju vajadzētu veikt ārējiem un neatkarīgiem likvidatoriem, kuri nav saistīti ar bankas akcionāriem. Bankas akcionāri pašlikvidāciju izmantos savā labā, lai paslēptu nelikumīgās darbības. Viņi nesadarbosies ar oficiālajām uzraudzības iestādēm un darbosies vienīgi viņu pašu un ar viņiem cieši saistītu kreditoru interesēs. Šāda situācija nav pieļaujama, tā ir nelikumīga un pret likvidācijas principiem.
2) (..) Ir nepieciešams panākt, lai ieceltie likvidatori būtu profesionāli, godīgi un lojāli Latvijas valstij un tās sabiedrotajiem. Šie likvidatori varētu sadarboties ar attiecīgajām valsts iestādēm. Likvidatoru izvēle ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai FKTK zinātu, kuri ir šie godprātīgi un kuriem likvidatoriem iespējams uzticēties. Tādēļ ir svarīgi, lai FKTK izdzirdētu no FincEN vai citas autoritatīvas iestādes par iespējamiem likvidatora kandidātiem attiecīgajai kredītiestādei. Tādā veidā būtu iespējams turpināt pašlaik uzsākto finanšu nozares sakārtošanu, kas notiek ciešā sadarbībā ar Latvijas valsti, Fincen un FKTK.
Vai šie mērķi ir sasniedzami? Es gribētu dzirdēt Tavu viedokli un rīcības plānu, lai sasniegtu šos mērķus. Gaidīšu e-pastu, lai varam noorganizēt telefonkonferenci.”
Ceturtdiena, 12. aprīlis, 2018 17.36
“Sveicieni, MB, paldies par šo e pastu. Man viss ir skaidrs un šajā virzienā jau darbojos Rīgā un Vašingtonā. Es visu sapratu.”
Bija pagājis jau pusotrs mēnesis kopš “ABLV” kraha, un pienācis maijs, tomēr FKTK joprojām kavējās ar gala lēmuma pieņemšanu. No e-pastu sarakstes nojaušams, ka Bunkus saņem slepenu informāciju, ka FKTK dos priekšroku “ABLV” pašlikvidācijai, kas pārvelk svītru Bunkus plāniem. E-pastā minēta vēl viena banka, par kuras stāvokli, acīmredzot, zināms ļoti ierobežotam lokam.
9.maijs, 2018, 1.47
“Dārgo Deivid, Kā klājas? Man kļuvis zināms, ka AB (domāts “ABLV” – red.) būs pašlikvidācija un Latvijas valdība glābs Rietumu banku. Izskatās, ka lietas neiet, kā vajag. Vai varam runāt rīt 16.30 pēcpusdienā pēc Latvijas laika vai piektdien tajā pašā laikā?”
Ceturtdiena, 17. maijs, 2018 16.06
“MB, atvaino, ka palaidu garām iespēju sazvanīties. Vai tu dod priekšroku telefonsarunai, vai parunāsim, kad būšu Rīgā? Man bija tikšanās, ko mēs apspriedām Vašingtonā. Un novērtēju dokumentu, ko nodošu tālāk.
Dod ziņu par iespējamiem laikiem, kad varam sazvanīties vai arī tiekamies maija beigās vai jūnija sākumā Rīgā, ja vien tajā laikā tur būsi.”
Sarakstē apspriestais dokuments ir sastādīts 26. aprīlī. Tajā ir nokomplektēta starptautiska komanda Bunkus vadībā kādas iespējams drīzumā gaidāmas bankas likvidācijas procesam. Komandā līdz ar Bunkus darbotos vēl viens advokātu birojs “Ellex Kļaviņš” ar advokātiem Raimondu Slaidiņu un Filipu Kļaviņu, kā arī starptautiskā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers”. Dokumentā minēts, ka ar abiem viņš jau ir vienojies. Advokātu birojā šonedēļ sacīja, ka šāda vienošanās nav tikusi parakstīta; auditorfirma apstiprināja, ka tādi sadarbības plāni patiešām bija.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi
Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja. Salīdzinājumā...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākLatvijā otrs augstākais strādājošo pensionāru īpatsvars Eiropas Savienībā
Lai gan lielākā daļa eiropiešu, sasniedzot valsts noteikto pensijas vecumu, dodas pelnītā atpūtā, Latvijā 44,2% iedzīvotāju, kas saņem pensiju vecumā līdz 74 gadiem, turpina savas darba...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākPieaug interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi
Šī gada pirmajā ceturksnī vērojama pieaugoša interese par jaunu un energoefektīvu mājokļu iegādi – piektdaļu (26 %) no kopējā izsniegtā hipotekāro kredītu apjoma veido Zaļais hipotekārais...
Lasīt tālākAptauja: teju piektdaļa iedzīvotāju pēc saskarsmes ar krāpniecību izjūt emocionālu stresu
Luminor bankas aptaujas dati liecina – lai gan 69% iedzīvotāju uzskata, ka krāpnieku mēģinājumi viņus tieši neietekmē, gandrīz piektdaļa jeb 17% norāda uz emocionālu stresu kā vienu...
Lasīt tālāk