• Tweet

Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir solis pareizā virzienā, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš brīdina, ka ir strauji jāpieņem svarīgi lēmumi Eiropas Savienības (ES) līmenī, pretējā gadījumā sagaidāms straujš pārtikas cenu pieaugums un, potenciāli, migrantu krīze.

“Latvijā aptuvenās sējumu ierīkošanas izmaksas šogad svārstās no 1000 eiro līdz 1200 eiro par hektāru. Valdības lēmums par akcīzes samazinājumu dīzeļdegvielai tās samazinās par aptuveni 5 eiro hektārā. Tas ir niecīgs apjoms, kuru drīzāk jātulko kā pozitīvu žestu, nevis lēmumu, kas būtiski risina straujo izmaksu pieaugumu. Valdībai uz laiku būtu jāatceļ arī maksājums katrā dīzeļdegvielas litra cenā iecenotā 8 centu maksa par degvielas rezervju glabāšanu, kā arī ar 1. aprīli būtu jāatceļ prasība par biodegvielas piejaukumu, pretējā gadījumā dīzeļdegvielas cena var palielināties vismaz par 3,3 centiem litrā. Neskatoties uz to, esmu ļoti bažīgs par gauso ES reakciju uz situāciju ar minerālmēslu cenu skrējienu debesīs – šķiet, ka politiķi šobrīd neizprot situācijas nopietnību,” atzīst Juris Lazdiņš.

Latvijā šogad varētu trīskāršoties atmatā atstāto hektāru skaits

Šī lauksaimniecības izmaksu krīze nav unikāla Latvijā, to piedzīvo visā ES. Pirmo reizi pēdējos 20 gados jau pirms sējas ir redzams, ka ražošanas izmaksas ir lielākas nekā potenciālie ienākumi pat ja zemnieks ir optimistisks un rēķina augstu ražu ar ļoti labu kvalitāti. Ar šādiem aprēķiniem visā ES lauksaimnieki plāno daļu lauku atstāt neapstrādātus. Tiek prognozēts, ka arī Latvijā šogad varētu trīskāršoties atmatā atstāto hektāru skaits. Ja situācija neuzlabosies līdz augustam, drūmākās prognozes rāda, ka visā Eiropā, tostarp Latvijā, zemnieki varētu lemt par masveida lauku atstāšanu atmatā, jo pat visoptimālākajā scenārijā katrs apstrādātais hektārs nesīs zaudējumus.

“Pirmās valstis, kas uz šo situāciju reaģē, ir Spānija un Grieķija. Spānija ar 877 miljoniem eiro plāno segt daļu no minerālmēslu iegādes izmaksām, segt 20 centus no katra dīzeļdegvielas litra, kā arī izveidot apgrozāmo līdzekļu programmu. Līdzīgi Grieķija plāno tērēt 300 miljonus eiro, lai segtu daļu minerālmēslu cenu pieauguma un 20 centus katram iegādātajam dīzeļdegvielas litram,” informē Juris Lazdiņš. Viņš arī uzsver, ka līdzīgas programmas plāno Polija, Itālija un citas ES valstis, taču zīmīgi, ka pirmrindnieces šobrīd ir Spānija un Grieķija.

Šobrīd pastāv milzīgs risks, ka pie šādām izejvielu cenām, lauksaimniekiem lemjot par lauku atstāšanu atmatā, 2027. gadā sagaidāms globāls pārtikas deficīts, kas radīs milzīgu pārtikas cenu sadārdzinājumu un ar augstu iespējamību arī deficītu pasaules nabadzīgākajos reģionos. Tas neizbēgami radīs masveida migrācijas viļņus uz turīgākām valstīm – tostarp ES.

Latvijas zemnieki sagaida atsevišķu zaļā kursa iniciatīvu atcelšanu

Lazdiņš uzsver, ka šobrīd no Latvijas valdības sagaida sevišķi spēcīgu darbu ES, lai atceltu virkni zaļā kursa iniciatīvu, kas vēl vairāk sadārdzina pārtikas ražošanu.

“Mēs esam reālisti, tāpēc negaidām milzīgu finansiālo atbalstu no Latvijas valdības. Labākais, ko šobrīd Latvija var darīt, ir steidzami risināt dažādas zaļā kursa iniciatīvas, kuras vēl vairāk sadārdzina ražošanu. Kā piemēru varam minēt klimata nodokli minerālmēsliem (CBAM). Ar šī gada 1. janvāri katrai ievestajai minerālmēslu tonnai tiek aprēķināts klimata nodoklis, kurš lauksaimniekiem būs jāapmaksā. Ja pērn slāpekļa mēslojuma tonna maksāja 300 eiro, tad šobrīd tā maksā aptuveni līdz pat 500 eiro tonnā. Paredzams, ka līdz ar milzīgo lēcienu dabasgāzes cenās minerālmēslu cena varētu sasniegt arī 600 eiro. Atceļot šo zaļā kursa klimata nodokli, minerālmēslu cenu varētu mazināt no 70 eiro līdz 150 eiro tonnā robežās, kas būtu patiesi būtisks atspaids uz to izmaksu neprātu, ar kuru jāsaskaras visas Eiropas lauksaimniekiem. Diemžēl šī iniciatīva šobrīd ir iestrēgusi Eiropas Komisijas darba grupās. Tāpēc, ja lēmums netiks pieņemts tuvākā mēneša vai divu laikā, no krīzes izvairīties būs teju neiespējami. Latvijai jābūt pirmrindniecei, kas par šo atcelšanu iestājas,” uzsver Juris Lazdiņš.