• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
26/04/2021, Kategorija: Kriminālziņas, Svarīgākais
Autors: Nekā personīga, TV3

Pirms nedēļas pastrādātā brutālā futbola aģenta Romāna Bezzubova noslepkavošana rada pamatotas bažas, vai policija un drošības dienesti strādā profesionāli. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs izsaucis uz sēdi visu dienestu vadību, jo īsā laika periodā notikušas vairākas pasūtījuma slepkavības, kas palikušas neatklātas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Policija Bezzubova slepkavām ļāva aizmukt. Raidījuma “Nekā personīga” rīcībā ir informācija, ka automašīna, ar kuru tika pastrādāts noziegums, pirms sadedzināšanas veselu dienu atradās autoservisā Mežaparkā blīvi apdzīvotā rajonā. Policija ziņo, ka lietā arestētas vairākas personas.

Bijušais futbolists Romāns Bezzubovs dzīvību zaudēja trešdienas rītā Purvciemā. Pēdējās viņa dzīves sekundes fiksētas videonovērošanas kamerās. Noziedznieki melnā “BMW” X 5 ar Krievijas numurzīmēm nobloķēja ceļu Bezzubova vadītajam auto. No automātiskā ieroča tika raidīti vairāki šāvieni. Un nāvējoši sašautais Bezzubovs agonijā iebrauca “BMW”, tā labajā sānā atstājot redzamas pēdas.

Video slepkavības dienā strauji izplatījās internetā un zīmīgo “BMW” džipu vēlāk manīja arī uz dzelzceļa pārbrauktuves Mežaparka virzienā.

Bijušais Valsts policijas slepkavību izmeklēšanas nodaļas darbinieks, kurš savu vārdu atklāt nevēlas, uzskata, ka policijai nekavējoties bija jānoslēdz nozieguma vietas rajons.

Saruna ar bijušo Valsts policijas slepkavību izmeklēšanas nodaļas darbinieku

Bijušais Valsts policijas darbinieks: Operācija ”Slazds” nostrādāja tikai daļēji, jo netika noslēgts rajons. Un varbūt policija pat mēģināja pārtvert kādu informāciju, taču par vēlu. Noziedznieki paguva aizmukt.

“Nekā personīga”: Bet, kurš pieņem lēmumu, vai, piemēram, operācija ”Slazds” tiek īstenota vai netiek un kādā līmenī?

Bijušais Valsts policijas darbinieks: Principā šo lēmumu var pieņemt arī cilvēks, pie kura pirmā nonāk informācija par noziegumu, taču operācija, protams, jāsaskaņo ar augstāko vadību.

“Nekā personīga”: Ruku?

Bijušais Valsts policijas darbinieks: Jā!

Bijušais izmeklētājs, kurš pārzina arī operatīvo darbu, stāsta, ka pasūtījuma slepkavībās netiekot izmantoti mobilie telefoni, lai policija nepārtver signālu un neizseko uzbrucējus. Noziegumā parasti iesaistītas vairākas automašīnas un grupējums savā starpā sazinās caur rācijām. Iespējams slepkavas bijuši militāristi, ko demonstrē šāvienu precizitāte.

“Nekā personīga” rīcībā ir ziņas, ka “BMW X5” pēc uzbrukuma tika paslēpts Mežaparka autoservisā ”X-ON” .

Nelielā iežogotā teritorija atrodas starp daudzstāvu mājām Mirdzas Ķempes ielā 5 b. Tikai kilometra attālumā no Saules dārza, kur atrada auto vraku. Serviss pieder Latvijas pilsonei Guļnarai Ribakovai – Bricei. Raidījuma rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka policijai servisa īpašniece stāstījusi, ka sasisto “BMW” atvedis kāds patstāvīgais klients un servisa darbiniekiem neesot radušās nekādas aizdomas. Naktī servisa slēdzene esot nolauzta un auto no Ķempes ielas nozagts. Pagājušajā piektdienā policija servisa teritorijā veikusi apskati un aizturējusi servisa īpašnieci un vēl sešus darbiniekus. ”Nekā personīga” pārliecinājās, ka serviss šonedēļ nedarbojas. To apliecina arī blakus esošā veikala darbinieks.

“Serviss strādāja līdz tam brīdim, kad atnāca policija… Es viņus neesmu redzējis jau no piektdienas,” stāsta veikala darbinieks.

Nogalinātais Bezzubovs vadīja aģentūru ”BR -Sport Agency”. Tā klientu lokā ir Latvijā labi zināmi futbolisti. Portāls ”NRA” raksta, ka aģentūru Bezzubovs vadījis kopā ar sava kompanjona, bijušā Latvijas izlases uzbrucēja Vladimira Koļesņičenko civilsievu. Informēti avoti “Neatkarīgajai” atklājuši, ka Koļesņičenko pēc partnera nogalināšanas pametis Latviju.

Kāda fotogrāfija liecina, ka Koļesņičenko ir labi pazīstams ar iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), kurš vasarā kandidēja uz Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatu.

Uzreiz pēc slepkavības Ģirģens sacīja, ka Bezzubovs nav nogalināts savas profesionālās darbības dēļ.

“Es šo noziedzīgo nodarījumu nesaistu ar nogalinātā profesionālo darbību. Vismaz pagaidām ne. Man ir cita versija. Tas ir kā brīdinājums par to, ka mēs Latviju sākam attīrīt no noziedzīgiem grupējumiem, kas ilgstoši strādājuši šeit Latvijā, ar kuriem tiek pārrautas dažādas ķēdes. Tur ir kontrabanda, iespējams arī ar melnajiem sarakstiem saistīts. Bet tas ir mans pieņēmums pagaidām,” intervijā Latvijas Radio norādīja Ģirģens.

Taču iekšlietu ministrs noklusē vairākus svarīgus pēdējā laika notikumus futbola aizkulisēs. Šajā industrijā apgrozās iespaidīgi naudas līdzekļi. Pastāv versijas, ka slepkavība ir saistīta ar Bezzubova kā aģenta darbību, totalizatoriem un spēļu rezultātu sarunāšanām vai Bezzubova pretošanos kāda vēlmei nopelnīt.

Pērn Bezzubovam bijis konflikts ar ”Valmieras” kluba vadību, kad iepriekšējā sezonā šajā komandā iekārtoja savus klientus. Sarunās piedalījies arī Koļesņičenko, kurš vēl ”Skonto” kluba laikos nomainīja amatā tā dibinātāju Gunti Indriksonu un iesaistījās apšaubāmos finanšu darījumos.

Vietējos futbola klubos šobrīd dominē Austrumeiropas nauda, kas šeit nonāk caur kaimiņzemju investoriem. Virslīgas čempiones kluba ”Rīga” investors ir Krievijas miljonārs Sergejs Lomakins, kurš iekļauts Latvijas ”melnajā sarakstā”. Par Latvijai nevēlamu pērn atzina arī futbola kluba “Ventspils” īpašnieku Adlanu Šišhanovu.

Jaunākie notikumi futbola saimniecībā saistīti ar ”Noah” iebīdīšanu Latvijas virslīgā, aiz kuras stāvot kā armēņu, tā Latvijā tiesātā uzņēmēja Igora Ivanova intereses.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) norāda: “Protams, futbola sfēra, totalizatori, protams, ir viens no iemesliem, kas liek uzdot jautājumus. Mēs zinām, ka Latvija totalizatoros ir turpat kur Anglijas premjerlīga. Kaut arī mēs esam savā līmenī, likmes tiek izdarītas arī uz mums. Tas ir tas, kas ir jāizskauž visiem. Nebūsim mēs ne pirmie, ne pēdējie, bet Latvija savu iespēju robežās var darīt visu. Pēdējos gados bija vairāki precedenti, kur personas tika izslēgtas, kuras ar to nodarbojās, bet, vai tas ir beidzies?”

Savukārt bijušais Valsts policijas priekšnieks, RSU Juridiskās fak.asociētais profesors Aldis Lieljuksis saka: “Treneru ietekmēšana, spēlētāju ietekmēšana, totalizatori, protams, un naudas milzīgas. Vai kādam sportam veidam vēl ir lielāks stadions, kur notiek sacensības, nekā futbolā?”

Bijušais Valsts policijas priekšnieks norāda, tiklīdz noziedzīgā pasaule pamana tiesībsargājošo iestāžu vājumu, tā organizētā noziedzība sāk aizstāt policiju. Sāk veidoties par jumtiem, aizstāvjiem un kārtības ieviesējiem.

Savukārt bijušais slepkavību izmeklētājs uzsver, ka šeit nav nostrādājuši arī policijas slepenie palīgi jeb aģenti. Aģentūrai joprojām tiekot maksāti lieli valsts līdzekļi.

Saruna ar bijušo Valsts policijas slepkavību izmeklēšanas nodaļas darbinieku

“Nekā personīga”: Jūs pats saviem aģentiem maksājāt?

Bijušais Valsts policijas darbinieks: Nu, varu pateikt, ka aģents var saņemt vairākus tūkstošus par vērtīgas informācijas sniegšanu.

“Nekā personīga”: Kas šoreiz nogāza greizi? Kāpēc aģentūra nenoziņoja policijai par pieaugošo spriedzi Latvijas futbola vidē?

Bijušais Valsts policijas darbinieks: Manā skatījumā policija nebija informēta, ka tādi konflikti tur briest un, ka kaut kas tur tiek gatavots. Taču tieši tas ir aģentūras uzdevums. Operatīvajiem darbiniekiem visu laiku jābūt apritē, viņiem jāspēj sekot līdzi, kas kurā sfērā notiek, varbūt bija iespēja noziegumu novērst..

“Nekā personīga”: Pastāv jau vēl viena versija, aģenti ziņo, bet policijai dots uzdevums netraucēt..

Bijušais Valsts policijas darbinieks: Es tomēr pieļauju, ka nekādā mērā aģentūras darbs tur nav bijis.

Policija nav guvusi redzamus panākumus arī citās skaļās lietās. Pirms trim gadiem noslepkavotā advokāta Mārtiņa Bunkus lietas izmeklēšanā nav redzamu pavedienu, joprojām nav aizdomās turamo arī nogalinātā advokāta Pāvela Rebenoka lietā.

“Pats galvenais jautājums – un tas nav tikai mums, bet tas ir visiem – salīdzinoši īsā brīdī neatklātas lietas nerada drošību! Un, ja ir kādas aizķeršanās, tad acīmredzot jāskatās no diviem aspektiem. Mums jāsaprot, vai būs vai nebūs atbildes, sliktais scenārijs- mums kaut kas ir par lēnu, mums kaut kā trūkst, varbūt apmācības. Es varu tikai interpretēt,” saka Kučinskis.

Savukārt bijušais Valsts policijas slepkavību izmeklēšanas nodaļas darbinieks norāda: “Signāls jau ir sen. Cik slepkavības nav atklātas…Jau agrāk. Es negribu aizvainot savus bijušos kolēģus, bet patlaban policija vairāk par sadzīves slepkavību nav spējīga atklāt. Bet mums ir arī citi dienesti, kuriem jārūpējas par drošību valstī. Tas ir Valsts drošības dienests un SAB. Nelikumīgu ieroču aprite un organizētā noziedzība nav tikai vienas Valsts policijas jautājums.”

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs sasaucis sēdi ar policijas, prokuratūras, Valsts drošības dienesta un SAB pārstāvju dalību, lai pārrunātu drošības jautājumus saistībā ar Bezzubova slepkavību.Pārrunās arī apmācību un algu jautājumu, jo pasūtījuma slepkavību izmeklētājiem joprojām nav pielīdzinātas algas rajona prokuroriem.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Signe Bole pauž: “Vidējais atalgojums ir līdz 1500 pirms nodokļu nomaksas. Bet ir atkarīgs no izdienas, pakāpes, no lietu sarežģītības. Kā arī ir dažādas speciālās piemaksas.”

Iekšlietu ministrs izteicies, ka slepkavība Purvciemā ir sekas tam, ka Latvijā strauji nepieciešams attīstīt vienotu videonovērošanas tīklu, lai policijai noziedzības apkarošanā būtu iespējams efektīvāk reaģēt.

“Man tās iekšējās sajūtas ar manu pieredzi ir, ka primārais ir celt cilvēku zināšanu kapacitāti. Protams, kamera ir labi, bet šīs kameras ir jāprot arī kādam analizēt un izdarīt secinājumus,” komentē Kučinskis.

Foto: F64

883 skatījumi




Video

Palielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem

24/02/2026

Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...

Lasīt tālāk
Video

No ledus gabala jūrā izglābj divas personas

23/02/2026

Sestdienas, 21.februāra, vakarā Baltijas jūrā norisinājās sarežģīta glābšanas operācija. Tās laikā izglābti divi cilvēki, kurus no Plieņciema apkaimes ar ledus gabalu aizpūta jūrā....

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi, dienās gaiss iesils virs 0°

23/02/2026

Šonedēļ laika apstākļi būs mainīgi – valsti šķērsos vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet atnesīs sniegu, bet, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tas pāries slapjā sniegā, lokāli...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas izskaņā gaisa temperatūra ievērojami paaugstināsies

20/02/2026

Šīs nedēļas sākumā vēl tika aizvadītas aukstas naktis, kad vietām dienvidu rajonos termometra stabiņš noslīdēja zem -30° atzīmes. Nedēļas otrajā pusē Latvijā pakāpeniski ieplūdīs...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas sākumā bez ievērojamiem nokrišņiem, naktīs gaidāms stiprs sals

16/02/2026

Aizvadītās nedēļas otrajā pusē laika apstākļus Latvijā ietekmēja ciklona darbība – debesis aizsedza mākoņi, palaikam sniga, turklāt gan piektdien, gan naktī uz sestdienu visā valsts...

Lasīt tālāk
Video

Piektdien un naktī uz sestdienu stipri snigs un putinās

13/02/2026

Šī nedēļa Latvijā iesākās ar samērā mierīgu laiku, taču nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties ciklonu ietekmei, debesis biežāk aizklāja mākoņi un sāka snigt. Ceturtdienas agrā rītā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima pauž atbalstu Ukrainas sportistiem un nosoda Starptautiskās Olimpiskās komitejas rīcību

12/02/2026

Latvijas Republikas Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma lēmumu par atbalstu Ukrainas sportistiem, godinot Ukrainas aizstāvēšanās karā kritušo biedru piemiņu Milānas–Kortīnas 2026.gada...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas atbalsta sodus par intīmu materiālu izplatīšanu bez piekrišanas

12/02/2026

Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību tiesībām uz privātumu, Saeima 12.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja...

Lasīt tālāk
Video

Noteic cenu griestus siltumenerģijai

12/02/2026

Lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi, Saeima ceturtdien, 12.februārī, pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt siltumenerģijas cenu griestus. Grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

FM: patēriņa cenu skrējiens rimstas

11/02/2026

Patēriņa cenu līmenis 2026. gada janvārī palika nemainīgs salīdzinājumā ar aizvadītā gada decembri. Savukārt gada griezumā inflācija turas aizvien augstā 2,9% līmenī. Tomēr šāds...

Lasīt tālāk