“Bordāna rīcība izskatās politizēta!” Saeimā nav atbalsta ierosinājumam atlaist ģenerālprokuroru
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) neuzticības izteikums ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram var palikt tikai skaļa paziņojuma līmenī – Jaunās konservatīvās partijas lielāko daļu partneru nepārliecina Bordāna sagatavotais pamatojums, un šobrīd viņa ierosinājumam sākt Kalnmeiera atstādināšanas procedūru nav nepieciešamo 34 Saeimas deputātu parakstus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Tieslietu ministra informatīvais ziņojums pārstāsta jau iepriekš zināmus gadījumus, kad prokuratūras darbs izpelnījies gan Valsts kontroles, gan Eiropas tiesu kritiku. Bordāna ziņojumā kā viena no nepamatotām lietām minēta arī prokuratūras sāktā kriminālvajāšana pret Jaunās konservatīvās partijas politiķi, tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu. Tās dēļ Kalnmeiers, pēc Bordāna domām, nonācis interešu konfliktā.
Pārējās valdošās partijas gan norāda, kamēr šajā lietā nav tiesas sprieduma, Jaunās konservatīvas partijas vēlme atbrīvoties no Kalnmeiera izskatās politizēta.
KNAB bijušo darbinieku Jutas Srīķes, Jura Juraša – redzamāko Jaunās konservatīvas partijas līderu neapmierinātība ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru bija novērojama vēl pirms viņi kļuva par politiķiem. Vēlēšanās JKP līderi iekļuva Saeimā, Jānis Bordāns kļuva par tieslietu ministru, ministrijā par parlamentāro sekretāru sāka strādāt Jurašs. Dažus kādreizējos KNAB darbiniekus pieņēma darbā ministra birojā. Bordāns solīja vairākām amatpersonām neļaut vairs turpināt strādāt, un Kalnmeiers bija viena no tām.
Likums paredz piecus gadījumus, kad var atlaist ģenerālprokuroru. Ja viņš ir tīši pārkāpis likumu, pieļāvis apkaunojošu rīcību, zaudējis nevainojamu reputāciju, ir kādas politiskas partijas biedrs vai nonācis interešu konfliktā.
Likumā ir radīts mehānisms, lai politiķi nevar dažu stundu laikā atbrīvoties no ģenerālprokurora. Vispirms rosināma pārbaude , to var iniciēt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš jau pasteidzās pateikt, ka tam neredz pamatojumu, bet ir arī otrs ceļš – pārbaudi var sākt pēc 34 Saeimas deputātu iesnieguma. Pēc tam ģenerālprokurora darbību izvērtē tiesnesis un beigās visu izšķir Saeimas balsojums.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns rīkojās tā kā likums neparedz. Viņš sūtīja informatīvo ziņojumu par neuzticības izteikšanu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram uz valdību, taču premjerministrs atteicās jautājumu skatīt valdībā.
“Valdība šo jautājumu neskatīs, tas valdībai nepiekrīt. Mūsu valstī izpildvara un tiesu vara ir šķirtas un manā vadībā tās paliks šķirtas,” norāda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Savukārt JKP par nepieciešamo Saeimas deputātu parakstu savākšanu Kalnmeiera pārbaudes uzsākšanai ir pārliecināta. “Bet mēs noteikti vāksim 34 deputātu parakstus atbilstošā formā un procedūrā un es diezgan droša, ka savāksim,” pauž Juta Strīķe.
Tomēr pastāv šaubas, vai Bordāna neuzticības izteikšanai ģenerālprokuroram būs turpinājums, jo nepieciešamo balsu Saeimā var arī nebūt. Izņemot dažus KPV LV deputātus, partneri kritizē Bordāna ziņojumu, sakot, ka dokuments ir juridiski vājš.
“Šajā gadījumā tas aiz ausīm ir formulēts un tā ir pamatproblēma,” pauž Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins.
Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars šaubas, vai šajā gadījumā pamatojums ir pietiekams. Nepārliecību pauž arī Attīstībai/Par Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
18 lappušu garajā informatīvajā ziņojumā, kam ir ierobežota piejamība, uzskaitīti trūkumi prokuratūras darbā. Minēts Valsts kontroles ziņojums par – 90 000 izlietojumu neparedzētiem remontdarbiem, arī par piemaksām prokuroriem. Citētas senas un nesenākas Kalnmeiera intervijas, prokuratūra vainota zaudētajā Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietā Eiropas tiesā, kā arī soda bardzības trūkumā eksdeputāta Askolda Kļaviņa lietā. Liela sadaļa ziņojumā veltīta Jurim Jurašam. Kalnmeieram un Jurašam esot izveidojies īpašs attiecību raksturs. Tiek apgalvots, ka Kalnmeiers nonācis interešu konlfliktā, jo nepatika pret Jurašu pāraugusi krimināllietā.
“Kalnmeiers vada izmeklēšanas institūciju, viņš ir atbildīgs par to, un tikai aklais var neredzēt, kā notika krimināllietas pret Jurašu uzsākšana, izbeigšana, atkal uzsākšana, un faktiski pie neizmeklētas lietas, Jurašs ir atstādināts no viņa darba Saeimā. Tā ir tiesas varas iejaukšanās likumdevēja varā,” uzskata Bordāns.
