• Tweet

Latvijā nav vienota, centralizēta datu reģistra par procesu atkarībām, bet dati par atkarību no azartspēlēm ir pretrunīgi un fragmentēti. Savukārt ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas iespējas ir nepilnīgas un bieži nav pieejamas. Tā secināts “Pārskatā par procesu atkarībām Latvijā un ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pieejamību personām ar azartspēļu atkarību”.

Valsts pārvaldē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) fiksē pašattiekušos personu skaitu; Veselības ministrija (VM) – pacientus e-veselībā; Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) – aptauju datus; Labklājības ministrija (LM) – sociālās rehabilitācijas gadījumus; Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) un VSIA “Ģinetrmuiža” – ārstetos pacientus atsevišķās programmas, turklāt jāņem vērā, ka atsevišķu grupu tikai perosnām ar azartspēļu atkarību tajos nav.

“Rezultāts ir ļoti fragmentēts, nepilnīgs un bieži pretrunīgs. Nav neviena rīka vai institūcijas, kura skatītu visus datus kopsakarībā, analizētu pakalpojumu pieprasījumu un pieejamību, finanšu un cilvēku resursu pieejamību un pieejamo resursu izlietojumu. Vienā sistēmā ir uzskaitīti desmiti pacientu, citā – simti, bet reģistrā – dismieti tūkstošu. Korekta informācija par to, cik cilvēku Latvijā cieš no azartspēļu atkarības, nav pieejama, kas būtiski traucē un pat padara par neiespējamu politikas plānošanu un pakalpojumu koordinēšanu,” norāda Centrs MARTA Liepājas nodibinājuma vadītāja Madara Lapsa.

Nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras darbojas sociālās rehabilitācijas jomā, kā arī pašvaldību sociālo dienestu speciālisti norāda, ka viens no lielākajiem šķēršļiem, kas liedz cilvēkiem ar atkarību vērsties pēc palīdzības ir stigmatizācija un noliegums. VM azartspēļu atkarību dēvē par “slēpto slimību” un norāda, ka tā ir nepietiekami diagnoscēta, kas nozīmē, ka lielākā daļa cilvēku ar šo problēmu nemaz nenonāk veselības aprūpes sistēmā.

Cilvēki bieži vien neatpazīst savas atkarības problēmas un baidās par to runāt, līdz ar to palīdzību meklē tikai tad, kad sitiācija jau ir kļuvusi kritiska. Būtisks šķērslis ir nevienmērīga palīdzības pieejamība reģionos un informācijas trūkums par azartspēļu atkarību. Sabiedrība nezina par rehabilitācijas un ārstēšanās iespējām, kā arī neprot atpazīt atkarības pazīmes.

Atbilstoši SKDS aptaujas rezultātiem, tikai 28% iedzīvotāju, mazāk nekā trešdaļa, zinātu, kur vērsties pēc palīdzības, ja kāds cieš no procesu, tostarp azartspēļu atkarības. Vienlaicīgi 63% respondentu piekrīt tam, ka procesu atkarība būtu jāuzskata par slimību un attiecīgi pret to jāizturas.

Atbalsta iespējas cilvēkiem ar procesu, tostarp azartspēļu atkarībām, koncentrētas atsevišķās lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, savukārt reģionos pakalpojumu pieejamība ir fragmentēta vai vispār nepastāv. Pašvaldības atzīst, ka tām nav speiciālistu un resursu, bet dēļ informācijas trūkuma un stigmatizācijas cilvēki palīdzību arī nemeklē.

Veselības un sociālās aprūpes sistēmā Latvijā joprojām dominē vielu atkarību ārstēšanas pieeja. Sociālie darbinieki, psihologi un ārsti ir sagatavoti darbam ar alkohola un narkotiku lietošanas problēmām, bet procesu atkarībām ir pavisam cita dinamika un vajadzīga specifiska metodika. Labklājības ministrijas izstrādātā metodika sociālajiem darbiniekiem vēl nav pilnībā ieviesta praksē. Rezultātā cilvēki ne vienmēr saņem palīdzību, kas atbilst tieši viņu problēmas specifikai.

Nepilnīgas sistēmas dēļ, kā arī informācijas trūkuma, finansējums, kas ir paredzēts VM un LM budžetos azartspēļu atkarības ārstēšanai un sociālajai rebilitācijai, sasniedz tikai dažus desmitus cilvēku gadā. Veselības ministrijas budžetā periodā no 2022. līdz 2024. gadam azartspēļu atkarības ārstēšanai bija pieejami 312 000 eiro, e-veselības sistēmā šajā periodā tika reģistrēti 315 pacienti ar diagnozi pataloģiska tieksme spēlēt azartspēles (F63.0) vai riskanta uzvedība, kas saistīta ar azartspēlēm (Z72.6). LV budžetā personu ar atkarību sociālajai rehabilitācijai laikā no 2022. līdz 2024. gadam vidēji gadā tika piešķirti 200 000 eiro un valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu nodrošina vidēji 10 personām gadā.

Problemātiskās spēlēšanas izplatība Latvijā

Līdzīgi kā 2022.gadā arī 2025. gadā pārliecinoši lielākajai daļai – 87% – Latvijas pastāvīgi iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem nav problēmu ar azartspēlēm. Šīs indekss aprēķināts, balstoties uz SKDS aptaujas respondentu atbildēm uz vairākiem jautājumiem par rīcību un sajūtām, kuras varētu identificēt ar problēmām, kas saistītas ar spēlēšanu. 7,5% respondentu ir zems riska līmenis attiecībā uz azartspēļu atkarības problēmu, 3,5% – vidējs, bet 2% iedzīvotāju ir augsts riska līmenis, kas varētu tikt interpretēts kā iespējama azartspēļu atkarība.

Sabiedriskās domas aptauja liecina, ka izplatītākā atkarība Latvijā paliek alkoholisms, tā uzskata jau 56% respondentu. Pārlieciba par šo pakāpeniski pieaug, 2022. gadā tā uzskatīja 51%, bet 2023. gadā 53% respondentu. Kā nākamā izplatītākā problēma tiek uzskatīta narkotiku lietošana – 17% respondetu, smēķēšanu nosauca deviņi procenti respondentu. Astoņi procenti kā izplatītāko atkarību nosauca azartspēles.

Efektīvākais un pieejamākais azartspēļu atkarības prevencijas rīks ir Pašattiekušos personu reģistrs, ko uztur IAUI. Reģistru ir izmantojuši jau 35 000 personu, kas pierāda to, ka, ja palīdzības mehānisms ir pieejams, skaidri saprotams un anonīms, sabiedrība ir gatava to izmantot.

Nepieciešama nacionāla stratēģija, kurā iekļauta datu uzskaite un monitorings, profilakse, ārstēšana, rehabilitacija, kā arī skaidri definēts atbildības sadalījums starp veselības, sociālo un izglītības sektoru. Tikai tā var nodrošināt sistēnmisku pieeju problēmas risināšanai. Nepieciešama apmacību programma speciālistiem reģionos. Plašāks anonīmo spēļmaņu grupu tīkls visā valsts teritorijā, ko var veicināt, piesaistot NVO un brīvprātīgos. Plašāka profilakse skolās ar regulāru un metodiski pamatoru programmu palīdzību. Plašāka sabiedrības informēšana par atkarības pazīmēm un atbildīgas spēles rīkiem.

Pārskatu par procesu atkarībām Latvijā un ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas pieejamību personām ar azartspēļu atkarību izveidoja Latvijā licencēto azartspēļu biedrība (LLAB), sadarbībā ar Centra MARTA Liepājas nodibinājuma vadītāju Madaru Lapsu, pētījumu centru SKDS un socioloģi Diānu Kalniņu. Tā ietvaros pirmo reizi Latvijā ir veikta visu 43 pašvaldību aptauja saistībā ar azartspēļu atkarības prevencijas, ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas jautājumiem, kā arī apkopoti dati no vairākām nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, kuru pārziņā ir azartspēļu atkarības ārstēšanas un sociālās rehabilitācijas jautājumi.