• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
21/10/2021, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība
Autors: Publicitātes materiāls

Ceturtdien, 21. oktobrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Mārketings un komunikācija 2022”, kurā tika apspriestas jaunākās tendences mārketingā un reklāmā, kā arī runāts par zīmolvedību, mūsdienīgu mārketinga saturu, analizētas visbiežāk pieļautās mārketingā un runāts par to, kā zināt to, vai reklāma internetā bijusi efektīva.

JCDecaux Latvija vadītāja Jeļena Brokāne norādīja, ka Latvijas reklāmas tirgū šodien apritē ir 80 miljoni reklāmu, no kurām vides reklāma aizņem tikai 10%. Vienlaikus viņa pieļāva, ka nākotnē reklāmas tirgus varētu palielināties. Pēc Brokānes teiktā, reklāmu pieaugums nākotnē varētu būt 5% gadā, savukārt vides reklāma piecu gadu laikā varētu sasniegt 16% no visa mediju tirgus. Brokāne norādīja, ka uz 2022. gada beigām Rīgas ielās varētu parādīties 470 jaunas vides reklāmas konstrukcijas. Vienlaikus viņa atzina, ka vides reklāmas izmaksas pieaug. “Jautājums, vai Rīgā būs jaunā Tokija? To mēs redzēsim nākotnē,” piebilda Brokāne.

Savukārt uzņēmēja – aģentūras JDP Integrated Communications dibinātāja un vadītāja Jolanta Derkevica-Pilskunga konferencē iezīmēja galvenās tendences mūsdienīgā mārketinga saturā. Pēc viņas teiktā, iedarbīga mārketinga saturam šodien jābūt ātram, uzticamam un autentiskam. Viņa norādīja uz to, ka Covid-19 laikā ir palielinājusies uzticība uzņēmumiem, jo sabiedrībai, šķiet, ka sekos risinājums. “Bet tas ilgi neturpināsies, ja mēs nerīkojamies tā, lai sabiedrības mums ticētu. [..] Ikviens uzņēmums ir daļa no lielās krīzes. Katrs uzņēmums ir kā centrālais informācijas devējs,” uzsvēra Derkevica-Pilskunga.

Tāpat viņa norādīja uz to, ka pandēmija ir paātrinājusi pašreizējās izmaiņas cilvēku uzvedībā. Pēc viņas teiktā, šis ir ātrās instrukcijas laikmets, un uzņēmumam šajā pandēmijas laikā ir jāatzīst, kam uzņēmums šobrīd ir atvērts, jāsniedz informāciju par alternatīvām un jāuztver sevi kā daļu no krīzes. “Jo ātrāk uzņēmums uztvers sevi kā daļu no krīzes, jo labāks būs rezultāts,” piebilda eksperte. Viņa prognozēja, ka zīmoli nākotnē arvien vairāk runās par aktuālām tēmām un piedalīsies procesos.

Savukārt Alberta Uzņēmumu grupa vadītājs Alberts Jodis iezīmēja visbiežāk pieļautās kļūdas mārketingā, uzsverot, ka saskaroties ar krīzi uzņēmējiem ir jāmaina savs uzvedības modelis. Pēc viņa teiktā, pirmais, no kā vajadzētu izvairīties, ir “strausa politika” un otra galējība – haotiskām aktivitātēm, nesaprotot mērķi tām. Tāpat divas galējības ir nefokusēties uz klientiem, kā arī fokusēties pārāk daudz uz tiem.

“Tāpat nepareiza rīcība ir ignorēt konkurentus ar domu, ka mēs tāpat esam labākie. Tas ir nepareizi, jo uzņēmējs neatrodas uz vientuļas salas un viņam ir jāmijiedarbojas ar klientiem un konkurentiem. Tāpat nav pareizi konkurentus kopēt, jo bizness tā ir cīņa – mums ir jācīnās par klientiem, pasūtījumiem u.tml.,” norādīja Jodis.

Raksturīga esot arī iezīme, ka krīzei sākoties, pazūd vadītājs un pirmajā plānā iziet to vietnieki. “Vadītājam ir jābūt kā kapteinim uz komandas tiltiņa,” uzsvēra Jodis.

Viņš norādīja arī uz to, ka liela problēma ir tā, ka uzņēmēji nedomā par rītdienu jeb to, kas būs pēc krīzes: “Viņi neskatās, kas būs pēc krīzes, tostarp kur atradīsies viņu bizness, kur atradīsies viņu klienti un kā to visu vadīt. Ja jūs necentīsieties vadīt situāciju, tad situācija vadīs jūs.” Pēc komunikācijas eksperta teiktā, katrā uzņēmumā ir nepieciešama krīzes vadības grupa, kas strādā ar produktiem un klientiem. Tāpat uzmanība jāpievērš konkurentiem un tirgus situācijai. “Vadītajam ir jādomā par to, kur viņa bizness būs pēc krīzes,” piebilda Jodis.

Vadītāja nozīmi iezīmēja arī Mg. Paed., apmācību uzņēmuma “Personīgā Zīmola Akadēmija” un personāla atlases uzņēmuma “DarbaGuru” un radītāja un vadītāja Inga Daliba, kas runāja par to, kā veidot vadītāja personīgo zīmolu LinkedIn-ā. Viņa uzsvēra, ka šodien LinkedIn ir vadošais profesionālo kontaktu sociālais tīkls, kuru lieto vairāk nekā 774 cilvēki visā pasaulē, un tas iegūst arvien lielāku popularitāti arī Latvijā.

Viņa uzsvēra, ka savs zīmols ir jāveido ilgstoši un norādīja uz dažādiem aspektiem, kas ir jāievēro, lai izveidotu profesionālu profilu. Tāpat viņa aicināja ievērot kvalitatīvas digitālās indentitātes veidošanas praksi, uzņēmējiem aktīvāk dalīties ar saturu un iesaistīties.

Savukārt brendinga profesionālis ar 15 gadu stāžu Krišjānis Papiņš uzsvēra, ka cilvēki mūsdienās dzīvo brendos un brends ir priekšstats, kas cilvēkiem par kaut ko rodas. “Jo unikalitāte ir izteiktāka, jo brends ir spēcīgāks. Stratēģija ir plāns kā apsteigt konkurentus. Savukārt pozicionējums ir uzlikt objektu uz realitātes kartes, kas atrodas cilvēka prātā,” uzsvēra Papiņš.

Viņš uzsvēra, ka vissvarīgākais, ko uzņēmums var gūt ir lojalitāte, bet tā iespējama tikai veidojot attiecības ar klientiem.

Konferencē uzstājās arī LU Globālās ekonomikas starpdisciplināro studiju lektore, doktorante Annija Apsīte, kas runāja par kultūras atšķirību aspektiem, jeb kas jāņem vērā komunikācijā ar atšķirīgām kultūrām. Pēc viņas teiktā, ir svarīgi, lai cilvēki, kuri redz savu kultūru it kā no malas, ir spējīgi vienkāršāk adaptēties, izprast un pielāgoties citas kultūras sabiedrībā. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka mēs esam līdzīgi, nekā domājam, un labākais, ko varam darīt, ir pašiem apzināties savu vērtību, nevis sekot mītiem par to, kādi esam.

Biznesa konferenci noslēdza “Green Wire Media” vadītājs Rinalds Ažiņš, kas runāja par to, kā zināt, vai investētā nauda reklāmā atmaksājas. Viņš pauda, ka prakse rāda, ka visbiežākās kļūdas, ko pieļauj uzņēmumi, ir lēna un nepārdomāta mājaslapa, neskaidri soļi un neizmantotas iespējas.

Pēc viņa teiktā, šodien ikviens uzņēmums var sekot līdzi darbībām savā mājaslapā, tai skaitā pirkumiem, zvaniem, e-pastiem un klientu darbībām, izmantojot dažādus instrumentus, tai skaitā Google analytics vai Facebook Pixel, kas seko līdzi lapas apmeklējumiem, pavadītajam laikam mājaslapā, grozam, pirkumiem u.tml.

“Svarīgākais šobrīd ir darīt – izmantot visus analizēšanas instrumentus, jo, ja mēs nezinām, cik mums klients izmaksā, tad mēs nevaram pateikt, kas no izmantotajiem instrumentiem ir bijuši efektīvi. Savukārt nezinot to, mēs nevaram pateikt, vai mēs šo naudu dedzinām vai vinnējam,” uzsvēra Ažiņš.

925 skatījumi




Video

Saeima atbalsta mangāna rūdas iekļaušanu sankcionēto preču sarakstā

28/03/2024

Saeima trešdien, 27. martā, atbalstīja lēmuma projektu par pasākumiem Latvijas valsts ekonomiskās sadarbības pārtraukšanai ar agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju. Deputāti tajā...

Lasīt tālāk
Video

LDDK ģenerāldirektors: Jāmazina ieradums ņemt darbnespējas lapas

26/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Jāmazina darbinieku ieradums ņemt slimības lapas, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kā...

Lasīt tālāk
Video

No 1. aprīļa reģionālajā sabiedriskajā transportā tiks ieviesti jauni biļešu veidi un tarifi

25/03/2024

No šī gada 1. aprīļa pakāpeniski stāsies spēkā jaunā reģionālā sabiedriskā transporta biļešu un tarifu sistēma. Turpmāk, pārvietojoties zonu ietvaros, vilcienu biļešu cena sastāvēs...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija: Jānosaka maksimālais tarifs braucienam ar taksometru no lidostas

22/03/2024

Lai novērstu pasažieru apkrāpšanu gadījumos, kad negodprātīgi taksometru pakalpojumu sniedzēji pieprasa nesamērīgi augstu maksu, plānots noteikt maksimālo tarifu braucienam ar taksometru...

Lasīt tālāk
Video

Ābrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam

21/03/2024

“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā...

Lasīt tālāk
Video

Eksperti: Iedzīvotājus no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskā situācija un neskaidrība par nākotni

20/03/2024 | Autors: Publicitātes materiāls

Pie zemās aktivitātes mājokļa tirgū vainojamas ne tikai augstās EURIBOR likmes, bet arī nepietiekami ienākumi un ekonomiskā situācija, liecina ekspertu novērojumi. “Mājokļu attīstītāji...

Lasīt tālāk
Video

PVD dzīvnieku audzētavā “Lieldeviņzare” izņem suņus

20/03/2024

Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpumiem un ilgstošu konstatēto pārkāpumu nenovēršanu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no dzīvnieku audzētavas “Lieldeviņzare” Bauskas...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija pauž atbalstu samazinātajai 12% PVN likmei sabiedriskajā ēdināšanā

20/03/2024

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas deputāti otrdien, 19. martā, apspriežot ēnu ekonomikas situāciju sabiedriskās ēdināšanas jomā,...

Lasīt tālāk
Video

LOSP valdes priekšsēdētājs: Polijas izcelsmes gurķi, iespējams, nāk no Krievijas

19/03/2024

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā nonākusi informācija par konstatētajiem iespējamajiem pārkāpumiem vienā no lielākajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem...

Lasīt tālāk
Video

“airBaltic” lidmašīnas 40% reisu apkalpo citu aviokompāniju pasažierus

18/03/2024

Šogad nacionālajai aviosabiedrībai “airBaltic” jāatrod 300 miljoni eiro, lai atmaksātu iepriekš aizņemto naudu un turpinātu iepirkt jaunas lidmašīnas. Taču pēdējā gada laikā tikai...

Lasīt tālāk