Baltezera aizstāvis Priede pinās versijās par naudas ņemšanu
Artūrs Priede, kuru policija tur aizdomās par novatoriskas izspiešanas shēmas ieviešanu Latvijas nekustamā īpašuma biznesā, paziņojis, ka neturpinās cīņu pret daudzdzīvokļu ēkas projektu Pērle Mazā Baltezera krastā.
Viņš esot saņēmis dzīvības draudus. Policijas darbinieku klātbūtne vakar preses konferencē liek domāt, ka arī tiesībsargājošās institūcijas šobrīd labprāt ierobežo A. Priedes cīņassparu.
Jāatgādina, ka plašāku publicitāti konflikts ieguva pagājušajā nedēļā. No sākotnējās dabas aizsardzības cīņas tas pārtapa kukuļošanas skandālā. Biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu valdes priekšsēdētājs A. Priede tika aizturēts lielveikalā brīdī, kad viņa rokās atradās mape ar lielu naudu, un šo mapi viņš bija saņēmis no projekta attīstītāja New Europ direktora Jāņa Stakena.
Masu medijos noplūdinātie sarunu ieraksti liek noprast, ka A. Priede, iespējams, prasījis naudu no uzņēmuma, apmaiņā solot pārtraukt projekta kritizēšanu. Audioierakstā A. Priede piedāvā: «Tas, ko es šeit redzu, ir kā jau katrā biznesā, trīs varianti. Viens ir – tiesājamies ar Ādažu pašvaldību, otrā – mēs atrodam kompromisu, trešajā – jūs mūs pārpērkat. (..) Nu tā – nav iesniegumu, nav pretenziju, viss kluss pēkšņi.» Kā izriet no krimināllietas materiāliem, biedrības labvēlības cena bija 50 000 eiro.
Neatkarīgās avots tiesībsargājošajās institūcijās spriež, ka šāda šantāžas shēma Latvijā ir jaunievedums: «Agrāk draudēja iebetonēt kājas un iemest Daugavā, ja nedos naudu. Tagad, iespējams, to pašu mēģina panākt, izliekoties par taisnības cīnītājiem.»
Līdz šim A. Priede dažādi skaidrojis savu rīcību. Vienā variantā plānojis saņemt naudu un nekavējoties vērsties pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Citā – nodarbojies ar «lomu spēli», lai izzondētu pretējās puses vēlmes. Savukārt vakar viņš paziņoja, ka kļuvis par provokācijas upuri, nevis pats bijis provokators. Vairākkārt pārjautāts, kāpēc tad ņēmis no uzņēmuma pārstāvja aizdomīgo mapi, viņš nemācēja atbildēt, līdz apstiprināja Neatkarīgās piedāvātu versiju – domājis, ka tajā atrodas ar projektu saistīti dokumenti. Naudu esot ieraudzījis tikai policijas iecirknī: «Neesmu prasījis naudu, neesmu izspiedis un neesmu saņēmis!»
Savdabīgi, ka šī nav pirmā A. Priedes darbošanās ar iezīmētu naudu. Tieši viņam piederēja 1000 latu, ko savulaik neveiksmīgi mēģināja apēst ceļu policists R. Babājevs. A. Priede par kukuļa prasīšanu no viņa dzērumā braukušā darbinieka ziņoja Drošības policijai, vainīgais tika noķerts un vēlāk arī notiesāts. Neraugoties uz šo sekmīgo operāciju, A. Priede tagad vairs neuzticas policijai. Tāpēc arī par kārtējiem draudiem savai dzīvībai ziņo vien žurnālistiem. Pēdējos esot saņēmis vēl vakar. No kā – neatklāj, taču iebiedēta jūtoties arī viņa ģimene. Tāpēc A. Priede pieņēmis lēmumu pārtraukt publisko cīņu ar New Europe. Iespējams, uz šādu izšķiršanos viņu pamudinājusi arī otra pret viņu ierosinātā krimināllieta. Šajā gadījumā A. Priede cīnījies pret Lielā Baltezera apbūvi un nekustamajam īpašumam Zvaigznīši it kā atklājis viltotus topogrāfijas mērījumus, kas ļāvuši applūstošās teritorijas uz papīra padarīt par neapplūstošām, tātad – apbūvējamām. Acīmredzot, arī šis nekustamā īpašuma attīstītājs A. Priedes cīņu par vides aizsardzību uzskata par izspiešanu.
Līdztekus šo lietu kriminālajiem aspektiem, atklāts tomēr paliek jautājums, vai Baltezera tuvumā ir nepieciešams būvēt jaunas mājas. Viena no vecākajām zaļajām organizācijām Latvijā – Vides aizsardzības klubs – domā, ka ne, un šobrīd apsver iespēju pārņemt no A. Priedes visu savākto dokumentāciju, lai turpinātu tiesvedību. Biedrības viceprezidente Elita Kalniņa piebilst, ka no stāsta kriminālās daļas organizācija uzreiz norobežojas – kaut kādu interešu vārdā sadibinātas organizācijas jau gana daudz ir diskreditējušas īstos vides aizstāvjus. Taču tuvākajā laikā vakieši dosies uz Ādažiem, lai tur tad arī pētītu, cik tiesiski pamatota ir iecerētā būvniecība pie un daļēji arī virs ezera.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Mazie uzņēmumi saglabā stabilus izdevumus ikdienas darbībai, bet strauji palielina tēriņus mākslīgā intelekta un digitālajiem rīkiem
Swedbank dati rāda, ka mazie uzņēmumi joprojām lielāko daļu maksājumu veic par ikdienas darbībai nepieciešamiem pakalpojumiem un precēm, vienlaikus strauji pieaugot mākslīgā intelekta (MI)...
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākAptauja: Latvijas uzņēmumi investīciju plānos ir piesardzīgāki, kaimiņvalstīs uzņēmēji optimistiskāki
Kamēr Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi plāno ieguldījumus tehnoloģijās, produktivitātē un darbinieku prasmju attīstībā, Latvijā investīciju aktivitāte ir krietni mērenāka. Baltijas valstu...
Lasīt tālākPar pirkumiem internetā nāksies maksāt vairāk – spēkā stājušās jaunas prasības
No 2026. gada 1. novembra spēkā stājušās jaunas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kas paredz apstrādes maksas piemērošanu visiem sūtījumiem no trešajām valstīm. Turpmāk par katru...
Lasīt tālākSeptembrī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %
2026. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās...
Lasīt tālākFM rosina preču un pakalpojumu loteriju atļaujas aizstāt ar paziņošanu VID
Finanšu ministrija (FM) rosina preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai nepieciešamās atļaujas aizstāt ar paziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), paredz publiskajai apspriešanai nodotais...
Lasīt tālāk