• Tweet

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14. februārī, atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā 2023. gada valsts budžeta un budžeta ietvara 2023., 2024. un 2025. gadam likuma projektu, kā arī 13 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 12,7 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 14,7 miljardu apmērā. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpmākajos gados prognozēta budžeta deficīta samazināšanās līdz 2,3 procentiem no IKP 2024.gadā un diviem procentiem no IKP 2025.gadā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu šogad ieņēmumi paredzēti par diviem miljardiem eiro lielāki. Savukārt izdevumi – par 2,2 miljardiem eiro lielāki, un tas saistīts ar ģeopolitisko situāciju, kā arī valdības apņemšanos atbalstīt Latvijas iedzīvotājus energoresursu cenu pieauguma apstākļos un plānoto atbalstu Ukrainai cīņā ar Krievijas agresiju, teikts budžeta projekta anotācijā.

2023.gada valsts budžeta projektā noteikti pieci prioritārie virzieni – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība. Šīm prioritātēm paredzēts papildu finansējums 710 miljonu eiro apmērā.

Drošības jomā vidējā termiņā papildu finansējums ir paredzēts vairāk nekā 1,1 miljarda apmērā. Galvenās papildu izdevumu pozīcijas paredzētas pretgaisa aizsardzības un pretkuģu raķešu sistēmu iegādei, kāpinot Nacionālo bruņoto spēku aizsardzības spējas. Tāpat papildu finansējums paredzēts profesionālā dienesta un Zemessardzes kaujas spēju un gatavības celšanai, valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, kā arī Latvijā esošās NATO daudzfunkcionālās kaujas grupas paplašināšanai.

Iekšlietu jomā 24 miljonus paredzēts novirzīt amatpersonu ar dienesta pakāpēm mēnešalgu palielināšanai, 23,1 miljonu eiro – ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, savukārt 23,8 miljonus eiro – austrumu robežas infrastruktūras izveidei. Vēl 4,7 miljoni eiro paredzēti katastrofu pārvaldības centru izveidei un jaunu telpu iekārtošanai Valsts policijai Rīgas reģionā.

Tāpat papildu līdzekļi 77 miljonu eiro apmērā paredzēti Ukrainas iedzīvotāju un valsts rekonstrukcijas atbalstam, bet 4,9 miljoni eiro – kiberdrošības stiprināšanas pasākumiem.

Veselības nozares prioritārajiem pasākumiem papildus paredzēts finansējums 85,8 miljonu eiro apmērā. Tas paredz uzlabojumus onkoloģijas jomā, tostarp diagnostikā, paliatīvajā aprūpē pacientiem mājās, specializētās pārtikas iegādē. Tāpat būs iespēja turpināt līdzšinējo terapiju, pārskatīt apmaksas tarifus, kā arī kompensējamo zāļu sarakstā varēs iekļaut jaunus onkoloģijas medikamentus.

Tāpat uzlabojumi paredzēti bērnu veselības aprūpē, tostarp kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksā bērniem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksā cistiskās fibrozes pacientiem.

Izglītības jomā atalgojuma palielināšanai pedagogiem paredzēti 61,6 miljoni eiro, tostarp pirmsskolas pedagogu zemākā mēneša darba algas likme jau iepriekš noteikta 1070 eiro apmērā, bet no šī gada 1.septembra vispārējās izglītības iestāžu pedagogu zemākās algas likmi paredzēts palielināt līdz 1080 eiro par 36 stundām. Papildu 8,6 miljoni eiro paredzēti, lai varētu pilnībā sagatavoties pārejai uz mācībām latviešu valodā, ieviestu valsts pārbaudes darbus dabas zinātņu un tehnoloģiju tēmu mācību priekšmetos, palielinātu atlīdzību asistenta pakalpojuma sniedzējiem, kā arī nodrošinātu brīvpusdienas 1.-4. klašu skolēniem.

Augstākās izglītības un zinātnes jomā papildu finansējums 31,8 miljonu eiro apmērā paredzēts zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektiem un valsts pētījumu programmas īstenošanai, kā arī pasaules līmeņa tenūras profesūras veidošanai, finansēšanas modeļa maiņai augstskolās un paaugstinātām mērķstipendijām kvalificētu pedagogu nodrošināšanai skolās. Savukārt sporta jomas atbalstam paredzēts novirzīt 5,6 miljonus eiro.

Papildu finansējums 3,2 miljonu eiro apmērā plānots šī gada dziesmu svētku sekmīgai norisei. Palielinot finansējumu no akcīzes nodokļu ieņēmumiem, papildu līdzekļus 1,37 eiro apmērā paredzēts novirzīt Valsts kultūrkapitāla fondam, bet 3,8 miljonus eiro – atalgojuma palielināšanai valsts muzeju, bibliotēku, arhīvu, teātru un citu kultūras iestāžu darbiniekiem.

Labklājības jomā papildu finansējums 10,4 miljonu eiro apmērā paredzēts, lai palielinātu atbalstu mazāk aizsargātajiem valsts iedzīvotājiem – minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un pamata sociālās palīdzības pabalstu saņēmējiem. Plānots, ka minimālo ienākumu līmeni pārskatīs katru gadu atbilstoši ekonomiskajiem radītājiem. Papildu finansējums sešu miljonu apmērā paredzēts atlīdzības palielināšanai asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, bet 4,4 miljoni eiro paredzēti tehnisko palīglīdzekļu pieejamības uzlabošanai.

Par 2023. gada valsts budžeta likuma projektu Saeimas sēdē 1. lasījumā plānots lemt 17. februārī, informē Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.

Foto: Saeimas kanceleja