Baltezera aizstāvis Priede pinās versijās par naudas ņemšanu
Artūrs Priede, kuru policija tur aizdomās par novatoriskas izspiešanas shēmas ieviešanu Latvijas nekustamā īpašuma biznesā, paziņojis, ka neturpinās cīņu pret daudzdzīvokļu ēkas projektu Pērle Mazā Baltezera krastā.
Viņš esot saņēmis dzīvības draudus. Policijas darbinieku klātbūtne vakar preses konferencē liek domāt, ka arī tiesībsargājošās institūcijas šobrīd labprāt ierobežo A. Priedes cīņassparu.
Jāatgādina, ka plašāku publicitāti konflikts ieguva pagājušajā nedēļā. No sākotnējās dabas aizsardzības cīņas tas pārtapa kukuļošanas skandālā. Biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu valdes priekšsēdētājs A. Priede tika aizturēts lielveikalā brīdī, kad viņa rokās atradās mape ar lielu naudu, un šo mapi viņš bija saņēmis no projekta attīstītāja New Europ direktora Jāņa Stakena.
Masu medijos noplūdinātie sarunu ieraksti liek noprast, ka A. Priede, iespējams, prasījis naudu no uzņēmuma, apmaiņā solot pārtraukt projekta kritizēšanu. Audioierakstā A. Priede piedāvā: «Tas, ko es šeit redzu, ir kā jau katrā biznesā, trīs varianti. Viens ir – tiesājamies ar Ādažu pašvaldību, otrā – mēs atrodam kompromisu, trešajā – jūs mūs pārpērkat. (..) Nu tā – nav iesniegumu, nav pretenziju, viss kluss pēkšņi.» Kā izriet no krimināllietas materiāliem, biedrības labvēlības cena bija 50 000 eiro.
Neatkarīgās avots tiesībsargājošajās institūcijās spriež, ka šāda šantāžas shēma Latvijā ir jaunievedums: «Agrāk draudēja iebetonēt kājas un iemest Daugavā, ja nedos naudu. Tagad, iespējams, to pašu mēģina panākt, izliekoties par taisnības cīnītājiem.»
Līdz šim A. Priede dažādi skaidrojis savu rīcību. Vienā variantā plānojis saņemt naudu un nekavējoties vērsties pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Citā – nodarbojies ar «lomu spēli», lai izzondētu pretējās puses vēlmes. Savukārt vakar viņš paziņoja, ka kļuvis par provokācijas upuri, nevis pats bijis provokators. Vairākkārt pārjautāts, kāpēc tad ņēmis no uzņēmuma pārstāvja aizdomīgo mapi, viņš nemācēja atbildēt, līdz apstiprināja Neatkarīgās piedāvātu versiju – domājis, ka tajā atrodas ar projektu saistīti dokumenti. Naudu esot ieraudzījis tikai policijas iecirknī: «Neesmu prasījis naudu, neesmu izspiedis un neesmu saņēmis!»
Savdabīgi, ka šī nav pirmā A. Priedes darbošanās ar iezīmētu naudu. Tieši viņam piederēja 1000 latu, ko savulaik neveiksmīgi mēģināja apēst ceļu policists R. Babājevs. A. Priede par kukuļa prasīšanu no viņa dzērumā braukušā darbinieka ziņoja Drošības policijai, vainīgais tika noķerts un vēlāk arī notiesāts. Neraugoties uz šo sekmīgo operāciju, A. Priede tagad vairs neuzticas policijai. Tāpēc arī par kārtējiem draudiem savai dzīvībai ziņo vien žurnālistiem. Pēdējos esot saņēmis vēl vakar. No kā – neatklāj, taču iebiedēta jūtoties arī viņa ģimene. Tāpēc A. Priede pieņēmis lēmumu pārtraukt publisko cīņu ar New Europe. Iespējams, uz šādu izšķiršanos viņu pamudinājusi arī otra pret viņu ierosinātā krimināllieta. Šajā gadījumā A. Priede cīnījies pret Lielā Baltezera apbūvi un nekustamajam īpašumam Zvaigznīši it kā atklājis viltotus topogrāfijas mērījumus, kas ļāvuši applūstošās teritorijas uz papīra padarīt par neapplūstošām, tātad – apbūvējamām. Acīmredzot, arī šis nekustamā īpašuma attīstītājs A. Priedes cīņu par vides aizsardzību uzskata par izspiešanu.
Līdztekus šo lietu kriminālajiem aspektiem, atklāts tomēr paliek jautājums, vai Baltezera tuvumā ir nepieciešams būvēt jaunas mājas. Viena no vecākajām zaļajām organizācijām Latvijā – Vides aizsardzības klubs – domā, ka ne, un šobrīd apsver iespēju pārņemt no A. Priedes visu savākto dokumentāciju, lai turpinātu tiesvedību. Biedrības viceprezidente Elita Kalniņa piebilst, ka no stāsta kriminālās daļas organizācija uzreiz norobežojas – kaut kādu interešu vārdā sadibinātas organizācijas jau gana daudz ir diskreditējušas īstos vides aizstāvjus. Taču tuvākajā laikā vakieši dosies uz Ādažiem, lai tur tad arī pētītu, cik tiesiski pamatota ir iecerētā būvniecība pie un daļēji arī virs ezera.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Tikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālāk