Baltijas uzņēmumi investē atšķirīgi: Latvijā – tehnoloģijās, Lietuvā un Igaunijā – darbiniekos

Neraugoties uz izaicinājumiem, 62 % Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40 %), efektivitātes uzlabošana (32 %), darbinieku kompetences uzlabošana (30 %) un ražošanas kapacitātes veicināšana (27 %), liecina bankas Citadele veiktā uzņēmēju aptauja.
Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi investīciju plānos visvairāk akcentē darbinieku kompetenču uzlabošanu (attiecīgi 45 % un 36 %) un efektivitātes paaugstināšanu (37 % un 32 %), kam tikai pēc tam seko digitalizācija un tehnoloģijas (31 % Lietuvā un 24 % Igaunijā).
“Redzam, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji domā ļoti līdzīgi – abās valstīs galvenais uzsvars tiek likts uz darbinieku kompetenču pilnveidi un efektivitātes paaugstināšanu. Tas liecina, ka uzņēmumi šajos tirgos redz cilvēkkapitālu kā būtiskāko priekšnosacījumu konkurētspējai un izaugsmei. Latvijā savukārt attīstības prioritātes ir citādas – te priekšplānā izvirzās digitalizācija un tehnoloģiju attīstība. Šī atšķirība norāda, ka Latvijas uzņēmēji vairāk meklē risinājumus darbaspēka trūkuma un izmaksu spiediena mazināšanai, kamēr kaimiņvalstīs uzsvars tiek likts uz cilvēku prasmju pilnveidi un efektīvāku darbu ar esošajiem resursiem,” saka bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.
Visās trīs Baltijas valstīs mazāka uzmanība tiek pievērsta investīcijām mākslīgajā intelektā, eksportā un ilgtspējas un zaļajās iniciatīvās. Tomēr interesanti, ka salīdzinot ar Lietuvu, kur ilgtspējā un zaļajās iniciatīvās plāno ieguldīt 20 % uzņēmēju, Latvijā šajā mērķī gatavi investēt uz pusi mazāk uzņēmēju, bet Igaunijā – vien 5 %.
Lietuvā investīcijas nākamajos 12 mēnešos plāno 61 % uzņēmumu, bet Igaunijā – 52 %. Kopumā redzams, ka Baltijas uzņēmumi šobrīd izvēlas nelielas, drošas investīcijas, izvairoties no pārmērīga riska, bet vienlaikus saglabājot attīstību un stiprinot konkurētspēju.
Vēl par tēmu:
Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos
Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...
Lasīt tālākFM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu
Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...
Lasīt tālākFM: lielāko devumu patēriņa cenu izmaiņās 2025. gadā noteica pārtikas cenu kāpums
2025. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 3,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,7% un 5,7%. Patēriņa...
Lasīt tālākLatvijā enerģētikas nozarē 2025. gadā piedzīvoti vēsturiski brīži
Pērn gads elektroenerģijas nozarē bijis vēsturisks – 2025. gada 9. februārī Baltijas valstis sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas tīklam, stiprinot reģiona energodrošību un neatkarību....
Lasīt tālākApstiprina skaidrākus un vienkāršākus nosacījumus skolēnu uzņemšanas un pārcelšanas kārtībā
Vecākiem un skolēniem būs skaidrāka, taisnīgāka un saprotamāka kārtība mācību procesā, precizējot noteikumus, kas nosaka, kā bērni tiek uzņemti skolā, pārcelti nākamajā klasē vai...
Lasīt tālāk2026. gadā samazinās piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās
Lai nodrošinātu valsts budžeta prioritātes, tostarp drošības jomas finansējumu, Ministru kabinets šodien vienojās samazināt piemaksu apmēru valsts un pašvaldību institūcijās – 2026....
Lasīt tālākPieejams plašāks atbalsts aizbildņu un adoptētāju ģimenēm
No 2026. gada aizbildņu un adoptētāju ģimenēm, kā arī viņu aprūpē esošajiem bērniem pieejams plašāks individuālajās vajadzībās balstīts atbalsts. Ārpusģimenes aprūpes atbalsta...
Lasīt tālāk34% no 2026. gada budžeta izdevumiem tiks novirzīti sociālajai aizsardzībai
Ar šā gada 1. janvāri ir stājies spēkā likums par 2026. gada valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam. 2026. gada valsts budžeta izdevumi atspoguļo valsts...
Lasīt tālākIestājoties aukstākiem laikapstākļiem, elektroenerģijas cenas biržā ir svārstīgākas
Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos,...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālāk