Baltezera aizstāvis Priede pinās versijās par naudas ņemšanu
Artūrs Priede, kuru policija tur aizdomās par novatoriskas izspiešanas shēmas ieviešanu Latvijas nekustamā īpašuma biznesā, paziņojis, ka neturpinās cīņu pret daudzdzīvokļu ēkas projektu Pērle Mazā Baltezera krastā.
Viņš esot saņēmis dzīvības draudus. Policijas darbinieku klātbūtne vakar preses konferencē liek domāt, ka arī tiesībsargājošās institūcijas šobrīd labprāt ierobežo A. Priedes cīņassparu.
Jāatgādina, ka plašāku publicitāti konflikts ieguva pagājušajā nedēļā. No sākotnējās dabas aizsardzības cīņas tas pārtapa kukuļošanas skandālā. Biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu valdes priekšsēdētājs A. Priede tika aizturēts lielveikalā brīdī, kad viņa rokās atradās mape ar lielu naudu, un šo mapi viņš bija saņēmis no projekta attīstītāja New Europ direktora Jāņa Stakena.
Masu medijos noplūdinātie sarunu ieraksti liek noprast, ka A. Priede, iespējams, prasījis naudu no uzņēmuma, apmaiņā solot pārtraukt projekta kritizēšanu. Audioierakstā A. Priede piedāvā: «Tas, ko es šeit redzu, ir kā jau katrā biznesā, trīs varianti. Viens ir – tiesājamies ar Ādažu pašvaldību, otrā – mēs atrodam kompromisu, trešajā – jūs mūs pārpērkat. (..) Nu tā – nav iesniegumu, nav pretenziju, viss kluss pēkšņi.» Kā izriet no krimināllietas materiāliem, biedrības labvēlības cena bija 50 000 eiro.
Neatkarīgās avots tiesībsargājošajās institūcijās spriež, ka šāda šantāžas shēma Latvijā ir jaunievedums: «Agrāk draudēja iebetonēt kājas un iemest Daugavā, ja nedos naudu. Tagad, iespējams, to pašu mēģina panākt, izliekoties par taisnības cīnītājiem.»
Līdz šim A. Priede dažādi skaidrojis savu rīcību. Vienā variantā plānojis saņemt naudu un nekavējoties vērsties pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Citā – nodarbojies ar «lomu spēli», lai izzondētu pretējās puses vēlmes. Savukārt vakar viņš paziņoja, ka kļuvis par provokācijas upuri, nevis pats bijis provokators. Vairākkārt pārjautāts, kāpēc tad ņēmis no uzņēmuma pārstāvja aizdomīgo mapi, viņš nemācēja atbildēt, līdz apstiprināja Neatkarīgās piedāvātu versiju – domājis, ka tajā atrodas ar projektu saistīti dokumenti. Naudu esot ieraudzījis tikai policijas iecirknī: «Neesmu prasījis naudu, neesmu izspiedis un neesmu saņēmis!»
Savdabīgi, ka šī nav pirmā A. Priedes darbošanās ar iezīmētu naudu. Tieši viņam piederēja 1000 latu, ko savulaik neveiksmīgi mēģināja apēst ceļu policists R. Babājevs. A. Priede par kukuļa prasīšanu no viņa dzērumā braukušā darbinieka ziņoja Drošības policijai, vainīgais tika noķerts un vēlāk arī notiesāts. Neraugoties uz šo sekmīgo operāciju, A. Priede tagad vairs neuzticas policijai. Tāpēc arī par kārtējiem draudiem savai dzīvībai ziņo vien žurnālistiem. Pēdējos esot saņēmis vēl vakar. No kā – neatklāj, taču iebiedēta jūtoties arī viņa ģimene. Tāpēc A. Priede pieņēmis lēmumu pārtraukt publisko cīņu ar New Europe. Iespējams, uz šādu izšķiršanos viņu pamudinājusi arī otra pret viņu ierosinātā krimināllieta. Šajā gadījumā A. Priede cīnījies pret Lielā Baltezera apbūvi un nekustamajam īpašumam Zvaigznīši it kā atklājis viltotus topogrāfijas mērījumus, kas ļāvuši applūstošās teritorijas uz papīra padarīt par neapplūstošām, tātad – apbūvējamām. Acīmredzot, arī šis nekustamā īpašuma attīstītājs A. Priedes cīņu par vides aizsardzību uzskata par izspiešanu.
Līdztekus šo lietu kriminālajiem aspektiem, atklāts tomēr paliek jautājums, vai Baltezera tuvumā ir nepieciešams būvēt jaunas mājas. Viena no vecākajām zaļajām organizācijām Latvijā – Vides aizsardzības klubs – domā, ka ne, un šobrīd apsver iespēju pārņemt no A. Priedes visu savākto dokumentāciju, lai turpinātu tiesvedību. Biedrības viceprezidente Elita Kalniņa piebilst, ka no stāsta kriminālās daļas organizācija uzreiz norobežojas – kaut kādu interešu vārdā sadibinātas organizācijas jau gana daudz ir diskreditējušas īstos vides aizstāvjus. Taču tuvākajā laikā vakieši dosies uz Ādažiem, lai tur tad arī pētītu, cik tiesiski pamatota ir iecerētā būvniecība pie un daļēji arī virs ezera.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
LBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālāk