Budžeta komisija galīgajam lasījumam virza grozījumus par atbalstu mājsaimniecībām ar sašķidrinātās naftas gāzes un dīzeļdegvielas apkuri
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 8. februārī, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Tie paredz valsts atbalstu sniegt arī tām mājsaimniecībām, kas apkurei izmanto sašķidrināto naftas gāzi (propānu-butānu) vai dīzeļdegvielu.
Sašķidrinātās naftas gāzes izmaksu pieaugumu plānots kompensēt 50 procentu apmērā, bet ne vairāk kā 100 eiro par megavatstundu. Uz vienu mājsaimniecību paredzēts noteikt patēriņa slieksni, kas atbilstu vidēja izmēra mājsaimniecībai – viena tonna sašķidrinātās gāzes.
Dīzeļdegvielas izmaksu pieaugumu arī plānots kompensēt 50 procentu apmērā, bet ne vairāk kā 2,01 eiro par litru. Patēriņa slieksnis uz vienu mājsaimniecību paredzēts četri tūkstoši litru marķētās dīzeļdegvielas, kas aprēķināts, pieņemot vidējo ar dīzeļdegvielu apkurināmo mājsaimniecības platību.
Valsts sniegto atbalstu neapliks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, savukārt kompensācijas maksā paredzēts iekļaut arī pievienotās vērtības nodokli.
Lai pieteiktos atbalstam, iedzīvotājiem, kuri apkurei iegādājas dīzeļdegvielu vai sašķidrināto gāzi, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā.
Patlaban Latvijā ir ap 4500 mājsaimniecību, kas apkures un karstā ūdens nodrošināšanai izmanto sašķidrināto naftas gāzi, savukārt ap 3100 mājsaimniecību siltumu nodrošina ar marķēto dīzeļdegvielu, ko apkures vajadzībām var iegādāties ar samazinātu akcīzes nodokli, norādīts grozījumu anotācijā.
Paredzēts, ka iedzīvotāji atbalstam varēs pieteikties no 15.februāra, un to varēs saņemt par gāzi un dīzeļdegvielu, kas apkures vajadzībām iegādāta laika posmā no pagājušā gada 1.maija līdz šī gada 30.aprīlim.
Iepriekš Saeima jau noteica pasākumus, lai iedzīvotājiem segtu daļu no energoresursu cenu pieauguma – par centrālo apkuri, apkurē izmantoto elektrību, dabasgāzi, koksnes granulām, briketēm, malku.
Galīgajā lasījumā likuma grozījumus paredzēts skatīt Saeimas 9.februāra sēdē.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk