• Tweet

Saeima nākamnedēļ izskatīs priekšlikumu aicināt, aizdomās par korupciju turēto, Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču atkāpties no amata. Lai arī vairākas amatpersonas, tostarp Valsts prezidents Raimonds Vējonis, jau aicinājušas Rimšēviču atkāpties, Latvijas Bankas prezidents paziņojis, ka negrasās to darīt, jo neuzskata sevi par vainīgu. Rimšēviča lieta, iespējams, izgaismojusi trūkumus Latvijas likumdošanā.

Priekšlikumu Saeimas frakcijas deputātiem iesniedza partija “Vienotība”, kuras Saeimas frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri uzsvēra, ka Rimšēviča turpmākā atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā, pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsāktā kriminālprocesa par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, negatīvi ietekmē Latvijas valsts starptautisko reputāciju un met ēnu uz Latvijas finanšu sistēmu kopumā.

Taču, neraugoties uz to, maz ticams, ka Rimšēvičs varētu atstāt Latvijas Bankas prezidenta amata. Par to pat gatavs saderēt Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

“Kāpēc ir tāda pārliecība, ka Saeima nobalsos un viņš atkāpsies? Man nav ne mazākās pārliecības, ka viņš atkāpsies. Līdz ar to es negribu piedalīties tajā spēlē, kur viņš pēc tam manu lēmumu ignorē. Ir skaidrs, ka viņš neatkāpsies. Esmu gatavs uz to saderēt!” uzskata ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Saeimas aicinājums gan neliktu Rimšēvičam nolikt amata pilnvaras, – tā joprojām būtu viņa paša izvēle. Un, kā jau iepriekš atzinis Ventspils mērs Aivars Lembergs, lielākā daļa amatpersonas, kuras ieceļ Saeima, ir neaizskaramas un šādu situāciju radījis pats parlaments.

Lembergs norādīja, ka situāciju, kurā Latvijas Banka atrodas ārpus kontroles, radīja ekspremjers un bijušais Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše. “Tas ir viņa nopelns, ka likumā tika iestrādāts regulējums, kas paredz, ka Latvijas Bankas prezidentu, kamēr viņš neiesniedz atlūgumu vai viņam nebeidzas pilnvaru termiņš, nevar atbrīvot no amata,” norādīja Lembergs.

Tomēr Latvijas Bankas prezidentu ir iespējams atbrīvot no amata, ja pierādīts smags pārkāpums. “Lai to pierādītu, nepieciešams notiesājošs spriedums. Tas ir ierakstīts likumā apzināti, lai Latvijas Bankas prezidents būtu neaizskarams,” skaidroja Ventspils mērs, kurš uzskata, ka šāda prakse gan neesot normāla.

Pagaidām žurnālistiem nav izdevies noskaidrot paša Rimšēviča domas šajā jautājumā, taču netiek izslēgts, ka arī Saeimas aicinājums nevarētu viņam likt mainīt domas, jo jau iepriekš Latvijas Bankas prezidents pārliecinoši izklāstījis savu pārliecību saistībā ar esošo situāciju.

Kā zināms, Rimšēvičs tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma 320. panta 4. daļas – par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā.

Foto: Saeimas kanceleja