Tikmēr Kalnmeirs nepiekrīt, ka būtu nonācis interešu konfliktā Juraša lietas sakarā. “Jā, pirms pāris gadiem bija asa retorika starp tobrīd KNAB darbiniekiem un mani, to es negrasos noliegt. Taču man ar Jurašu lietu nav tieša sakara, jo es to neizmeklēju, un neesmu tajā arī kā amatpersona. Man nav arī tiesību dod kaut kādus norādījumus procesa virzītājam, es to nekad neesmu darījis. Pastāv risks, ka tā ir politiska iejaukšanās tiesu varas darbībā. It sevišķi tas attiecas uz kriminālprocesiem,” pauž Kalnmeiers.
Bordāna sagatavotajā ziņojumā atgādināts arī par Kalnmeiera kopīgajām medībām ar politiskās un uzņēmēju elites pārstāvjiem. “Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka šajās medībās bijis arī VP priekšnieks Ints Ķuzis un vēl daži tiesībsargājošo iestāžu darbinieki. Neviens no Saeimas deputātiem, kuriem būtu jāuzrauga prokuratūras darbs, nenoliedz, ka prokuratūrai būtu jāstrādā labāk. Tomēr uzskata, ka darba organizācijas nepilnību dēļ Kalnmeiers zaudēt nevainojamu reputāciju nevar.
“Tas, kas man visvairāk uzkrīt, laika faktors. Dokumentā nav gandrīz neviena lieta, kas būtu notikusi tikko, kur būtu kādi jaunatklāti apstākļi,” pauž Pavļuts.
Arī Raivis Dzintars neslēpj, ka tas, kā tā lieta izskatās, ir interpretējama arī kā politiska lieta, jo prokuratūra nodarbojas arī ar TM parlamentārā sekretāra iespējamiem kriminālpārkāpumiem.
“Nekādā gadījumā es Bordāna kungam nevaru pārmest naivumu, vai, ka viņš nesaprot, ko viņš dara. Es domāju, ka viņš labi apzinās, ko viņš dara . Vienlaikus mūsu partneri varbūt saprot, ka šeit rezultāts varbūt nebūs sasniegts. Iespējams, ka tas ir mēģinājums pievērst uzmanību,” pauž Judins.
Kalnmeieram līdz otrā termiņa pilnvaru beigām palicis gads. Trešo reizi pēc kārtas viņš uz šo augsto amatu pretendēt nevarēs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Brīvdienās laiks būs mierīgs, jaunnedēļ kļūs mazliet vēsāks
Novembra pirmā nedēļa ir iesākusies ar visai mierīgu laiku - vietām novērojām sīkus nokrišņus, atsevišķas naktis aizvadītas ar nelielu salu, vienīgi darba nedēļas beigās vējš piekrastē...
Lasīt tālākLatvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu
7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums –...
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas pilnvaras
Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 15. Saeimas deputāta pilnvaras. Mandātus ieguva 41 no kandidātu saraksta “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Edvards Smiltēns
Saeima otrdien, 3. novembrī, par 15. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Edvardu Smiltēnu. “Par” E. Smiltēna kandidatūru 15. Saeimas priekšsēdētāja amatā balsoja 79 deputāti, bet “pret”...
Lasīt tālākNedēļas sākumā saglabāsies anticiklonu ietekme
Nedēļas sākumā laikapstākļus Latvijā joprojām noteiks anticiklona ietekme, tādēļ laiks būs samērā mierīgs, lielākoties ar lēnu vēju un biežu miglas veidošanos. Tomēr nedēļas otrajā...
Lasīt tālākNākamnedēļ kļūs aukstāks
Nedēļas izskaņā debesis lielākoties klās mākoņi, saulei uzspīdot vien brīžiem, un palaikam gaidāms arī lietus. Pūšot lēnam vējam, naktīs atsevišķos rajonos veidosies migla, kas vietām...
Lasīt tālākNo jautras mistikas līdz stindzinošām šausmām: 5 filmas, ko noskatīties Helovīna vakarā
Helovīns nav iedomājams bez izgrebtiem ķirbjiem, saldumiem, spocīgiem kostīmiem un, protams, labas filmas. Neatkarīgi no tā, vai priekšroku dod vieglai mistikai, aizraujošiem trilleriem vai īstām...
Lasīt tālākPieaug saslimstība ar gripu, daļai iedzīvotāju vakcīnas vēl nav pieejamas
Pakāpeniski palielinās saslimstība ar gripu, taču daļai iedzīvotāju joprojām nav iespējas vakcinēties, jo kavējas vakcīnu piegādes. Tikmēr interese par vakcināciju pieaug. Bažas par darbinieku...
Lasīt tālākAizsardzības komisija konceptuāli atbalsta plašākas robežsargu pilnvaras valsts robežas aizsardzībai
Lai robežsargiem būtu skaidrākas tiesības, kā rīkoties uz valsts ārējās robežas, un viņi labāk aizsargātu mūsu robežas infrastruktūru no hibrīduzbrukumiem, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu...
Lasīt tālākBaltijā arvien vairāk iedzīvotāju norāda uz finansiālās situācijas pasliktināšanos – Latvijā jau katrs trešais
Baltijas valstu iedzīvotāju finansiālais noskaņojums kļūst arvien negatīvāks, apliecinot augošu ekonomisko spiedienu reģionā. Vissatraucošākā situācija ir Latvijā, kur fiksēts straujākais...
Lasīt tālāk
