Baltezera aizstāvis Priede pinās versijās par naudas ņemšanu
Artūrs Priede, kuru policija tur aizdomās par novatoriskas izspiešanas shēmas ieviešanu Latvijas nekustamā īpašuma biznesā, paziņojis, ka neturpinās cīņu pret daudzdzīvokļu ēkas projektu Pērle Mazā Baltezera krastā.
Viņš esot saņēmis dzīvības draudus. Policijas darbinieku klātbūtne vakar preses konferencē liek domāt, ka arī tiesībsargājošās institūcijas šobrīd labprāt ierobežo A. Priedes cīņassparu.
Jāatgādina, ka plašāku publicitāti konflikts ieguva pagājušajā nedēļā. No sākotnējās dabas aizsardzības cīņas tas pārtapa kukuļošanas skandālā. Biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu valdes priekšsēdētājs A. Priede tika aizturēts lielveikalā brīdī, kad viņa rokās atradās mape ar lielu naudu, un šo mapi viņš bija saņēmis no projekta attīstītāja New Europ direktora Jāņa Stakena.
Masu medijos noplūdinātie sarunu ieraksti liek noprast, ka A. Priede, iespējams, prasījis naudu no uzņēmuma, apmaiņā solot pārtraukt projekta kritizēšanu. Audioierakstā A. Priede piedāvā: «Tas, ko es šeit redzu, ir kā jau katrā biznesā, trīs varianti. Viens ir – tiesājamies ar Ādažu pašvaldību, otrā – mēs atrodam kompromisu, trešajā – jūs mūs pārpērkat. (..) Nu tā – nav iesniegumu, nav pretenziju, viss kluss pēkšņi.» Kā izriet no krimināllietas materiāliem, biedrības labvēlības cena bija 50 000 eiro.
Neatkarīgās avots tiesībsargājošajās institūcijās spriež, ka šāda šantāžas shēma Latvijā ir jaunievedums: «Agrāk draudēja iebetonēt kājas un iemest Daugavā, ja nedos naudu. Tagad, iespējams, to pašu mēģina panākt, izliekoties par taisnības cīnītājiem.»
Līdz šim A. Priede dažādi skaidrojis savu rīcību. Vienā variantā plānojis saņemt naudu un nekavējoties vērsties pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Citā – nodarbojies ar «lomu spēli», lai izzondētu pretējās puses vēlmes. Savukārt vakar viņš paziņoja, ka kļuvis par provokācijas upuri, nevis pats bijis provokators. Vairākkārt pārjautāts, kāpēc tad ņēmis no uzņēmuma pārstāvja aizdomīgo mapi, viņš nemācēja atbildēt, līdz apstiprināja Neatkarīgās piedāvātu versiju – domājis, ka tajā atrodas ar projektu saistīti dokumenti. Naudu esot ieraudzījis tikai policijas iecirknī: «Neesmu prasījis naudu, neesmu izspiedis un neesmu saņēmis!»
Savdabīgi, ka šī nav pirmā A. Priedes darbošanās ar iezīmētu naudu. Tieši viņam piederēja 1000 latu, ko savulaik neveiksmīgi mēģināja apēst ceļu policists R. Babājevs. A. Priede par kukuļa prasīšanu no viņa dzērumā braukušā darbinieka ziņoja Drošības policijai, vainīgais tika noķerts un vēlāk arī notiesāts. Neraugoties uz šo sekmīgo operāciju, A. Priede tagad vairs neuzticas policijai. Tāpēc arī par kārtējiem draudiem savai dzīvībai ziņo vien žurnālistiem. Pēdējos esot saņēmis vēl vakar. No kā – neatklāj, taču iebiedēta jūtoties arī viņa ģimene. Tāpēc A. Priede pieņēmis lēmumu pārtraukt publisko cīņu ar New Europe. Iespējams, uz šādu izšķiršanos viņu pamudinājusi arī otra pret viņu ierosinātā krimināllieta. Šajā gadījumā A. Priede cīnījies pret Lielā Baltezera apbūvi un nekustamajam īpašumam Zvaigznīši it kā atklājis viltotus topogrāfijas mērījumus, kas ļāvuši applūstošās teritorijas uz papīra padarīt par neapplūstošām, tātad – apbūvējamām. Acīmredzot, arī šis nekustamā īpašuma attīstītājs A. Priedes cīņu par vides aizsardzību uzskata par izspiešanu.
Līdztekus šo lietu kriminālajiem aspektiem, atklāts tomēr paliek jautājums, vai Baltezera tuvumā ir nepieciešams būvēt jaunas mājas. Viena no vecākajām zaļajām organizācijām Latvijā – Vides aizsardzības klubs – domā, ka ne, un šobrīd apsver iespēju pārņemt no A. Priedes visu savākto dokumentāciju, lai turpinātu tiesvedību. Biedrības viceprezidente Elita Kalniņa piebilst, ka no stāsta kriminālās daļas organizācija uzreiz norobežojas – kaut kādu interešu vārdā sadibinātas organizācijas jau gana daudz ir diskreditējušas īstos vides aizstāvjus. Taču tuvākajā laikā vakieši dosies uz Ādažiem, lai tur tad arī pētītu, cik tiesiski pamatota ir iecerētā būvniecība pie un daļēji arī virs ezera.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālākFM: apstrādes rūpniecības pieaugums jūlijā sasniedzis 8,2%
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada jūlijā pieauga par 8,2% attiecībā pret 2025. gada jūliju, kas ir lielākais pieaugums šā gada laikā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākKomisija rosina paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus
Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina valdību rīkoties līdz septembrim – steidzami risināt finansējuma un līgumu indeksācijas problēmas
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) aicina Satiksmes ministriju nekavējoties rast risinājumu reģionālo autobusu pārvadātāju ilgtermiņa līgumu indeksācijai un nodrošināt papildu...
Lasīt tālākVai darba devēji meklē kvalifikāciju vai prasmes, kas viņiem patiesībā ir vajadzīgas?
Darba devēji regulāri norāda, ka atrast cilvēkus ar vajadzīgajām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk. Tajā pašā laikā Eiropas darba tirgū vērojama šķietama pretruna - ievērojama...
Lasīt tālāk