• Tweet

Nu jau arī Brisele sākusi bažīties par Latvijas iedzīvotāju neviesmīlību viņiem ieplānotajai eiro atnākšanai. Jaunākais Eurostat pētījums liecina, ka atbalsts jaunajai valūtai ir tik tikko virs trešdaļas – 35%, un arī Latvijā ar dažādām statistiķu un sabiedrisko attiecību viltībām uztūnētie dati nav daudz labāki – 36%.

Protams, tie ir krietni augstāki par pagājušā rudens graujošajiem 10% respondentu, kas skaļos paziņojumos tika uzdoti par trešdaļu Latvijas iedzīvotāju. Izņemot laukā no pētījuma eiro ieviešanas laika faktoru, proti, iespēju atbildēt – es esmu par eiro, bet ne tuvākajos gados –, tiešām pavērusies optimistiskāka aina. Un tomēr ne pietiekami.

Pagājušajā nedēļā saviem kolēģiem taisnoties bija spiests komisārs Andris Piebalgs. Izrādās, Latvijas skeptiskā sabiedriskā doma šobrīd ir kritiskāks faktors eiro ieviešanas projektā, nekā šaubas par makroekonomisko rādītāju stabilitāti ilgtermiņā, kā arī pie mums no Kipras plūstošā Krievijas pavalstnieku nauda. Tāpēc komisārs sūta premjeram Valdim Dombrovskim šādu rīkojumu: «Valdībai ir jāturpina darīt viss, lai pārliecinātu cilvēkus. Ir jāpārliecina vairākums, ka tas ir labi, kas notiek. Tas ir izcili svarīgi. To taču jebkurš prasīs – jūs pievienojaties eirozonai, bet pie jums lielākā daļa ir pret. Kā jūs to izskaidrojat? Es vakar mēģināju skaidrot kolēģijā, ka cilvēki šaubās, jo viņiem ir labi šobrīd. Cilvēki domā, kāpēc gan kaut ko mainīt. Bet tas, jāatzīst, neskan pārliecinoši. Mums vajadzētu vismaz 51 pret 49!» Komisāra piesauktā par un pret procentuālā attiecība pagaidām izskatās maz ticama, bet, balstoties uz rudens aptauju rādītājiem, tā vispār būtu zinātniskā fantastika. Rādītāji uzlabojas, tātad eiro kampaņai atvēlētie 1,4 miljoni latu pamazām sāk atmaksāties.

Uz tikšanos ar Latvijas žurnālistiem un pašvaldību sabiedrisko attiecību pārstāvjiem komisārs ieradās, bruņojies ar jaunākajiem Eurostat datiem, kas pašā eiroznonā uzrāda ļoti lielu optimismu – valstīs, kur eiro jau lieto, tam uzticas 66% iedzīvotāju. Tomēr Andris Piebalgs bija patiesi apjucis, uzklausot Neatkarīgās atstāstīto sīko starpgadījumu kādā Briseles suvenīru bodītē. Tirgotājs atteicās pieņemt Jelgavas domes pārstāves Līgas Klismetas sniegto piecu

eiro naudaszīmi, jo banknote it kā nākusi no Kipras. Komisārs atzina: «Tas ir šokējoši. Bet tas rāda, cik liels spēks ir masu informācijas līdzekļiem.» Acīmredzot iedzīvotāji seko līdzi visai jaunākajai informācijai un bažījas, vai Kipra spēs apkalpot savu 10 miljardu eiro lielo parādu – kaut arī dalībvalstu ekonomikas politikas ir ļoti nacionālas, valūta ir viena un tā pati.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne