Bijušais finanšu ministrs: Nākamais budžets varētu sākt strādāt no marta
Nākamā 2019. gada budžets Latvijā labākajā gadījumā varētu sākt strādāt no marta, šorīt intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” izteicās bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.
Viņš norādīja, ka patlaban Latvijas ekonomiskie rādītāji ir salīdzinoši labi, bet tie var būt vēl krietni labāki. Savukārt bez apstiprināta nākamā gada valsts budžeta Latvija it kā dzīvojot pagātnē.
“Mēs nevaram novirzīt sabiedrībai to, ko mēs varētu atļauties. Tas ir politiķu un prezidenta uzdevums pēc iespējas ātrāk izveidot valdību un tikt pie normāla budžeta,” uzsvēra Vilks.
Situācija gan esot bēdīga, jo tagad, kad ekonomika aug un nav nekādu satricinājumu, mēs esam nonākuši situācijā, kad nākamais budžets labākajā gadījumā varētu sākt strādāt no marta.
Tajā pašā laikā viņš pozitīvi novērtēja to, ka Latvija vairs neveido budžetu tikai vienam gadam, bet gan trim gadiem.
Savukārt runājot par iesāktajām valdības reformām vairākās nozarēs, bijušais finanšu ministrs norādīja, ka tās ir jāpaveic pēc iespējas ātrāk. “Cik ilgi mēs runāsim par reformām – veselība, izglītība, reģionālā attīstība. Nodokļus labāk būtu vispār neaiztikt tagad, nav ko tracināt cilvēkus ar kaut kādām jaunām pieejām nodokļu jomā, mums ir jāizstrebj tas, kas ir jau pašlaik noticis, lai var saprast, ko tālāk darīt,” piebilda Vilks.
Ņemot vērā savilktās “sarkanās līnijas”, viņš pieļauj, ka četru gadu laikā Ministru prezidents varētu mainīties pat trīs reizes.
Jau vēstīts, ka Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, kas paredz, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.
Papildus atbalstīts arī opozīcijas deputāta Vjačeslava Dombrovska (S) ierosinājums papildināt likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka finanšu ministrs 2019. gadā novirza 8,3 miljonus eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku darba samaksas paaugstinājumam.
Foto: Finanšu ministrija
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk