“Brexit” ietekmē SVF samazina pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 3,1%, brīdinot par Lielbritānijas referenduma par aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) negatīvo ietekmi uz pasaules ekonomiku. Neskatoties uz to, Lielbritānijas ekonomika joprojām pieaugs straujāk nekā Vācijas, Francijas un Itālijas.
Fonds eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam salīdzinājumā ar aprīli ir paaugstinājis par 0,1 procenta punktu – līdz 1,6%, savukārt nākamā gada prognoze ir samazināta par 0,2 procenta punktiem un tagad ir 1,4% apmērā.
Eiro zonas lielākajām ekonomikām Vācijai un Francijai šogad tiek gaidīta ekonomikas izaugsme attiecīgi 1,6% un 1,5% apmērā. Salīdzinājumā ar aprīli Vācijas IKP pieauguma prognoze palielināta par 0,1%, bet Francijai – par – 0,4%. Nākamgad fonds sagaida gan Vācijas, gan Francijas ekonomikas apmēra kāpumu par 1,2%, kas ir attiecīgi par 0,4 un 0,1 procenta punktu mazāk nekā aprīlī.
Izņemot Nigēriju, Lielbritānijai ekonomikas izaugsme samazināta visstraujāk nekā jebkurai citai no 16 valstīm. Vienlaikus Lielbritānijas ekonomiskā izaugsme joprojām pārsniegs Vāciju un Franciju, kā arī Itāliju, kurai IKP pieaugs tikai par 1%.
“Brexit ir atstājis tiešu ietekmi uz Eiropu, jo īpaši Lielbritāniju,” skaidroja SVF, norādot, ka Lielbritānijas lēmums pamest ES neietekmēs valstis tikai uz “pāris gadiem”, bet “atspēlēsies pakāpeniski gadu laikā”.
“Lēmums atstāt ES iezīmē jaunu posmu Lielbritānijas ekonomikai,” norādīja Valsts kases runas vīrs,”Mūsu absolūta prioritāte ir sniegt skaidru signālu gan uzņēmējiem šeit, gan visā pasaulē, ka esam atvērti uzņēmējdarbībai un apņēmušies saglabāt Lielbritāniju kā pievilcīgu galamērķi ārzemju investoriem.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijā notikušajā referendumā 51,9% dalībnieku nobalsojuši par valsts izstāšanos no ES, bet 48,1% – par palikšanu blokā.
Referendums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Mārciņas vērtība nokritusies līdz zemākajam punktam 31 gada laikā.Referenduma dēļ strauju lejupslīdi piedzīvoja ne tikai britu mārciņas vērtība, bet arī samazinājās cenas akciju un naftas tirgos.
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns paziņoja, ka nāksies koriģēt ilgtermiņa budžeta prognozi. Bija paredzēts līdz 2020. gadam panākt ienākumu un izdevumu līdzsvaru, tomēr pēc referenduma no šī mērķa ir jāatsakās.
Foto:stux/https://pixabay.com/en/users/stux-12364//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Izstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākAptauja: latvieši, lietuvieši un igauņi šovasar dos priekšroku vietējam tūrismam
Baltijas iedzīvotāji šovasar visvairāk plāno apceļot paši savu valsti, kā arī apmeklēt tuvējās kaimiņvalstis, liecina “Booking Group Corporation” piederošā automašīnu nomas brokera...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina atbalstīt vietējos ražotājus un svētku galdā likt Latvijas produktus
“Latvijas lauksaimniekiem šis ir grūts gads. Netipiski vēsais un mitrais pavasaris un vasaras sākums radījis izaicinājumus virknei lauksaimniecības sektoru un lielai daļai saimniecību. Tieši...
Lasīt tālākPārtikas preču cenām jābūt caurskatāmām un ērti salīdzināmām, uzsver Tautsaimniecības komisija
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPlauktos būs vairāk Latvijas preču
LatvijasTirgotāju asociācija (LTA) š.g. 16. jūnijā plkst. 14.00 uz tikšanos bija aicinājusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, biedrību...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālāk