Biodegvielas ražotāji lūdz glābšanas riņķi
Pēc valsts palīdzības izmisīgi sauc ar politisku lēmumu radītā biodegvielas nozare. Pieci gadi pagājuši, taču uz savām kājām tā nav spējusi patstāvīgi nostāties – valsts atbalsts visā šai laikā bijis nekonsekvents, pakļauts jaunatnākušu partiju un ministru interesēm. Kopējā ieguldītā summa, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem ir 67,3 miljoni latu, uzbūvētas 9 rūpnīcas. Tomēr šobrīd daļā ražotņu tehnoloģiskie procesi apturēti, citas velk dzīvību izmantojot radniecīgo uzņēmumu pabalstus, vēl citur – darbinieki jau brīdināti par nepieciešamību meklēt jaunu darbu. Bioetanola ražotnē Jaunpagasts plus sākta strādājošo atlaišanas procedūra.
Jāatgādina, ka biodegvielas ražošanas pamats ir Eiropas Savienības regula, kas noteic obligātu atjaunojamo resursu klātbūtni automašīnu dzinējspēkos. 2020. gadā biodegvielai fosilajā degvielā jāsasniedz 10% piejaukumu. Vienīgā alternatīva pašmāju biodegvielas rūpnīcām ir imports, taču tas nerada tik daudz nodarbinātības, algas un nodokļu. Imports Latvijas naudu aizpludina ārzemnieku makos. Tāpēc savulaik arī tika pieņemts lēmums biodegvielu ražot uz vietas. Ja valdība atbalsta pasākumus nesaglabās, nozare noies pa burbuli – tā apgalvo nozares spēlētāji, pieprasot vēl pāris gadus saglabāt tiešo atbalstu. 7,5 miljonu latus gadā. Tikmēr Ekonomikas ministrija piekrīt vienīgi netiešiem atbalsta pasākumiem, kas noderīgi, lai īstenotu eiro ieviešanu Latvijā.
Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele vēsta, ka Ekonomikas ministrija uz valdību virzīs priekšlikumu par diviem būtiskiem atbalsta pasākumiem. Pirmais – atbrīvot biodegvielu no akcīzes nodokļa. Tādējādi visa degviela uzpildes stacijās kļūs lētāka, un šobrīd patēriņa cenu saglabāšana vai pazemināšana ir priekšnoteikums eiro ieviešanai. Te gan jāiebilst, ka šis pasākums nenovērsīs nevienlīdzīgo konkurenci starp tiešo subsīdiju saņēmējiem ārzemēs un mūsu ražotājiem, kuri šādu atbalstu nesaņems.
Otrs pasākums paredz nākamā gada pavasarī palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajā degvielā no pieciem uz septiņiem procentiem. Taču no tā labuma būs tikai biodīzeļa ražotājiem. Benzīna papildināšana ar zaļām sastāvdaļām šobrīd lielākos apjomos vairs tehniski neesot iespējama.
Latvijas biodegvielu asociācijas prezidents Daumants Znatnajs spriež, ka situācija kopumā izskatās cerīga. Uzņēmēju izbrāķēto ziņojumu par situāciju nozarē ministrija pārstrādājot, un, jācer, tagad protokollēmumā parādīsies kaut kāda konkrētība. Pat nesaņemot tiešas subsīdijas, arī netieši atbalsta pasākumi varot būt izdevīgi: „Galvenais, lai bankas redz, ka mums ir valdības atbalsts.” Banku piedalīšanās nepieciešama, jo uzņēmējiem trūkst apgrozāmo līdzekļu izejvielu iegādei. Šobrīd rūpnīcas strādā periodiski, nevar iepirkt graudus un rapša sēklas vienmērīgas ražošanas nodrošināšanai. Savukārt bankas, nezinot, vai nozarei ir nākotne, nevēlas to kreditēt. Tālāk šī nestabilitāte negatīvi ietekme arī zemnieku darbu.
Asociācijas piesardzīgajam optimismam nepievienojas spirta ražotāji. Viņu situāciju Ekonomikas ministrijas plānotie pasākumi praktiski neuzlabošot. „Atbalstam jābūt vērstam uz ražotāju, taču iecerētā patēriņa veicināšana ir importa atbalsts,” skaidro Jaunpagasts Plus pārstāve Una Ulme. Ja kompromisu ar ministriju neizdosies panākt, un tā neiekļaus savā piedāvājumā arī alternatīvu priekšlikumu, uzņēmuma cilvēki uz valdību ieš paši. Visticamākais, tā arī notiks, jo ministrs Daniels Pavļuts uz diskusijām ar spirta ražotājiem, šķiet, nav noskaņots. Piektdien viņš viesojās Talsu novadā, kur atrodas arī dīkā stāvošā spirta rūpnīca. Tās pārstāvjiem ticis palūgts uz tikšanos novada domē neierasties. Spirta rūpnīcas advokātu lomu sarunā ar ministru uzņēmās mērs Miervaldis Krotovs un citi uzņēmēji.
Aizstāvot savu eksistenci, biodegvielas nozare uz Ekonomikas ministriju šobrīd izdara pamatīgu spiedienu. Ministrija savukārt veic pretsoļus tā mazināšanai, un sabiedrībā potē domu, ka ražotāji grib pārāk daudz. Video kanālā youtube.com ievietotajā prezentācijā tiek populistiski stāstīts, ka par nozares prasīto naudu varētu taču siltināt mājas, bez maksas skolot studentus vai likvidēt rindas uz endoprotezēšanas operācijām.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālākMartā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %
2024. gada martā, salīdzinot ar 2023. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālāk