• Tweet

Kravu tranzīta apturēšana nedrīkst palikt nesodīta, “Neatkarīgajai” pauda bijušais LDz valdes loceklis Aivars Strakšas.

Tiek norādīts, ka 2023. gada 23. jūnijā stājās spēkā 11. Eiropas Savienības sankciju pakete, kurā tika iekļauts arī Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs Vladimirs Morozovs. Balstoties uz esošo sankciju interpretāciju Latvijā, kā arī uz ārējo konsultantu sagatavotu slēdzienu, LDz apturēja sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu. Tika apturēta jebkāda tālākā preču plūsma arī no un uz Centrālāzijas un Āzijas valstīm. Lietuvas, Polijas, Vācijas, Austrijas valstu dzelzceļi turpināja kravu tranzītu, šķērsojot Baltkrievijas teritoriju, tajā skaitā sadarbojoties ar Baltkrievijas dzelzceļu. Arī no Eiropas Komisijas Latvijas valdība ir saņēmusi atzinumu, ka nav šķēršļu kravu tranzītam caur Baltkrieviju. Aplami interpretētā sankciju procedūras piemērošana Latvijas valsts budžetam tiešā veidā 2023. gadā var nodarīt miljonos eiro mērāmus zaudējumus.

“Acīmredzot LDz padome padomājusi, ka varētu izskatīties slikti, ja uzņēmums sadarbosies ar kādu citu uzņēmumu un tā vadītāju, kam piemērotas sankcijas, lai gan sankcijas nav pašam uzņēmumam, bet tikai tā vadītājam. LDz vadības lēmums ir negatīvs signāls tranzīta jomai kopumā, un tā ir ārkārtīgi plaša. Tas ir arī ļoti nopietns signāls investoriem, proti, Latvija nav tā labākā vieta, kur investēt, jo nekad nezini, ko šeit izdomās, šīs valsts un tās padotības struktūru lēmumus ir grūti prognozēt. Un tā mums ir liela problēma,” uzskata Strakšas.

Viņš pauda, ka Latvijas zemā 51. vieta konkurētspējā arī ir apliecinājums tam, ka valdības kontrolē esošo struktūru rīcība nav atbilstoša starptautiskā biznesā pieņemtajām normām.

“Politiku nedrīkst jaukt ar biznesu. Bizness darbojas pēc principa – atļauts ir viss, kas nav aizliegts. Pēc šāda principa darbojas uzņēmumi visā pasaulē, bet mūsējie sāk kaut ko papildus domāt un filozofēt, kas būs, ja par mani kāds kaut ko sliktu padomās. Aizliegts jau tas nav, bet tā nav biznesa pieeja. [..] Uzņēmuma vadība strādā uz kārtējā satiksmes ministra elektorātu, nevis valsts budžetu. Turpretim vienīgais LDz uzdevums taču ir peļņas gūšana, un tas attiecas uz visiem valsts un privātajiem uzņēmumiem. Šobrīd LDz izvairās no peļņas gūšanas, un būtībā būtu jāizskata jautājums par padomes atsaukšanu, jo tā ar savu bezdarbību ir radījusi zaudējumus, izrādījusi klaju nekompetenci. Sankciju likumā viss ir pateikts, un tur fiziskās un juridiskās personas ir nodalītas,” sacīja eksperts.

Viņš uzsvēra: “Ir radīti zaudējumi valsts prestižam. Ar nepamatoto lēmumu apturēt tranzītu pasaulei ir nodota kārtējā ziņa – ja jūs esat investējuši Latvijā, tad esat investējuši nepareizajā vietā, jo nekad nevar zināt, kas varai ienāks prātā. Izskatās, īstā vieta, kur investēt, ir Klaipēda, jo tur investoriem viss ir saprotams, un investori šajā gadījumā ir Šveices un Vācijas firmas. Šī valsts ir neprognozējama. Tās politika nav prognozējama, bet biznesam pieeja vienmēr ir pragmatiska, saprotama un prognozējama. Tāpēc jau Lietuvā un Igaunijā ārvalstu uzņēmumi grib investēt, bet Latvijā šobrīd nē. Mūsu politiskā elite nav uz biznesu orientēta, un tāpēc labāk turēties tālāk. Tāpēc “Ericsson” būvē rūpnīcu Igaunijā, bet tranzīta bizness raugās uz Klaipēdu. Kāpēc mūsu ostas stāv tukšas, bet visi raujas pie viņiem? Tāpēc, ka viņu politiskā elite ir orientēta uz biznesu un viņi politika arī ir pakārtota biznesam.”