Baltijas parlamentārieši aicina EK atbalstīt Baltijas piensaimniekus
Ņemot vērā Krievijas uzlikto embargo Eiropas Savienības (ES) pārtikas produktiem, Baltijas Asambleja (BA) piektdien, 24.oktobrī, pieņēma aicinājumu, kurā lūdz Eiropas Komisiju steidzami rast pozitīvu risinājumu attiecībā uz tiešas kompensējošas palīdzības piešķiršanu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas piena ražotājiem, lai izvairītos no neatgriezeniskām sekām piena ražošanas sektorā, informē Saeimas preses dienests.
Paziņojumā uzsvērts, ka piena ražotājiem Baltijas valstīs steidzami nepieciešams sniegt palīdzību vismaz piecus līdz sešus mēnešus, kamēr piena pārstrādes uzņēmumi atradīs jaunus tirgus, un stāvoklis piena sektorā stabilizēsies.
Tāpat Baltijas valstu parlamentārieši vērš uzmanību, ka līdz šim veiktie tirgus regulēšanas pasākumi piena ražošanas sektorā bija orientēti uz piena pārstrādes rūpniecību, taču, kā liecina pašreizējais stāvoklis, vājākais ķēdes posms ir piena ražotāji. Pēdējā laikā piena iepirkuma vidējā cena Baltijas valstīs bija par 30 procentiem zemāka nekā vidēji ES, un tuvākajā laikā tā var pazemināties vēl par 20 procentiem. Šajā nelabvēlīgajā situācijā fermeri ir spiesti samazināt liellopu ganāmpulkus.
Parlamentārieši uzsver, ka ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs šā gada septembrī solīja rast iespēju sniegt atbalstu visvairāk cietušo valstu fermeriem, taču šā jautājuma risināšanai nepieciešamie pasākumi joprojām nav veikti.
Baltijas valstis piena produkcijas lielāko daļu eksportēja uz Krieviju, tāpēc embargo dēļ mūsu piena sektors izjuta lielāku negatīvo efektu salīdzinājumā ar citu ES dalībvalstu piena sektoru, atzīmēts aicinājumā.
Aicinājums pieņemts BA 33.sesijā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk